Centrālās statistikas pārvalde ziņo: tās ātrais novērtējums apliecina, ka pērn ceturtajā ceturksnī – salīdzinot ar 2021.gada pēdejo ceturksni – iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Visā 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, IKP ir palielinājās par 1,8%.
Pēc pārvaldes provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,3%, bet pakalpojumu nozarēs bija pieaugums par 0,7%. Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP ceturtajā ceturksnī palielinājās par 0,3%. (Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2022.gada 4. ceturksnī tiks publicēts 28.februārī.)
Ekonomists Dainis Gašpuitis (SEB), komentējot šos skaitļus, pieļauj, ka kritumu ražojošajās nozarēs (-3,3%), visticamāk,
ietekmēja jau vairākus ceturkšņus lejupslīdē esošā būvniecība.
Savukārt pakalpojumu nozarēs pieaugumu (+0,7%) viņa ieskatā lielā mērā nodrošināja iedzīvotāju aktīvais patēriņš un iepriekšējā gada ierobežojumu fons. Eksperts uzskata, ka kluss periods patēriņā solās būt gada pirmie mēneši.
«2022. gads bija ļoti izaicinošs gads. [..] Uz straujo inflācijas kāpumu bija spiestas reaģēt centrālās bankas un sākt celt procentu likmes, tādejādi iezīmējot lētas naudas ēras beigas. Tieši straujā procentu likmju celšanas viļņa ietekme neprognozējamā ietekme ir starp lielākajiem riskiem ekonomikas izaugsmei šogad,» brīdina Gašpuitis.
«Tādejādi šis gads nesolās būt vieglāks, bet kopējās perspektīvas ir kļuvušas ne tik drūmas un kopējais prognožu vilnis drīzumā varētu no negatīvā vērtējuma kļūt neitrāls. Noteikti, ka pastiprināsies Krievijas sankciju negatīvā ietekme. Sagaidu, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 0.4%,» prognozē ekonomists.
Viņš uzsver, ka apstrādes rūpniecībai labas ziņa ir eirozonas ekonomikas perspektīvu uzlabošanās. Arī inflācijas līknes pagriešanās kopsolī ar silto ziemu sniegs atbalstu pirktspējai, kas gada otrajā pusē jau varētu sākt atjaunoties. Tas nenotiks vienmērīgi, kā dēļ valdībai mērķēti atbalsta pasākumi ir jāturpina.
Lielākais izaicinājums ir atgriezt jaudu būvniecības izaugsmē.
ES fondu potenciāls ir augošs, un daudz kas izrietēs no birokrātijas spējas pielāgoties mainīgajai konjunktūrai nozarē – tā, lai publiskie projekti sāktos un jau iesāktie turpinātos, rezumē Gašpuitis.
Lasiet arī: Finansiāli atbalstīt tuviniekus joprojām spēj 32% Latvijā aptaujāto
