Labā vēsts, ko pirmdien, 30.janvārī, tautā laida Centrālā statistikas pārvalde (CSP), – Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) tik grūtajā 2022.gadā ir pieaudzis par 1,8% – autoritatīvākajos mūsu tautsaimniecības ekspertos kopumā raisa piesardzīgas, pat viegli pesimistiskas prognozes.
Pats CSP ziņojuma kopsavilkums – jau kopā ar operatīvākā tā analizētāja Daiņa Gašpuiša (SEB) pausto viedokli – ir atrodams šeit.
Finanšu ministrijas (FM) vērtējumā, tieši siltā ziema un (protams, kā citādi!) valsts energoatbalsts palīdzējis Latvijai izvairīties no recesijas pērnā gada ceturtajā ceturksnī.
Iestādes ieskatā, uzņēmēju un patērētāju kopējā noskaņojuma uzlabošanos – lai gan patērētājiem no joprojām ļoti zema līmeņa – apstiprina arī jaunākie Eiropas Komisijas veidotā ESI konfidences indeksa dati. To, pieļauj FM, veicinājušas arī ziņas par energoresursu cenu kritumu pasaules tirgū un inflācijas maksimumpunkta sasniegšanu pagājušā gada rudenī.
Tajā pašā laikā pakalpojumu nozares joprojām turpināja ietekmēt krasais pavasarī piedzīvotais vairumtirdzniecības apjomu kritums. Pēdējā ceturksnī
situācija ir pasliktinājusies arī tranzīta nozarē, krasu kritumu piedzīvojot dzelzceļa pārvadājumu apjomiem.
Ražošanas nozaru pusē savukārt turpinājies jau visa gada laikā vērotais kritums būvniecībā, ko noteicis būvniecības izmaksu kāpums un kavēšanās ar līgumu pārslēgšanu. Tikmēr apstrādes rūpniecība demonstrējusi pārsteidzošu noturību pret izmaksu kāpuma un pieprasījuma vājināšanās ietekmi. Pēc krituma trešajā ceturksnī apstrādes rūpniecība atkal uzrādījusi pieaugumu, oktobrī un novembrī kopumā palielinoties par 2% gada griezumā.
Kāpumu gan pārsvarā nodrošinājušas atsevišķas mazās un svārstīgās nozares, un turpmākajos mēnešos nav izslēgts arī visai straujš apjomu kritums – līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur lejupslīde jau mērāma divciparu procentos, brīdina FM.
Arī šogad situācija varētu būt nedaudz labvēlīgāka, nekā pieļauts decembra sākumā izstrādātajās prognozēs, tomēr ekonomikas signāli joprojām ir ļoti neviennozīmīgi. Paši jaunākie dati, pretēji iepriekš lēstajam, uzrāda IKP kritumu ceturtajā ceturksnī eirozonas lielākajā ekonomikā Vācijā, un apsteidzošie indikatori signalizē par kritumu arī Zviedrijā.
Līdzīga situācija ir Latvijā, kur patēriņa kritums var izrādīties ne tik spēcīgs, kā tika pieļauts iepriekš, taču joprojām augsti ir ārējā pieprasījuma riski apstrādes rūpniecībā, kas var izrādīties par būtiskāku faktoru Latvijas ekonomikas potenciālajā lejupslīdē.
FM pašlaik «aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes 2023. gada Latvijas Stabilitātes programmas sagatavošanai», kuras paredzēts publiskot februāra vidū, taču
pēc pašlaik aktuālajām prognozēm Latvijas ekonomikai šogad tika gaidīts 0,6% kritums.
Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) analīzē tiek uzsverts – kaut IKP dati par pagājušā gada ceturto ceturksni ir pieticīgi, tomēr situācija ir pat nedaudz labāka par gaidīto. Ņemot vērā, ka pērn trešajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte saruka par 1,7% – salīdzinājumā ar otro ceturksni (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) –, tika gaidīts, ka augstās inflācijas apstākļos situācija turpinās pasliktināties arī gada nogalē, cenu pieaugumam apsteidzot algu kāpumu, kā rezultātā reālie iedzīvotāju ienākumi un pirktspēja samazināsies.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī kritumu ražojošajās nozarēs (-3,3%) EM analītiķi, tāpat kā citi ekonomikas eksperti, skaidro ar tendencēm būvniecības nozarē. To negatīvi ietekmēja straujais izmaksu pieaugums un projektu sadārdzinājums. Mēnešu dati liecina, ka 2022.gada oktobrī–novembrī gada griezumā bija sarukuši arī ieguves rūpniecības, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi salīdzināmajās cenās. Vienlaikus apstrādes rūpniecībā oktobrī–novembrī ražošanas apjomi bija par 2% lielāki, nekā atbilstošā laika periodā pirms gada.
