Autore: Ilona Bērziņa
Vēl pirms dažiem mēnešiem “Apvienotais saraksts” bija viens no 14. Saeimas opozīcijas spēkiem, kas vairāk asociējās ar skaļiem parlamentāriem strīdiem, “Rail Baltica” izmeklēšanas komisiju un kritiku Evikas Siliņas valdībai. Tagad situācija ir pilnīgi cita. AS pārstāvis Andris Kulbergs vada Ministru kabinetu, bet “Apvienotais saraksts” ir stabils reitingu līderis.
Jaunākajā SKDS aptaujā, kas veikta no 4. līdz 16. septembrim un kurā aptaujāti 2035 Latvijas pilsoņi, par “Apvienoto sarakstu” bija gatavi balsot 14,4% visu aptaujāto. Tas bija augstākais rezultāts starp partijām. Otrajā vietā atradās “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” ar 9,4%, bet trešajā – “Latvija pirmajā vietā” ar 9,2%. Salīdzinājumā ar augustu atbalsts AS ir nedaudz sarucis, taču tas saglabā pirmo pozīciju. Arī “Latvijas Faktu” septembra aptaujā aina ir līdzīga. Tajā AS saņēma 15,9% visu aptaujāto atbalstu, salīdzinot ar 15,6% augustā. Starp vēlētājiem, kuri jau izdarījuši izvēli, AS atbalsts sasniedza 23,8%.
Tas krietni vien atgādina situāciju, kādā pirms 14.Saeimas vēlēšanām atradās “Jaunā Vienotība” – pēdējā SKDS aptaujā pirms šī parlamenta vēlēšanām, JV bija aptuveni 20-23% robežās starp tiem, kuri norādīja konkrētu izvēli. Arī “Factum Interactive” 15.-20. septembra aptaujā JV bija ļoti līdzīgā līmenī – aptuveni 21–24%. Ir vēl kāda sakritība – abām partiju apvienībām par vēlētāju lielo atbalstu paldies jāsaka saviem premjeriem – Krišjānim Kariņam, kurš uzņēmās savas pirmās valdības veidošanu ļoti sarežģītos apstākļos un sekmīgi izvadīja valdības kuģi cauri pandēmijas viļņiem, un Andrim Kulbergam, kurš nebaidījās stāties pie valdības stūres uz ļoti īsu laiku – četriem mēnešiem un kura asā leksika cilvēkiem iet pie sirds.
“Apvienotajam sarakstam” jau pēc Andra Kulberga valdības izveidošanas SKDS aptaujās bija redzams straujš pieaugums: no 6,8% aprīlī un maijā līdz 9,8% jūnijā. Tas priekšvēlēšanu periodā ļauj runāt par skaidri redzamu “Kulberga efektu”. Vai šis stāsts nebeigsies līdzīgi “Kariņa efektam”, redzēsim.
Ekskurss apvienības vēsturē
Oficiāli politisko partiju apvienībā ietilpst “Latvijas Zaļā partija”, “Latvijas Reģionu Apvienība” un “Liepājas partija”. Apvienības veidošanā piedalījās arī Ulda Pīlēna pulcētie bezpartejiskie profesionāļi no biedrības “Apvienotais Latvijas saraksts”, kas vēlāk tika pārdēvēta par “Latvijas restarts”, un ko tagad vada Andris Kulbergs.
Viena no AS īpatnībām ir, ka šis politiskais spēks sastāv no cilvēkiem un organizācijām ar ļoti atšķirīgu politisko izcelsmi: “Zaļo partiju”, kura pameta ZZS dēļ tās sadarbības ar Lemberga “Latvijai un Ventspilij”, reģionālās politikas pārstāvjiem, kā arī Liepājas politiskās elites, uzņēmējdarbības vides cilvēkiem un bezpartejiskiem profesionāļiem.
14.Saeimas vēlēšanās AS saņēma 11,01% balsu un 15 mandātus, kļūstot par trešo populārāko sarakstu. Vislielākais atbalsts tam bija Liepājā un Dienvidkurzemē. Vēlāk frakcija saruka līdz 12 deputātiem.
Savukārt Uldis Pīlēns, bez kura AS, visticamāk, nebūtu tāds, kā to redzam šodien, un kurš bijis gan AS premjera amata kandidāts, gan politiskā spēka virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts, publiski atzīst, ka ar “Apvienoto sarakstu” pašlaik esot visai maz saistīts, vienlaikus uzsverot, ka attiecības ar apvienību nav sarāvis un uzskata AS par politisku spēku, kas var pastāvēt ilgtermiņā. Tomēr AS kandidātu sarakstos Pīlēna nav.
Sarakstu līderi un viņu darbi
AS startē ar 7. numuru, un katrā no pieciem vēlēšanu apgabaliem saraksta augšgalā redzam sabiedrībā jau pazīstamu politiķi.
Rīgā – Andris Kulbergs. Pašreizējais Ministru prezidents un AS premjera amata kandidāts. Pirms ienākšanas politikā pazīstams kā auto nozares pārstāvis. Saeimā viņš kļuva īpaši redzams, vadot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par “Rail Baltica” problēmām un vēlāk komisiju saistībā ar “Rīgas siltuma” izmaksām.
