Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas pētījumu uzņēmuma Vilmorus aptaujas rezultāti, kas publiskoti Pilsoniskās Sabiedrības institūta (PSI) konferencē, liecina, ka vien neliela daļa Lietuvas pilsoņu ir gatavi aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās.
Mikola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) BNN teica: «Tas ir ļoti skumji un apbēdinoši. Skatoties uz karu tiešā tuvumā, daudzi cilvēki daudz reālistiskāk vērtē savu gatavību aizstāvēt valsti. Lai gan aptauja neparāda, kā tik baisā situācijā rīkotos tieši mūsu jaunatne, man ir nelāgas aizdomas, ka jaunieši varētu būt tie, kas lielā skaitā pamestu valsti. Tas, ka daļa aptaujāto iebrukuma gadījumā vienkārši dotos prom, nevis paliktu valstī, man arī šķiet satriecoši. Šķiet, ka daļu sabiedrības vienkārši izlutinājusi labā dzīve, kāda mums šeit, miera apstākļos, ir.»
Bijušais Lietuvas Valsts drošības departamenta vadītājs Gedimins Grina (Gediminas Grina) norādīja, ka acīmredzot ļoti lielu lomu plašai sabiedrības daļai spēlē ekonomiskais faktors.
«Tomēr pašā būtībā es to saistu ar zemo aktivitāti vēlēšanās. Tā turas apmēram 50% balsstiesīgo robežās, kas nozīmē, ka mēs, kā pilsoņi, esam maz iesaistīti valdības norisēs, sabiedrības līdzdalībā, un līdz ar to mums maz rūp, kas ir pie varas,»
uzsvēra Grina. Viņš piebilda: «Atsaucoties uz politkorektumu, daudzi izvēlas par to nerunāt, bet tendence neinteresēties par politiku uzņem apgriezienus, un tas ir satraucoši.»
Prezentējot rezultātus PSI konferencē, Viļņas Universitātes profesore Aine Ramonaite (Ainė Ramonaitė) sacīja, ka šī neesot pirmā reize, kad Lietuvas sabiedrībai tiek jautāts par gatavību aizstāvēt valsti, bet atšķirība kļūst redzama, ja salīdzina atbildes miera laikā un tagad, kad Ukrainā plosās karš.
Lielākā daļa, 36%, sacīja, ka aizstāvētu Lietuvu veidā, kas nav saistīts ar ieroču izmantošanu, 15% aptaujāto neiesaistītos, savukārt 14% lietuviešu ir gatavi aizstāvēt savu zemi ar ieročiem.
Ievērojama daļa – 13% – sacīja, ka noteikti dotos prom, un vēl 22% aptaujāto norādīja, ka nezina, kā rīkotos iebrukuma gadījumā. Profesore sacīja, ka ir sarežģīti diskutēt par skaitļu nozīmi, tomēr sarunā ar portālu Delfi.lt piezīmēja, ka arī citās aptaujās rezultāti bijuši līdzīgi: «Šoreiz mēs jautājumu uzdevām mazliet maigākā veidā: ja Lietuvai uzbruktu cita valsts, vai tu aizstāvētu Lietuvu ar ieroci, aizstāvētu citā veidā, neiesaistītos vai pamestu valsti?» Atbildot uz šādu jautājumu, katrs ceturtais respondents sacīja, ka nezina, kā rīkotos.
«Tagad mēs varam salīdzināt, jo jautājums ir tieši tāds pats, kā iepriekšējās aptaujāšanas reizēs. Mēs redzam, ka nedrošība ir kļuvusi lielāka. Ir teju 25% cilvēku, kas nezina, kā rīkoties. Tas ir daudz, un kas ir interesanti, šis skaits bija liels arī 2014.-2015.gadā, kad Krievija anektēja Krimu. Tātad brīžos, kad iedzīvotāji redz reālus militārus draudus, viņi acīmredzot domā reālistiskāk un palielinās vienaldzība,» norādīja Ramonaite. Tajā pašā laikā samērā nemainīga ir to iedzīvotāju daļa, kas tā vai citādāk rīkotos, ja Lietuvai uzbruktu.
Zinātniece skaidroja, ka daudzas atbildes nosaka objektīvi kritēriji, tas ir, dzimums un vecums. Visgatavākie aizstāvēt Lietuvu ar ieročiem vai kā citādāk, ir vīrieši vecumā no 18 līdz 59 gadiem.
Viņa piebilda, ka, jo lielāks ir personas vecums, jo skaidrāk tā mēģina novērtēt situāciju, un gados vecāki respondenti biezāk atbildējuši, ka neiesaistītos.
Seima Valsts drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) sarunā ar BNN norādīja, ka rezultātu analizētāji nav pievērsuši uzmanību ļoti būtiskai respondentu daļai, kas norādījuši, ka aizstāvētu savu valsti citos veidos. Viņš teica:
«Ievērojami ir tas, ka 36% teikuši, ka aizstāvētu Lietuvu citos veidos, sniedzot medicīnisko, civilo un citu palīdzību. Tas ir ļoti svarīgi, un to mums rāda arī Ukrainas piemērs.»
Pēc viņa teiktā, 14% cilvēku, kas gatavi iesaistīties karadarbībā, atbilst 400 tūkstošiem personu. Kasčūns uzsvēra: «Ja mēs spētu tādu cilvēku skaitu integrēt mūsu aizsardzības struktūrā, tas būt ievērojams papildinājums. Pat Ukrainā, vien 5-10% populācijas piedalās reālā karadarbībā, pārējie dod savu pienesumu, nodrošinot civilo aizsardzību un visu dienestu darbu. Ar to gribu teikt, ka aptaujas rezultāti ir tālu no sliktiem.»
Jautāts, vai Lietuva pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir paveikusi gana daudz, lai stiprinātu aizsardzības spēju, Kasčūns atbildēja, ka viens no lielākajiem sasniegumiem ir Lietuvas Strēlnieku savienības stiprināšana. Tā ir paramilitāra bezpeļņas organizācija. Parlamentārietis norādīja: «Finansējums, ko tā saņēmusi, ir ļoti būtisks. Mēs veidojam organizācijas jauno apmācību centru, un gatavojamies visā valstī izvietot tās vadības centrus. Lūkojoties nākotnē, mums noteikti jācenšas iedzīvotājus aktīvāk iesaistīt aizsardzībā.»
Vilmorus rīkotā aptauja norisinājās 2022.gada 11. līdz 16.oktobrī.
