Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuva gatavojas 5.martā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, un visnokaitētākā situācija ir Viļņā, kur uz mēra amatu cer 15 kandidāti.
Pēdējā Viļņas iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairākums gatavojas savu balsi atdot Lietuvā labi zināmam politiķim Artūram Zokam (Artūras Zuokas). Zoka bija Viļņas mērs no 2000. līdz 2007.gadam, un pēc tam no 2011. līdz 2015.gadam. Tāpat politiķis no 2008. – 2009. gadam strādāja Seimā. Iespējams, dažus vēlētājus Zoka zaudēja pēc garas un nepatīkamas šķiršanās, kas ne reizi vien atspoguļojās avīžu virsrakstos. Viņa bijusī sieva nosaukusi politiķi par manipulatoru: «Es iesaku godīgiem cilvēkiem turēties pa gabalu no šī fantastiski izcilā manipulatora.»
Bijušais konservatīvo parlamentārietis Mīkols Majausks (Mykolas Majauskas) no otrās vietas favorītu sarakstā noslīdējis uz trešo. Lietuvas valdošā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD), izslēdza Majausku no savām rindām pēc tam, kad viņš nostājās pret partijas vēlmi nenoteikt PVN samazinājumu krīzes skartajiem restorāniem un viesnīcām.
Ja var ticēt aptaujām, Zoka iegūtu 20,9% balsu. Līdz nesenam laikam aptauju dati liecināja, ka Majausks būt otrais, ar 13,9% balsu. Tomēr Baltic Research jaunākā aptauja, kas veikta no 27.janvāra līdz 2.februārim, parāda, ka konservatīvo kandidāts, Viļņas vicemērs Valds Benkunsks (Valdas Benkunskas) apsteidzis Majausku un varētu saņemt 17,5% vēlētāju atbalstu.
Ar 9,3% vēlētāju atbalstu ceturto vietu ieņemtu Brīvības partijas kandidāts Toms Vītauts Raskevičs (Tomas Vytautas Raskevičius), tomēr pat ar šādu atbalstu, Raskevičs nenonāks līdz vēlēšanu otrajai kārtai.
Mēra kandidāts, kurš atklāti ir paziņojis, ka ir gejs, Valentīna dienā bildināja… Viļņu. Tādējādi viņš cenšas pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka LGBT+ kopienas pārstāvji Lietuvā joprojām nevar apprecēties.
Iepriekš Raskevičs mēģinājis panākt viendzimuma attiecību atzīšanu vismaz pašvaldības līmenī. Viņa partijas biedrs un pašreizējais Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius), kas nekandidēs uz pārvēlēšanu, norādīja, ka iniciatīva tiks virzīta atkal.
Ja vēlēšanu otrajā kārtā tiksies Zoka un Benkunsks, bijušais Viļņas mērs varētu uzvarēt ar nelielu pārsvaru – tie varētu būt pat tikai 2%. Tajā pašā laikā, ja cīņa izvērtīsies starp Majausku un Zoku, Majausks uzvarētu ar 3% pārsvaru. Arī sacensībā starp Majausku un Benkunsku uzvarētu Majausks.
Vadoties pēc aptaujas datiem, Sociāldemokrātu kandidāte Rasa Budbergīte iegūtu 3,6% balsu. Pārējie kandidāti saņemtu 3% un mazāku balsu skaitu. Viens no šiem kandidātiem, ģenerālis Valds Sutkus (Valdas Sutkus), sūdzējies, ka tikai četri populārākie kandidāti tiek aicināti uz diskusijām un intervijām medijos, savukārt pārējiem netiek pievērsta uzmanība.
Vēlēšanās gatavojas piedalīties 68% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lietuvas otrā lielākajā pilsētā Kauņā uz mēra vietu pretendē 12 kandidāti. Neapšaubāms līderis ir pašreizējais mērs Visvalds Matijošaits (Visvaldas Matijošaitis), partijas Vienotā Kauņa vadītājs. Lai gan Kauņa vienmēr ir uzskatīta par konservatīvo spēku cietoksni, pateicoties Matijošaita veiktajām infrastruktūras reformām, šoreiz TS-LKD kandidāts aptaujās pamatīgi atpaliek. Visticamākais konkurents Matijošaitim ir Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga) no Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības.
Aicināts piedalīties televīzijas debatēs ar citiem kandidātiem, Matijošaits noraidīja ielūgumu: «Lai jaunpienācēji debatē savā starpā. Viņiem ir pietiekami daudz tematu, ko apspriest.» Tomēr, neskatoties uz pilsētā paveikto, mērs ir saņēmis arī ne mazumu kritikas par atteikšanos pilnīgi pārcirst viņa uzņēmumu saikni ar Krieviju.
Ostas pilsētā Klaipēdā kā galvenais pretendents uz mēra krēslu izceļas bijušais Klaipēdas ostas vadītājs Arvīds Vaitkus (Arvydas Vaitkus).
Lietuvas centrālā vēlēšanu komisija publiskojusi «vidējā kandidāta» portretu.
Izrādās, ka tas ir precējies un pārticis 49 gadus vecs vīrietis, vārdā Vītauts, kura īpašumi un naudas uzkrājumi kopā veido apmēram 100 tūkstošus eiro.
Kopā vēlēšanām reģistrējušies 13 797 kandidāti, un 433 no tiem centīsies kļūt par pašvaldību vadītājiem. No visiem kandidātiem 53% ir vīrieši, un 47% – sievietes. Dzimumu dinamika mainās, ja runa ir par mēru krēsliem – tikai katra ceturtā kandidāte ir sieviete. Interesanti, ka saskaņā ar vēlēšanu komisijas datiem, vēlēšanās piedalīsies arī 109 miljonāri. 43,9% kandidātu ir augstākā izglītība, kas ir 10% pieaugums no pagājušajām vēlēšanām. Vecākais kandidāts ir 94 gadus vecs, savukārt jaunākajiem kandidātiem ir 18 gadu.