Ekonomikas izaugsmes rādītājus negatīvi ietekmēja arī ārējā tirdzniecība un straujais importa pieaugums.
Pagājušā gada oktobrī–novembrī preču imports faktiskajās cenās bija par 31% lielāks nekā atbilstošajos mēnešos 2021.gadā. Šajā pašā laikā posmā preču eksports palielinājās krietni mērenāk – par 18 procentiem.
EM ieskatā, joprojām pastāv liela nenoteiktība, kā Krievijas karš Ukrainā un ar to saistītās sankcijas ietekmēs turpmāko Latvijas ekonomikas attīstību. Šī nenoteiktība ietekmēs gan iedzīvotāju patēriņu, gan uzņēmumu investīcijas un ārējo tirdzniecību. Paredzams, ka ekonomikā grūtākā situācija būs šā gada pirmajos mēnešos. Izaugsme varētu atgriezties gada vidū, bet kopumā IKP šogad saglabāsies tuvu 2022.gada apjomiem, prognozē EM.
«Attīstība notiek, izaugsme apstājusies» – šādi Latvijas tautsaimniecības šābrīža stāvokli vērtē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņprāt, vissvarīgākais skaitlis CSP ziņojumā – attiecībā pret iepriekšējo periodu IKP ceturtajā ceturksnī pieauga par 0,3%. Tātad ir pārtraukta divus ceturkšņus ilgusī IKP samazināšanās pret iepriekšējo periodu.
Tas ir neliels panākums, taču apsveicams, jo ārējā vide ceturtajā ceturksnī joprojām bija ļoti nelabvēlīga.
«Īpaša uzslava rūpniecībai par pārsteidzoši sekmīgo pretošanos izmaksu kāpumam un tirgu vājumam, kā arī patērētājiem par apbrīnojamo noturību enerģijas izdevumu radīto grūtību priekšā. Apstrādes rūpniecība pērnā gada nogalē paveica vairāk, nekā no tās varēja prasīt. Augstās enerģijas cenas un apvienojumā ar atsevišķu svarīgu galaproduktu (zāģmateriāli) cenu kritumu veidoja konkurētspējai nelabvēlīgu vidi, taču ražošanas izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo ceturksni bija pozitīvas – ja vien decembra dati neslēpj kādu nejauku pārsteigumu. Apbrīnojami strauja attīstība ir turpinājusies biznesa pakalpojumu, kā arī informācijas un sakaru nozarēs, pateicoties pakalpojumu eksporta spožajam sniegumam,» ar gandarījumu izsakās eksperts.
IKP samazinājumu divus ceturkšņus pēc kārtas radījuši nelabvēlīgi ārējie apstākļi, bet, tiem mazinoties, izaugsme atsāksies, sola Strautiņš. Turklāt šis brīdis jau tuvojas – piemēram, elektrības un gāzes cenas janvārī ir apmēram četras reizes mazākas nekā pērn augustā.
Patēriņš gada vidū atgūsies strauji. Iilgāku laiku tas var prasīt ražotājiem, jo recesijas vai vājas izaugsmes inerce eksporta tirgos būs ilgstošāka.
Savukārt pakalpojumu eksportētājiem šis gads solās būt ļoti ienesīgs.
Investīciju dinamika ļoti lielā mērā ir valsts pārvaldes lēmumu ietekmes zonā. Šis ir labākais laiks, kad strauji paātrināt ES fondu apguvi – ekonomiskā situācija kopumā ir viduvēja, materiālu (enerģija, metāli, koksne) cenas biržās ir samazinājušās. Lai kādas patlaban būtu grūtības kvalificētu darbinieku piesaistē celtniecībā, turpmākajos gados tās būs lielākas, brīdina ekonomists.
