Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orban) aicinājis Eiropas Savienību (ES) piešķirt finansējumu žogu būvniecībai uz robežas, raksta aģentūra Reuters.
Orbāns pirms 9. un 10.februārī plānotā ES samita, kurā tiks apspriestas migrācijas problēmas, atgriezis apspriešanai ideju, kas ilgi šķitusi neiedomājama. 27 Eiropas valstu līderu tikšanās sasaukta pēc tam, kad valstu grupa ar Austriju un Nīderlandi priekšgalā aicinājusi pievērsties arvien pieaugošajam nelegālo iebraucēju skaitam. Bloka robežkontroles aģentūra pērn ziņojusi par 330 tūkstošiem nelegālas robežas šķērsošanas gadījumiem, kas ir lielākais skaits kopš 2016.gada.
ES valstu vidū nevalda vienprātība par to, kā vajadzētu rīkoties ar nelegālajiem imigrantiem, kas jau nokļuvuši Eiropā, un tās gadiem cenšas nostiprināt robežas, lai imigranti nevarētu izmantot nelikumīgos un bieži vien nāvējošos ceļus uz Eiropu. Vairākas valstis, tostarp Polija, Ungārija un Slovēnija, uzcēlušas žogus, lai neļautu bēgļiem un migrantiem nokļūt valstī. Eiropas Komisija (EK) līdz šim atteikusies finansēt šādus žogus, norādot, ka to būvniecība ir pret liberāli demokrātiskajām vērtībām un ir pretrunā ar cilvēktiesībām.
Sazvanoties ar Polijas, Beļģijas, Somijas, Maltas un Bulgārijas kolēģiem, Orbāns aicinājis ES piešķirt finansējumu šāda veida projektiem, norādot, ka žogi pasargā visu Eiropu.
ES norāda, ka nelegālo iebraucēju vidū dominē sīrieši, afgāņi un tunisieši. Tikai trešā daļa no imigrantiem saņem patvērumu, pārējie tiek nosūtīti atpakaļ. Bloka valstīs ir uzņemti miljoniem bēgļu no Ukrainas, savukārt pieaugošais nelegālo imigrantu skaits no Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Dienvidāzijas valstīm licis atgriezties pie skarbākas politikas.
Kopīgā vēstulē, kas nosūtīta pirms gaidāmā samita, Maltas, Dānijas, Grieķijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Austrijas un Slovākijas līderi norādījuši, ka pašreizējā ES patvēruma piešķiršanas sistēma nefunkcionē. Vēstulē teikts: «Nelegālā imigrācija atkal ir kļuvusi par vienu no sāpīgākajiem jautājumiem ES. Bez jauniem un veiksmīgiem centieniem ir sagaidāms, ka nelegālā imigrācija tikai pieaugs un imigrantu skaits tuvākajos gados palielināsies.»
Pamatīgā viedokļu atšķirība blokā par to, kā risināt imigrantu krīzes, nozīmē, ka cerības uz vienošanos par jaunu pieeju līdz 2024.gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir vājas. Cilvēktiesību organizācijas kritizē Eiropas arvien stingrāko pieeju kā nelikumīgu un necilvēcīgu. Citi kritiķi norāda, ka skarbas runas kalpo labējā spārna politiķiem, lai iegūtu punktus vēlētāju acīs un nerisina pieaugošās darbaspēka problēmas Eiropā.
Lasiet arī: Eiropas Savienība vēlas atgriezt izcelsmes valstīs vairāk imigrantu
