Pirmdien, 9.jūnijā, noslēdzās referendums Itālijā par pilsonības noteikumu atvieglošanu un darba ņēmēju tiesību palielināšanu un tika pasludināts par nederīgu, jo tajā piedalījās apmēram 30% vēlētāju, kas ir ievērojami mazāk nekā 50% slieksnis, kas nepieciešams, lai balsojums būtu juridiski saistošs, vēsta BBC un “Reuters“.
Referendumu ierosināja pilsoņi, un to atbalstīja centriski kreiso opozīcijas partiju koalīcija, pilsoniskās sabiedrības grupas un arodbiedrība, kas visas aģitēja balsot “par”.
Viņiem rezultāts, kas liecina, ka vēlēšanās piedalījās tikai 22 % vēlētāju tādās reģionos kā Sicīlija un Kalabrija, ir smags trieciens un uzvara Itālijas galēji labējai premjerministrei Džordžija Meloni un viņas valdībai, kas ignorēja referendumu vai pat aicināja cilvēkus nebalsot.
Svētdien viņa apmeklēja vēlēšanu iecirkni Romā, bet balsojumā nepiedalījās.
Balsojumā bija pieci jautājumi par dažādām tēmām, tostarp priekšlikums samazināt laiku, kas jāpavada Itālijā, lai varētu pieteikties pilsonībai, no 10 uz pieciem gadiem.
Pagājušajā nedēļā Meloni paziņoja, ka boikotēs balsošanu, nosaucot Itālijas esošo pilsonības likumu par “izcilu” un “ļoti atvērtu”.
Taču aktīvisti apgalvoja, ka 10 gadi, lai pieteiktos pilsonībai, ir pārāk ilgs laiks un ka samazināšana līdz pieciem gadiem atbilstu daudzu citu Eiropas valstu likumdošanai.
Neilgi pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Meloni partija “Itālijas brāļi” (FdI) “Instagram” publicēja opozīcijas līderu fotogrāfiju ar piebildi: “Jūs zaudējāt!”
“Šī referenduma vienīgais mērķis bija gāzt Meloni valdību. Taču galu galā jūs gāza itāļi,” teikts ierakstā.
Opozīcija cerēja, ka, koncentrējoties uz darba tiesībām un Itālijas iedzīvotāju problēmām, tās varēs izaicināt Meloni, ko tās centušās darīt kopš viņas nākšanas pie varas 2022.gadā.
Arodbiedrības līderis Maurīcio Landini sacīja: “Mēs nesasniedzām mērķi. Šodiena nav uzvara,” taču piebilda, ka miljoniem cilvēku nobalsoja, nosaucot to par “sākumu” turpmākiem centieniem.
Valstī, kurā strauji samazinās dzimstības rādītāji, daži ekonomisti uzskata, ka, lai stimulētu vājo ekonomiku, ir būtiski piesaistīt vairāk ārzemnieku, savukārt cilvēktiesību organizācijas aicināja balsot, lai veicinātu iebraukušo darba ņēmēju integrāciju.
Lai Itālijā tiktu rīkots referendums, ir nepieciešams pusmiljons itāļu parakstu. Tomēr tagad tiek izteikti aicinājumi palielināt šo slieksni, lai samazinātu iedzīvotāju balsojumu skaitu.
Pārējie četri referenduma jautājumi bija par pirms desmit gadiem veikto darba tirgus liberalizācijas atcelšanu un uzņēmumu atbildības palielināšanu nelaimes gadījumos darbā, ja tie izmanto līgumdarbiniekus un apakšuzņēmējus.
Tikai aptuveni puse no 78 referendumiem, kas kopš Otrā pasaules kara notikuši Itālijā, ir piesaistījuši pietiekamu balsu skaitu, lai tie kļūtu saistoši.
Pirmajā referendumā, kas notika 1946.gada 2.jūnijā, 89% itāļu piedalījās balsošanā, un nedaudz vairāk nekā puse no tiem nobalsoja par monarhijas nomaiņu ar republiku.
Pēc tam tika veiksmīgi rīkoti referendumi par abortiem un šķiršanos. Pēdējais referendums, kas sasniedza nepieciešamo 50% slieksni, bija 2011.gada balsojums pret likumu par ūdensapgādes privatizāciju
Lasiet arī: NVA jaunākie dati: kas šobrīd mainās Latvijas darba tirgū?
