Īsi pirms vēlēšanām publiskotie SKDS aptauju rezultāti nekādus īpašos pārsteigumus nenesa – līderu trijnieks palika nemainīgs (AS 14,4%, SV/J 9,4%, LPV 9,2%), arī kopējais politisko spēku izkārtojums būtiski nemainījās. Tomēr atsevišķām partijām reitingu pārmaiņas bija pamanāmas – “Progresīviem” tas nokrita par 2,6 procentpunktiem, SV/J – par 2,4 punktiem, savukārt ZZS pieauga par 2 punktiem, bet NA — par 1,1 punktu. Ko šādi aptauju rezultāti teju pāris dienas pirms vēlēšanām liecina, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzdibinātājam, politologam Filipam Rajevskim.
“Nākamās koalīcijas likteni izlems tās partijas, kas svārstās kaut kur ap pieciem procentiem. Jo ir skaidrs, kura ir līderpartija, bet ar ko veidot koalīciju – tas ir lielais jautājums,” saka politologs. Filips Rajevskis arī pauž, ka parlaments būs diezgan raibs, lielā mērā atkārtosies esošais sastāvs, bet balsis būs pārdalītas.. “Mēs redzam, ka uz piecu procentu robežas ir “Zaļo un zemnieku savienība”, bet viņi tur ir diezgan konsekventi. Arī “Vienotība” ir aptuveni līdzīgā līmenī, kaut kur pie pieciem procentiem. Ja skatāmies projekcijas balsīs, esošajai koalīcijai var sanākt virs 50 balsīm. Lielais jautājums būs, cik daudz balsu virs 50 viņiem būtu, un vai tad sanāk esošā koalīcija. To galu galā nosaka vēlētājs. Ja, piemēram, visas esošās koalīcijas partijas tiek pāri 5% barjerai, bet kopā viņiem sanāk 52 vai 53 balsis, tad sanāk tāda kā Evikas Siliņas valdība numur divi, kas ar tik mazu vairākumu nav īsti funkcionēt spējīga. Tas var ieviest ļoti lielas izmaiņas tajā, kā pēc vēlēšanām skatīsies uz koalīcijas veidošanu.”
Uz BNN teikto par pēdējā laikā nereti dzirdēto spekulāciju, ka “Apvienotais saraksts” varētu paaicināt koalīcijā arī LPV, politologs atgādina, ka premjers vairākas reizes ir pateicis, ka viņiem “Latvija pirmajā vietā” ir sarkanā līnija. “Mani drusku izbrīna tik radikāls skatījums no premjera puses, īpaši zinot, ka, visticamāk, tieši viņam būs jāveido nākamā koalīcija. Ar šādu nostāju viņš uzreiz ļoti stipri nostāda labvēlīgākā situācijā “Progresīvos”, kas, man šķiet, viņam nemaz nav pirmā izvēle koalīcijas veidošanā. Tur ir daudz faktoru, kas ar karstu galvu pirms vēlēšanām pacelti tādā līmenī, ko varbūt vajadzēja atstāt pēcvēlēšanu dienu pārdomām.”
Filips Rajevskis piekrīt BNN teiktajam, ka Latvijas politikā ne reizi vien nācies vērot situāciju, kad pirms vēlēšanām sakām vienu, bet pēc tam darām pavisam ko citu.
“Te arī ir tā problēma. Ja paskatāmies pieredzi ar sarkanajām līnijām, tad “Progresīvajiem” tā ir ļoti sāpīga. Viņi ļoti izteikti vilka sarkano līniju pret ZZS, ar kuriem nekādos apstākļos neiešot kopā. Tagad viņi ir ar ZZS vienā valdībā un to viņiem atgādina vēl tagad. Tā ir sāpīga pieredze jebkuram politiskajam spēkam. Ja līdz nākamajām vēlēšanām visu laiku atgādinās, ka tu esi melojis vēlētājiem, tas nav labs stils.”
BNN arī jautā politologam, kā viņš vērtē politisko spēku plakātus, uz kuriem līdzās esošajiem līderiem gozējas arī politiķi, kuri paši nekandidē un par kuriem skaidri zināms, ka viņi nepametīs savus ietekmīgos un komfortablos amatus Briselē.
Filips Rajevskis atzīst, ka arī tas nav labs stils. “To lielā mērā ievazāja “Saskaņa”, kur Ušakovs uz plakātiem piedalījās praktiski visās vēlēšanās, kaut gan pats kandidēja tikai pašvaldību vēlēšanās. To gadiem izmantojusi arī “Vienotība”, liekot Dombrovski uz plakātiem. Domāju, kādā brīdī tas mainīsies, kad sapratīs, ka vēlētājs uz to vairs neķeras. Bet, kamēr tas strādā, tas instruments tiks lietots.”
Politologs arī atgādina, cik svarīga ir vēlētāju līdzdalība. “Ja līdzdalība būs pietiekami augsta, tas paaugstinās nepieciešamo balsu skaitu, lai pārvarētu piecu procentu barjeru. Tas, protams, ļoti ietekmēs rezultātu. Un tad vēl jautājums – cik partijas pārvarēs piecu procentu barjeru. No tā arī izrietēs, cik daudz balsu un mandātu būs nepieciešams valdības veidošanai.”