Eiropas Komisija iepazīstinājusi ar plānu, kas vērsts uz imigrantu atgriešanu to izcelsmes valstīs ārpus Eiropas Savienības, vēsta Politico.
Eiropas Savienības (ES) valstu migrācijas dienesti 2021.gadā pieprasīja 342 100 personām atstāt valstis, tomēr, saskaņā ar Eurostat datiem, tikai 24% no šīm personām atgriezās valstīs, kas atrodas ārpus ES. ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone (Ylva Johansson) preses konferencē 24.janvārī norādīja, ka šis skaits ir jāpalielina. Viņa sacīja: «Dalībvalstis to nevar paveikt vienas, bet arī Eiropas Komisija vienatnē to neatrisinās.»
Amatpersonas norāda, ka imigrantu atgriešanu izcelsmes valstīs apgrūtina administratīvās problēmas un resursu trūkums.
Tika arī norādīts, ka trešajām valstīm ir izdevīgi piekrist to pilsoņu atgriešanai tikai tad, ja tiek piedāvāts lielāks ekonomiskais atbalsts; tajā pašā laikā bieži trūkst komunikācijas ar aģentūrām, kas sniedz atbalstu.
Viens no EK piedāvājuma mērķiem ir nodrošināt, ka dalībvalstis darbojas vienoti un darbības ir saskaņotas, kas savukārt panāks, ka kopējie centieni tiešām ir vērsti uz imigrantu atgriešanu trešajās valstīs.
EK plāns publiskots pirms ceturtdien, 26.janvārī, plānotās ES iekšlietu ministru neformālās tikšanās Stokholmā. Sagaidāms, ka tikšanās laikā ministri runās par darbiem, kas jāveic, lai ES valstis katra gada beigās iesniegtu ES robežkontroles aģentūrai Frontex datus par atgrieztajiem imigrantiem. Vēlākais līdz 2026.gadam plānots šo procesu digitalizēt visās ES valstīs. Tāpat plānots, ka ES līdz 2023.gada beigām dubultos to trešo valstu skaitu, kurās darbojas Frontex programma reintegrācijas atvieglošanai – tā sniedz finansiālu atbalstu un konsultācijas imigrantiem, kas atgriežas izcelsmes valstī.
Šobrīd reintegrācijas programma darbojas 26 valstīs, tostarp Brazīlijā, Indijā, Pakistānā, Alžīrijā un Marokā.
ES plāns tiek piedāvāts laikā, kad nelegālā imigrācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2016.gada. Jaunākie Frontex dati liecina, ka 2022.gadā reģistrēti 330 tūkstoši nelegālu robežas šķērsošanas gadījumu.
Jautājumi par migrāciju būs vieni no galvenajiem Eiropas Padomes tikšanās laikā, kas plānota februāra sākumā. Politico rīcībā esošie dokumenti liecina, ka galvenais uzsvars būs uz imigrantu atgriešanu izcelsmes valstīs, ārējo robežu drošību un vīzu jautājuma sakārtošanu. Pēdējais galvenokārt attiecas uz vīzu izsniegšanas politiku Balkānu valstīs, kuras šķērsojot, migranti nokļūst ES. Tiesa, malā atstāti strīdīgi jautājumi, piemēram, vai ES līdzekļus vajadzētu izmantot žoga būvniecībai, kā to pieprasa Austrija.
Atsevišķi ES diplomāti gan norādījuši, ka plāns vairāk ir kopsavilkums par jau paveikto, nevis ilgi gaidītais ceļš uz diskusiju atsākšanu par migrācijas jautājumiem.
Lasiet arī: IeM sagatavos Repatriācijas likuma darbības pārtraukšanu
