Kamēr daudzu pasaules valstu valdības plāno ierobežot sociālo tīklu lietošanu pusaudžu vidū, ieviešot vecuma pārbaudes, zinātnieki aicinājuši šos plānus atlikt, līdz sakārtoti privātuma un drošības jautājumi, vēsta “Politico.”
371 drošības un privātuma pētnieks no 29 valstīm parakstījis atklāto vēstuli, kurā aicināts uz laiku apturēt vecuma pārbaudes sociālo tīklu lietotājiem, jo tās nav efektīvas un rada nopietnu risku.
Kamēr uzņēmumi, to vidū arī “OpenAI,” “Roblox” un “Discord” strādā pie vecuma pārbaudes sistēmu ieviešanas, zinot, ka tās būs nepieciešamas, vēstuli parakstījuši zinātnieki norādījuši, ka bez skaidras izpratnes par iespējamajām sekām drošībai, privātumam un personu brīvībai un autonomijai ir bīstami un sociāli nepieņemami ieviest plaša mēroga kontroles mehānismus.
Zinātnieki aicinājuši valdībām ieturēt pauzi, kamēr tiek atrasts zinātnisks kopsaucējs par vecuma pārbaudes tehnoloģiju priekšrocībām un radīto kaitējumu, kā arī par tehniskā izpildījuma iespējamību.
Francija plāno jau septembrī liegt pieeju sociālajiem tīkliem bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 15 gadiem, un arī Vācija, Dānija un Spānija raugās šajā virzienā. Austrālija liegumu ieviesa jau pērn decembrī, tā kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas ierobežoja pieeju sociālajiem tīkliem. Daudzi valstu vadītāji to atbalstījuši, pamatojot savu nostāju ar bērnu fiziskās un garīgās veselības pasargāšanu, tomēr vēl jālemj, kā aizliegumus ieviests un panākt to izpildi.
Akadēmiķi atklātajā vēstulē norādīja, ka arī ir satraukti par iespaidu, ko kaitīgs saturs tiešsaistē atstāj uz bērniem.
Tajā pašā laikā pašreizējie plāni paredz, ka visiem lietotājiem, kā nepilngadīgajiem, tā pieaugušajiem būtu jāpierāda savs vecums, lai sazinātos ar draugiem un ģimeni, lasītu ziņas vai meklētu informāciju. Tas esot daudz vairāk, nekā jebkad tiek prasīts reālajā dzīvē.
Vēstulē teikts, ka pamatīga vecuma pārbaudes sistēma pieprasītu valsts izsniegta identifikācijas dokumenta pārbaudi katru reizi, kad cilvēks vēlas izmantot konkrētos pakalpojumus. Šādu infrastruktūru starptautiskā līmenī esot ne tikai sarežģīti izveidot un uzturēt, bet tā arī radīs noslogojumu, kas liktu daudziem pakalpojuma sniedzējiem atteikties no vecuma pārbaudes sistēmas ieviešanas. Savukārt šifrēšanas tehnoloģiju izmantošana radot risku, ka rīki koncentrēsies dažu uzņēmumu, kas spēj tos izstrādāt plaša mēroga lietošanai, rokās.
Pēc zinātnieku teiktā, pastāv arī risks, ka valdības liegs virtuālo privāto tīklu (VPN) izmantošanu, lai nepieļautu vecuma pārbaudes sistēmu apiešanu. VPN regulāri izmanto personas, kas vēlas pasargāt savu identitāti autoritatīvos režīmos.
Lasiet arī: Austrālijā sāk darboties liegums bērniem izmantot sociālos tīklus