Vidzemē – Edvards Smiltēns. Latvijas Reģionu Apvienības priekšsēdētājs, bijušais Saeimas priekšsēdētājs, pašreizējais tieslietu ministrs un viens no diviem AS valdes līdzpriekšsēdētājiem.
Latgalē – Juris Viļums. 11., 12. un 14.Saeimas deputāts un AS frakcijas vadītājs, politiķis ar ilgstošu saikni ar Latgali. “Latgolys Saeima” dibinātājs, biedrības “Latgolys Studentu centrs” (tagad “Volūda”) biedrs un viens no dibinātājiem. Otrais numurs Latgalē ir bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kurzemē – Māris Kučinskis. Bijušais Ministru prezidents, 14. Saeimas laikā bijis arī iekšlietu ministrs, viens no pieredzējušākajiem AS politiķiem.
Zemgalē – Edgars Tavars. Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs, AS valdes līdzpriekšsēdētājs un pašreizējais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs.
Sarakstu otrajos un trešajos numuros ir vēl virkne pazīstamu cilvēku – Raimonds Bergmanis, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone, Inga Priede, Edgars Putra, Aiva Vīksna un ārsts Andris Skride.
Ko AS sola?
AS priekšvēlēšanu programma ir samērā plaša, bet tajā izteikti dominē ekonomikas, drošības un valsts pārvaldes tēmas.
Drošībā apvienība sola paplašināt Valsts aizsardzības dienestu, palielināt Zemessardzes spējas, pabeigt austrumu robežas aizsardzības līniju, attīstīt dronu un pretdronu tehnoloģijas, veidot patvertņu tīklu un stiprināt policiju, robežsardzi un VUGD.
Valsts finansēs mērķis ir četru gadu laikā panākt bezdeficīta bāzes budžetu. AS sola arī Latvijas Attīstības fondu valsts aktīvu pārvaldīšanai un “Rail Baltica” projekta pārskatīšanu līdz “minimālajam realizējamajam” apjomam.
Ekonomikā AS sola stabilāku nodokļu sistēmu, 10% mikrouzņēmumu nodokļa likmi fiziskajām personām, kapitāla pieauguma IIN samazinājumu līdz 17%, pašreizējā uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma saglabāšanu, mazāku birokrātiju un valsts garantētu mājokļu būvniecības programmu reģionos.
Veselības aprūpē piedāvāts valsts veselības apdrošināšanas modelis, kurā finansējums sekotu pacientam arī tad, ja viņš izvēlētos sertificētu privātu ārstniecības iestādi, vienots pieraksts, NVD pārveidošana par fondu un pakāpeniski mazāki līdzmaksājumi bērniem, senioriem un hroniskiem pacientiem.
Reģioniem AS sola jaunu pašvaldību finanšu modeli, ceļu finansēšanu no transportlīdzekļu nodokļiem, ostu un speciālo ekonomisko zonu attīstību un vienlīdzīgus ES platību maksājumus zemniekiem. Ģimenēm piedāvāti mājokļu granti un garantijas, bet reemigrantiem – īpašs nodokļu režīms uz četriem gadiem.
Enerģētikā AS vēlas pārskatīt Eiropas zaļā kursa ieviešanu, pētīt modulāro kodolreaktoru izmantošanu un vienlaikus attīstīt atjaunojamo enerģiju. Ārpolitikā deklarēts skaidrs atbalsts NATO, ES un Ukrainai.
Četri mēneši pie valdības stūres
Kulbergs valdību veidoja kā īsa termiņa “darbu valdību”. Jau tās tapšanas laikā koalīcijas partneri uzsvēra, ka koncentrēsies galvenokārt uz uzdevumiem, kurus iespējams pabeigt vēl 14. Saeimas pilnvaru laikā. AS ieguva arī ļoti ietekmīgu posteņu komplektu – premjera amatu, Finanšu ministriju Māra Kučinska vadībā, Tieslietu ministriju Edvarda Smiltēna vadībā un VARAM Edgara Tavara vadībā. Savukārt viena no redzamākajām pārvaldības izmaiņām bija mēģinājums ministru darbu sadalīt konkrētos un regulāri pārbaudāmos uzdevumos.
Tomēr ar “īsā saraksta” izveidošanu diez ko nevedās un tas pārtapa valdības rīcības plānā ar 150 pasākumiem, vēl 35 uzdevumus paredzot īstenot tad, ja tiem izdotos atrast papildu finansējumu bez negatīvas ietekmes uz budžetu. No 150 darbiem 37 saistīti ar budžeta stabilizāciju un izdevumu efektivitāti, 34 – ar drošību un ārlietām, bet 21 – ar birokrātijas mazināšanu un valsts pārvaldes efektivizēšanu. Līdz augusta vidum pilnībā bija pabeigti septiņi ministru prioritārie darbi, bet kopumā sasniegti 26 prioritāro pasākumu darbības rezultāti. Pārējie bija sākti un atradās izpildē.
