Kosovas premjerministrs Albins Kurti (Albin Kurti) paziņojis, ka piekritis Eiropas Savienības (ES) rosinātajam plānam, kas vērsts uz Kosovas un Serbijas attiecību sakārtošanu, raksta aģentūra Reuters.
Janvārī rietumvalstu pārstāvji norādīja Kosovai un Serbijai, ka ir pienācis laiks izlemt, vai tiks pieņemts 11 punktu miera plāns, kas paredzēts, lai mazinātu spriedzi, kas valda jau kopš 1998.-1999.gada kara. Ja plāns tiks noraidīts, abām valstīm jārēķinās ar sekām no ASV un ES puses.
Kosova pasludināja neatkarību 2008.gadā, gandrīz desmit gadus pēc partizānu sacelšanās pret Belgradas varu. Kopš tā laika valstis ar ES starpniecību veic sarunas, lai normalizētu attiecības. Viens no galvenajiem mērķiem kā Belgradai, tā Prištinai ir pievienoties ES.
11 punktu plāns paredz iepriekš noslēgto vienošanos īstenošanu, tostarp arī daļēji autonomu pašvaldību izveidošanu apgabalos, kurus pamatā apdzīvo etniskie serbi. Kurti kritizējis šo ideju, norādot, ka tas etniski sadalīs valsti, bet rietumi šos pārmetumus noraidījuši.
Kosovas premjerministrs mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja:
«Mēs pieņemam ES piedāvājumu Kosovas un Serbijas attiecību normalizēšanai, un uzskatām, ka tas ir labs pamats, lai virzītos uz priekšu. Atsevišķi jautājumi par starptautiskajām garantijām, īstenošanas mehānismiem un termiņiem tiks risināti gaidāmajās sarunās Briselē.»
Pagājušajā nedēļā Kurti sacīja, ka apsver zināmas autonomijas piešķiršanu noteiktām pašvaldībām, bet tikai tad, ja tas nepārkāpj Kosovas konstitūciju, un autonomija netiek piešķirta, balstoties tikai uz etniskā pamata.
Kosova jau 2103.gadā apņēmās vietējiem serbiem, kuri neatzīst Kosovas neatkarību, piešķirt lielāku autonomiju. Tomēr Kosovas Augstākā tiesa lēmusi, ka daži no līguma punktiem ir pretrunā ar valsts konstitūciju, un pirms tā stāšanās spēkā ir jāmaina.
ES piedāvātais miera plāns neparedz, ka Serbijai būtu jāatzīst Kosovas neatkarība, bet Belgradai ir jāpārtrauc iestāties pret Kosovas dalību starptautiskās organizācijās. Veiksmīga iznākuma gadījumā abām valstīm būs jāatver kaimiņvalsts pārstāvniecība galvaspilsētās, un jārisina problēmjautājumi.
Apmēram 100 tūkstoši no Kosovas 1,8 miljonus lielās populācijas ir etniskie serbi, un puse no viņiem apdzīvo valsts ziemeļu daļu. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs (Aleksandar Vucic) pagājušajā nedēļā brīdināja parlamentu, ka gadījumā, ja Serbija neakceptēs miera plānu, tiks apturētas tās ES iestāšanās sarunas, un līdz ar to liegta pieeja ES fondiem un investīcijām.
Lasiet arī: NBS karavīrus ar ceļamaizi izvada uz misijām Kosovā un Irākā
