13.septembrī zviedri dosies vēlēt parlamentu, un tas savā ziņā būs arī referendums par to, vai savulaik par Eiropas liberālāko valsti uzskatītajā Zviedrijā galēji labējā Zviedrijas Demokrātu partija no margināla spēka kļūs par valdības daļu, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Partija, kuras saknes saistītas ar neonacistu kustību, pašlaik bauda 19% vēlētāju atbalstu, un valdošā centriski labējā mazākuma koalīcija solījusies Zviedrijas Demokrātus iekļaut savā blokā, lai nodrošinātu premjerministra Ulfa Kristersona (Ulf Kristersson) palikšanu amatā uz otro termiņu. Kristersons “Reuters” augusta beigās sacīja, ka noslēgta vienošanās veidot kopīgu vairākuma valdību, un viņš to vadīšot.
Vēlēšanas parādīs, vai Zviedrijas pilsoņi vēlas padziļināt politiskās pārmaiņas, kas jau izbeigušas desmitgades ilgo vienprātību par imigrāciju un nacionālo identitāti, un pārvērtušas vienu Eiropas atvērtākajām sabiedrībām par izmēģinājumu lauciņu stingrākai integrācijas, pilsonības iegūšanas un robežkontroles politikai.
Kristersons norādījis, ka, pateicoties viņa sadarbībai ar Zviedrijas Demokrātu līderi Džimiju Akesonu (Jimmie Akesson), panākta izaugsme, zemākas enerģijas un pārtikas cenas, samazināts bandu pastrādāto noziegumu skaits, un ievērojami samazināts patvēruma piešķiršanas gadījumu skaits. Premjerministrs solījies pēc vēlēšanām stiprināt saikni ar galēji labējo spēku un dot partijai vietas valdībā.
Pēdējo četru gadu laikā Zviedrijas valdība atcēlusi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas patvēruma meklētājiem, padarījusi stingrākus labklājības likumus un paplašinājusi to personu izraidīšanu, kam nav tiesību atrasties valstī. Patvēruma piešķiršanas pieprasījumu skaits nokrities līdz zemākajam pēdējo 40 gadu laikā, un, kamēr Kristersons norādījis, ka tagad galvenā uzmanība tiks pievērsta integrācijai, Zviedrijas Demokrāti vēlas spert soli tālāk. Viens no Akesona tuvākajiem sabiedrotajiem partijā, Matiass Karlsons (Mattias Karlsson) sacīja, ka
Zviedrijā spēkā zviedru kultūra, valoda, likumi, normas, morāle un tradīcijas.
Ja kāds to nevarot pieņemt, viņam jādzīvojot citur.
Par spīti vienprātībai par stingras imigrācijas politikas nepieciešamību, daudziem zviedriem galēji labējie šķiet bīstami, un aptaujas norāda uz sīvu sacensību ar centriski kreiso opozīciju, kas ir mazliet priekšā labējiem, tomēr atšķirība sarūk. Bijusī Zviedrijas Eiropas lietu ministre Birgita Olsone (Birgitta Ohlsson) sacīja, ka Zviedrijas Demokrātu ienākšanai valdībā būtu milzīgs negatīvs iespaids uz valsts liberālajiem ideāliem. iespaids jau esot redzams, kamēr partija ir ārpus valdības, un viss varētu kļūt vēl desmit reizes sliktāks.
Labēji galējo spēku nonākšana varas pozīcijās jau mainījusi Eiropas politisko ainavu, un šādas partijas jau ir valdībās Somijā, Itālijā, Horvātijā un Čehijā, un rada arvien lielākus izaicinājumus Francija un Vācijā.
Akesona partija pēdējos četrus gadus bijusi Kristersona galvenais balsts parlamentā, un daži analītiķi norādījuši, ka
vēlēšanas būs mazāk radikālas pārmaiņas, bet drīzāk atzīšana, ka Akesonam izdevies atbrīvot partiju no ekstrēmistu slavas.
Partija 2025.gadā atvainojās par pagātnē paustajiem neonacistiskajiem un antisemītiskajiem uzskatiem. Politikas komentētājs Jans Gijū (Jan Guillou) “Reuters” sacīja, ka vēlēšanas būs arī referendums, kas izšķirs, vai Zviedrija turpina iet galēji labējo ceļu.
Politika, ko vēl pirms desmit gadiem zviedri butu uztvēruši kā valsts liberālo vērtību noraidīšanu, tagad gūst atbalstu visa politiskā spektra vēlētāju vidū.
Tikmēr kritiķi uztraucas, ka Zviedrijas Demokrātu solījumi izbeigt multikulturālismu, atjaunot tradicionālās zviedru vērtības un aizliegt noteiktu veidu musulmaņu apģērbu varētu padziļināt plaisas sabiedrībā, un vēl vairāk novirzīt politiskā smaguma centru labējā virzienā. Autors un cīnītājs pret rasismu Kurdo Baksi (Kurdo Baksi) norādīja, ka baidās – tiks izraidīts vēl vairāk cilvēku. Viņu satrauc arī preses un vārda brīvība, un tiesības pulcēties protestiem.
Lasiet arī: Saksijas-Anhaltes vēlēšanas – trieciens Mercam un brīdinājums Eiropai