Viņa prognoze: «Sagaidāms, ka šogad galvenā veiksmes un neveiksmes robežšķirtne būs nevis eksports un vietējais tirgus, bet pakalpojumu un preču nozares. 2023.gadā kopumā IKP izmaiņas būs tuvu nullei, bet ar lieliem kontrastiem starp ceturkšņiem, kā arī rezultātiem dažādos Latvijas reģionos – atkarībā no to ekonomikas struktūras».
Tāpat ekpsperts paredz, ka, ticami, šī gada 1.ceturksnī IKP ceturkšņa griezumā visdrīzāk atkal samazināsies. «Izsīkst iepriekš uzkrātais eksporta pasūtījumu portfelis, kas palīdzēja uzturēt ražošanu. Patērētājiem laikā līdz aprīlim būs lielākie enerģijas rēķini, un nākamā sezona jau būs daudz vieglāka.» Izaugsmes atsākšanās gaidāma 2. ceturksnī. Viszemāko punktu ir pārvarējušas gaidas par Latvijas ekonomikas nākotni, vislielākais pesimisms bija pirms 2–3 mēnešiem, uzskata Strautiņš.
Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka šogad Latvijas ekonomikā nav pamats gaidīt izaugsmi. Neskatoties uz nelielo kāpumu aizvadītā ceturkšņa laikā, Latvijas ekonomika šobrīd atrodas uz nelielas recesijas robežas – no krituma gada griezumā tai ir izdevies izvairīties tikai tādēļ, ka 2021.gada nogalē Latvijā bija mājsēde un daudzi ar COVID-19 saistītie ierobežojumi.
Viņaprāt, vienlaikus ir arī labas ziņas – Eiropai un Baltijas valstīm ir izdevies izvairīties no enerģijas krīzes sliktākajiem scenārijiem, dabasgāzes cenas Eiropā kopš vasara ir būtiski samazinājušās. Šobrīd cenu kritumu gan jūt tie, kam ir dinamiskie elektrības tarifi, taču šī gada laikā energoresursu cenu kritums pakāpeniski atspoguļosies arī apkures rēķinos.
Labāka situācija Eiropas enerģētikā ļauj nedaudz pozitīvāk raudzīties uz šo gadu arī ekonomikā kopumā. Eiropas uzņēmēju noskaņojums pēdējos mēnešos sāk nedaudz uzlaboties, un arī eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes vairs netiek samazinātas. Tomēr no recesijas Eiropā, visticamāk, neizdosies izvairīties un, piemēram, Zviedrijā jau pērnā gada nogalē ir sācies ekonomikas kritums, atgādina Āboliņš.
Tāpat enerģijas krīzi ir izdevies pārvarēt, aizvietojot dabasgāzes importu no Krievijas ar citiem piegādātājiem, izmantojot citus energoresursus, piemēram, koksnes kurināmo un ogles, kā arī samazinot ražošanu energointensīvākajās rūpniecības nozarēs. Tas nozīmē, ka rūpniecība gan Latvijā, gan Eiropā jau šobrīd ir recesijā un izaicinājums ir ne tikai ierobežota energoresursu pieejamība, bet arī pietiekami augsts krājumu līmenis daudzās nozarēs, kā rezultātā jauno pasūtījumu apjoms ir zems.
Atkopšanās rūpniecībā ir gaidāma ne ātrāk kā gada otrajā pusē.
Labā ziņa Latvijas ekonomikā ir tā, ka šī gada pirmajā pusē inflācija strauji kritīs un šogad gadā kopumā iedzīvotāju pirktspēja varētu palikt pērnā gada līmenī. Vienlaikus tuvākajos divos gados tiek plānotas apjomīgas Eiropas Savienības fondu investīcijas, kas varētu būt par 700–900 miljoniem eiro lielākas nekā pērn. Tas palīdzēs būvniecības nozarei brīdī, kad privātajā sektorā aktivitāte ir zemāka, skaidro eksperts.
Līdz ar inflācijas mazināšanaos arī centrālo banku procentu likmju celšana, visticamāk, tuvojas beigām. Augstākas procentu likmes gan jau šobrīd strauji atdzesē mājokļu tirgu un, neskatoties uz pozitīvāku situāciju enerģētikā, pasaules ekonomikā joprojām daudzi signāli norāda uz recesijas tuvošanos. Labākas ziņas šogad varētu būt gaidāmas no Ķīnas, kur gaidāma ekonomikas atkopšanās pēc COVID-19 ierobežojumu atcelšanas. Taču lielāks pieprasījums Ķīnā var atkal veicināt dabas resursu cenu kāpumu un tādēļ ar inflācijas radītie izaicinājumi noteikti nav beigušies.