Valdība ar īsu “derīguma termiņu”
Kulberga valdība izveidota tikai dažus mēnešus pirms 15. Saeimas vēlēšanām, un jau valdības apstiprināšanas debatēs pats Kulbergs norādīja, ka patieso atzīmi valdības darbam dos vēlēšanu rezultāts. Ja spriežam pēc septembra nogales reitingiem, tad pagaidām vēlētājam viss patīk.
Atšķirībā no Krišjāņa Kariņa otrās valdības vai Evikas Siliņas valdības Kulberga kabinetam pirms vēlēšanām nav bijis laika izveidot darbu bilanci vairāku gadu garumā. Četri mēneši ļauj parādīt vadības stilu, prioritātes un pirmos lēmumus, kā arī iepriecināt tautu ar asu retoriku un bargu kritiku, tomēr šis laiks ir par īsu, lai droši vērtētu daudzu reformu ilgtermiņa rezultātus.
Kas var stiprināt AS priekšvēlēšanu pozīciju…
Pirmais faktors ir premjera amats. Pēc Kulberga valdības izveidošanas partijas reitings būtiski pieauga. Viņa priekšrocība priekšvēlēšanu komunikācijā ir iespēja runāt ne tikai par to, ko AS gribētu izdarīt, bet arī par valdības pašreizējo darbu.
Otrs faktors ir reģionālā infrastruktūra. AS nav tikai Rīgas politiķu projekts. LRA, Zaļajai partijai un Liepājas partijai ir pašvaldību politiķi daudzos novados, un arī kandidātu sarakstos ļoti liela daļa cilvēku saistīti ar pašvaldībām, reģionālajām iestādēm, lauksaimniecību un vietējo uzņēmējdarbību.
Trešais ir pieredzējušu politiķu koncentrācija. Kučinskis ir bijušais premjers, Vējonis – bijušais Valsts prezidents un aizsardzības ministrs, Smiltēns – bijušais Saeimas priekšsēdētājs, Bergmanis – bijušais aizsardzības ministrs. Tas ļauj AS veidot pieredzējušu profesionāļu tēlu ar ievērojamu pārvaldības pieredzi. Tā sakot, lūk, jums jaunais “pieaugušais istabā”!
… un kas var to apgrūtināt
AS nav viena ideoloģiski viendabīga partija, bet trīs partiju un bezpartejisku cilvēku konstrukts. Latvijas Zaļajai partijai, LRA, Liepājas partijai un “Latvijas restarta” profesionāļu grupai ir atšķirīga politiskā vēsture un savas reģionālās intereses. Šī Saeimas sasaukuma laikā apvienība arī zaudējusi vairākus deputātus – frakcija no sākotnējiem 15 mandātiem saruka līdz 12. Salikt kopīgu sarakstu ir viena lieta, bet noturēt vienotu politisko organizāciju četrus gadus – cita.
Vēl viens faktors ir īsais Kulberga valdības darbības laiks, jo, kā uzsvērts arī AS programmā, četri mēneši nav pietiekams laiks, lai atrisinātu gadiem krātas problēmas. Līdz ar to partijai ir premjers, bet vēl ir salīdzinoši maz savu valdības darba rezultātu, uz kuriem balstīt ilgtermiņa vērtējumu.
Kāds ir AS vēlētājs?
Publiski pieejamajos jaunākajos septembra reitingu datos nav pilna sociāldemogrāfiskā šķēluma, kas ļautu precīzi pateikt: tipiskais AS vēlētājs ir konkrēta vecuma, ienākumu vai izglītības grupa. Tomēr pēc iepriekšējiem vēlēšanu rezultātiem, partijas struktūras, kandidātu sastāva un programmas var saskatīt vairākas AS elektorāta nišas.
Pirmā ir reģionu vēlētāji. Jau 2022. gadā īpaši spēcīgs AS atbalsts bija Liepājā un Dienvidkurzemē, bet LRA un Zaļās partijas pašvaldību tīkls dod partijai atpazīstamus cilvēkus arī Vidzemē un Zemgalē. Otra grupa ir centriski vai mēreni konservatīvi vēlētāji, kuri nevēlas ne izteikti kreisu, ne radikāli populistisku politiku un kuriem svarīgi ir drošība, uzņēmējdarbība, valsts pārvaldes efektivitāte un reģionu intereses. Trešos interesē uzņēmējdarbības un saimnieciskās vides sakārtošana. AS retorikā jau kopš Pīlēna laikiem ļoti izteikti skan “profesionāļu”, “krīzes vadības”, produktivitātes, investīciju, birokrātijas samazināšanas un valsts pārvaldības efektivitātes valoda. Arī 15.Saeimas priekšvēlēšanu programmā ekonomikas piedāvājums ir viens no detalizētākajiem blokiem. Ceturtā potenciālā niša ir cilvēki, kuri agrāk izvēlējās ZZS, Jauno Vienotību vai reģionālos sarakstus, bet tagad, to vai citu iemeslu dēļ, meklē ekonomiski pragmatisku un vienlaikus eiroatlantisku alternatīvu.