Abu valstu līderi 27.maijā paziņojuši, ka Norvēģijas pievienosies Francijai kodolaizsardzības stratēģijas veidošanā, kas paredz ciešāku Parīzes sadarbību ar citām Eiropas valstīm, raksta “Politico.”
Norvēģijas, kas tradicionāki ir bijusi tuva ASV sabiedrotā, pievienošanās iniciatīvai iezīmē vēl vienu piemēru tam, kā Eiropas valstis pārveido savu drošības stratēģiju laikā, kad Krievija izvērš agresiju Ukrainā, un pieaugušas bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijas uzticamību.
Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre (Jonas Gahr Støre) kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron) žurnālistiem Parīzē sacīja, ka Norvēģija, kopā ar deviņām citām Eiropas valstīm, piedalīsies iniciatīvā, kas saistīta ar Francijas kodolarsenāla iesaisti Eiropas aizsardzībā un noturības spējas veidošanā. Stēre norādīja, ka vērā ņemama Krievijas kodolarsenāla daļa izvietota ziemeļos, tikai dažus kilometrus no Norvēģijas robežas, bet piebilda, ka Norvēģija turpinās drošības jautājumus pamatā paļauties uz NATO.
Makrons 2.martā paziņoja, ka Vācija, Polija, Grieķija, Nīderlande, Beļģija, Dānija un Zviedrija piekritušas ar Franciju pārrunāt sadarbību kodolaizsardzības jomā.
Tas iekļautu kopīgas kodolmācības, dalīšanos ar informāciju
un arī iespējamu īslaicīgu Francijas iznīcinātāju “Rafale” izvietošanu sabiedroto valstu teritorijās.
Divas anonīmas amatpersonas “Politico” informēja, ka kopš tā laika jau uzsāktas konfidenciālas sarunas ar dažām iesaistītajām valstīm, lai diskutētu par sadarbības tvērumu.
27.maijā Parīze un Oslo arī parakstīja plašu divpusējās sadarbības līgumu par drošību un aizsardzību, kas dēvēts par Narvika vienošanos. Tajā iekļauts punkts par savstarpējo palīdzību, plašāka dialoga veidošana starp abu valstu bruņotajiem spēkiem un sadarbība pretgaisa aizsardzības, kosmosa un Arktikas drošības jomās. Pēdējo pāris gadu laikā Makrons centies stiprināt sadarbību aizsardzības jomā ar Ziemeļvalstīm.
Stēre norvēģu ziņu aģentūrai NTB 27.maijā sacīja, ka tas tiek darīts, ņemot vērā drošības situāciju Eiropā, tostarp Krievijas bruņošanos un tās izvērsto agresiju vienā no Eiropas valstīm. Viņš piebilda, ka miera laikā Norvēģijā nav plānots izvietot kodolieročus.
Lasiet arī: Igaunijas ārlietu ministrs: Krievija uzmanības novēršanai izplata dezinformāciju