Pēc Āboliņa prognozēm Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par 1–1,5%, savukārt 2024.gadā gaidāma izaugsme 3–3,5% apmērā.
Jaunākie dati par IKP pozitīvi pārsteidz Swedbank galvenās ekonomistes Latvijā pienākumu pildītāju Agnesi Bucenieci: gaidāmā krituma vietā redzams pavisam vārgs, bet pieaugums. Tas, viņasprāt, nozīmē, ka ekonomika izvairījusies no ieslīdēšanas recesijā.
Ekspertes ieskatā svarīgi ir CSP dati par oktobri un novembri, kas rāda: produkcijas apjoms turpināja augt lielākajā daļā pakalpojumu nozaru. Visstraujākais tas bija ar ceļošanu un atpūtu saistītajās nozarēs, ko veicināja pieprasījuma atgūšanās no pandēmijas ierobežojumiem. Šis efekts bija tik spēcīgs, ka augošā dzīves dārdzība to vēl nespēja apturēt. Arī mazumtirdzniecības sniegumu balstīja atgūšanās no pandēmijas.
Preču pārdošanas apjomi ceturtajā ceturksnī auga par aptuveni 5% gada laikā.
Neskatoties uz pirktspējas kritumu, iedzīvotāju patēriņš pērn lielākoties bija pārsteidzoši noturīgs gan faktiskajās cenās, gan arī koriģējot ar inflāciju. Patēriņš pērn turpināja atgūties no pandēmijas ierobežojumiem, un to balstīja iedzīvotāju skaita pieaugums, nodarbinātības un algu kāpums, pandēmijas uzkrājumi, kā arī valsts atbalsta pasākumi. Tomēr, pieaugot komunālo pakalpojumu rēķiniem, patēriņš, visticamāk, ir sācis mazināties.
Tomēr decembris jau vairs nebija tik veiksmīgs kā iepriekšējie divi mēneši. Pirktspējas krituma un apkures rēķinu ietekmē preču pārdošanas apjomi sāka samazināties. Rudens mēnešos parādījās kritums nekustamo īpašumu nozares produkcijas apjomos. Joprojām saruka arī sauszemes transporta un vairumtirdzniecības apjomi, kas sakrīt ar ekonomiskās sadarbības mazināšanos ar Krieviju un Baltkrieviju.
Domājams, ka ražojošās nozares visbūtiskāk uz leju vilka būvniecība. Kaut būvnieku noskaņojums nedaudz uzlabojās, tas joprojām bija pesimistiskāks nekā pirms gada. Ņemot vērā augstās gāzes cenas un neraksturīgi siltos laikapstākļus, enerģētikas sektorā, visticamāk, turpinājās kritums. Tomēr kritums saražotajā elektroenerģijā ir mazāks nekā trešajā ceturksnī. Spēcīgais novembra rezultāts, iespējams, būs uz brīdi izvilcis no mīnusiem apstrādes rūpniecību. Tuvākie mēneši nozarei neizskatās pārāk rožaini. Jaunie eksporta pasūtījumi sarūk, tirdzniecības partnervalstu ekonomiku izaugsme mazinās.
Pērngads ekonomikā ir noslēdzies labāk, nekā gaidījām, taču šī gada sākumā izaicinājumu netrūkst, brīdina eksperte. Arī neskaidrība joprojām ir gana liela. Ekonomikas aktivitāti šogad vislabāk var raksturot ar vārdu «stagnācija» – izaugsme ap 0% vai, drīzāk, neliels kritums. Kaut inflācija jeb cenu kāpums šogad straujiem soļiem mazināsies, cenu līmenis tomēr vēl lēnām turpinās augt un deldēt pirktspēju. Gaidāms, ka ārējais pieprasījums praktiski neaugs. Turklāt procentu likmju kāpums ierobežos investīciju aktivitāti. Gada otrajā pusē gan to mazliet atdzīvināt varētu ES fondu līdzekļi, prognozē Buceniece.
Lasiet arī: Jaunākā EK ekonomiskā prognoze būs optimistiskāka, sola Dombrovskis
