Vācija pagājušajā gadā piešķīra pilsonību rekordlielam skaitam cilvēku – 291 955, kas ir par 46% vairāk nekā 2023.gadā, un lielāko daļu no tiem veido sīrieši, liecina Federālās statistikas pārvaldes otrdien, 10.jūnijā, publicētie dati, vēsta “Reuters”.
Pārmaiņas pilsonības likumā veicināja šo pieaugumu, norādīja birojs. Pagājušā gada jūnijā Vācija samazināja laiku, kas nepieciešams, lai naturalizētos vai iegūtu Vācijas pilsonību, no astoņiem līdz pieciem gadiem, un īpašos gadījumos pat līdz trim gadiem.
Sīrieši, kas Vācijā ieradās kā bēgļi 2015. un 2016.gadā, kad bijusī kanclere Angela Merkele ļāva ieceļot tūkstošiem cilvēku, kuri bēga no kara Tuvajos austrumos, 2024.gadā varēja kļūt par Vācijas pilsoņiem.
Rezultātā viņi veidoja lielāko jauno pilsoņu grupu – 28% no visiem naturalizētajiem, jeb 83 150 cilvēki, kas ir par 10,1% vairāk. Pēc sīriešiem nākamās lielākās grupas bija turki (8%), irākieši (5%), krievi (4%) un afgāņi (3%).
Procentuāli visvairāk pieauga Krievijas pilsoņu skaits, kuri naturalizējās – no 1 995 2023.gadā līdz 12 980 2024.gadā. Vairāk nekā divas reizes palielinājās arī Vācijas pilsonību ieguvušo turku skaits, sasniedzot 22 525.
Jaunais pilsonības likums ļauj personām saglabāt savu izcelsmes pilsonību, vienlaikus iegūstot Vācijas pilsonību.
Tomēr Vācijas jaunā konservatīvo un sociāldemokrātu koalīcijas valdība plāno atcelt dažus no jaunajiem naturalizācijas pasākumiem un atjaunot minimālo piecu gadu gaidīšanas periodu pilsonības iegūšanai.
Konservatīvie apgalvo, ka pilsonība būtu jāpiešķir pēc integrācijas perioda beigām, un baidās, ka īsāks gaidīšanas laiks, lai kļūtu par Vācijas pilsoni, var veicināt migrācijas pieaugumu un sabiedrības neapmierinātību.
Lasiet arī: Itālijā izgāžas referendums zemās vēlētāju aktivitātes dēļ
