Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvā iznākusi grāmata «Trauksmes cēlējs un prezidents» (Pranešėjas ir Prezidentas), kas atklāj sīkākas nianses par valsts prezidenta stīvēšanos ar iepriekšējiem ārlietu un aizsardzības ministriem, un tā atstājusi daudzus neizpratnē.
Grāmatā sīkāk iztirzātas Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) nesaskaņas ar kādreizējo ārlietu ministru Linu Linkeviču (Linas Linkevičius) un aizsardzības ministru Raimundu Karobli (Raimundas Karoblis). Gan politikas eksperti, gan ierindas pilsoņi ir dziļā neizpratnē par grāmatas izdošanas laika izvēli. Drīz jāsākas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņai, un sabiedrība prāto, cik lielas problēmas grāmata radīs valsts galvam.
Mikola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) BNN sacīja: «Vēlēšanas ir plānotas 2024.gada maijā, bet kampaņa noteikti sāksies jau šogad.» Viņš piebilda, ka
Nausēda savas prezidentūras sākumā pieredzes trūkuma dēļ, iespējams, radīja gausas personas iespaidu, arī attiecībā uz sankcijām pret Baltkrieviju.
Kamēr jaunumi par grāmatas saturu rotā ziņu virsrakstus, prezidenta birojs klusē. Līdz šim nav sniegti nekādi komentāri par grāmatu. Lietuvā labi zināmais politologs Laurs Bielinis (Lauras Bielinis) norādīja: «Es neesmu pārsteigts. Pirmkārt, padomnieki droši vien vēl nav izlasījuši grāmatu. Viņi droši vien vēro reakciju, un tad, ja būs vajadzīgs, darīs kaut ko, lai novērstu kaitējumu.»
Bielinis piebilda, ka laikā, kad dzīvoja Francijā, redzēja grēdām grāmatu par tā brīža prezidentu Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) un viņa piedzīvojumiem. «Tādā ziņā Lietuvas prezidenti ir diezgan maz ievēroti – mums ir tikai dažās grāmatas par prezidentiem. pat ja grāmatā teiktas ir nepatiess, prezidentam vajadzētu šo rūgto kumosu norīt ar cieņu un pašapziņu.»
Grāmatas autoru, Lietuvas žurnālistu Dāvida Pancerova (Davidas Pancerovas) un Birutes Davidonītes (Birutė Davidonytė), intervētās personas norāda, ka prezidenta nesaskaņas ar Linkeviču bija par sankcijām Minskai, ko Lietuva vēlējās piemērot saistībā ar vēlēšanu rezultātu viltošanu 2020.gada rudenī.
Savukārt ar Karobli konflikts esot uzvirmojis par labāko kandidātu valsts militārās izlūkošanas dienesta vadītāja amatam.
2021.gada sākumā Nausēda izraisīja Lietuvas valdošās partijas Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) dusmas, atsakoties nozīmēt divus bijušos ministrus kā vēstniekus Vašingtonā un Briselē. Nausēda toreiz uzstāja, ka viņiem nepieciešams laiks, lai «politiski nomierinātos».
Grāmatā arī pastāstīts, kā 2020.gada 11.augusta naktī Lietuvā ieradās Baltkrievijas opozīcijas prezidenta amata kandidāte Svjatlana Cihanouska. Viņa 2020.gadā meta izaicinājumu Baltkrievijas autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko. Minskā trakojot protestiem un sākoties opozīcijas pārstāvju ieslodzīšanai, Cihanouska nolēma pamest Baltkrieviju. Rezultātā Eiropas Savienība apsvēra sankciju piemērošanu Baltkrievijai, tomēr, kā norādīts grāmatā, Lietuvas diplomātiem šķita, ka Eiropas diskusijas ir lēnas un tūļīgas.
Pancerovs un Davidovīte stāsta, ka tā brīža ārlietu ministrs Linkevičs bija izstrādājis plānu un iepazīstināja ar to prezidentu. Plāns ietvēra tūlītēju pievienošanos Eiropas sankcijām, un tajā pašā laikā arī atsevišķu sankciju bloku tieši no Lietuvas puses.
Autori atsaucas uz avotiem Ārlietu ministrijā, arī Linkeviču, un norāda, ka Nausēda apstrīdējis plānu un norādījis, ka vispirms nepieciešams saskaņot darbības ar latviešiem un igauņiem.
Tieši prezidenta neizlēmība esot radījusi spriedzi amatpersonu starpā.
Par spīti tam, ka Nausēda plānu nebija apstiprinājis, Linkevičs lika ministrijas darbiniekiem sagatvot sarakstu ar vairāk nekā simts Baltkrievijas režīma pārstāvjiem, kuriem Lietuva varētu piemērot sankcijas. Lietuvas sabiedriskais medijs LRT atsaucās uz avotiem ministrijā un rakstīja: «Prezidenta birojs centās apturēt šo procesu. Viņi sūtīja vēstules ministrijas personālam un prasīja izņemt no sarakstiem vārdus, nesniedzot nekādu pamatojumu.»
Tad Linkevičs izpauda informāciju par plānotajām sankcijām pret žurnālistiem, un tas prezidenta birojam radīja vēl lielāku slodzi. Grāmatā publicētā informācija liecina, ka šajā laikā Linkevičs lietonē WhatsApp saņēma ziņu no Nausēdas, kurā prezidents norādīja, ka šādas ārlietu politikas veidošanai ministram vajadzētu atrast citu valsti, kur to darīt. Autori atsaucas uz Linkevičam tuvām personām un norāda, ka prezidenta attieksmes pamatā bija skaudība.
Grāmata izgaismo arī Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā izlūkošanas dienesta vadītāja izvēli. Ierastā procedūra ir vienkārša: aizsardzības ministrs nozīmē personu, kas vadīs dienestu.
Pēc tam, kad Karoblis iepazīstināja ar savu kandidātu, Nausēda vēlāk privātā sarunā norādīja, ka kandidātam trūkst izlūkošanas pieredzes un ieteica trīs citus iespējamos dienesta vadītājus.
Tomēr šos kandidātus neapstiprināja Lietuvas Valsts drošības departamenta vadītājs Darjus Jaunišķis (Darius Jauniškis). Pie kopsaucēja tā arī neizdevās nonākt, un pēc ilgstošām sarunām par militārās izlūkošas dienesta vadītāju kļuva pulkvedis Elegijs Paulavičs (Elegijus Paulavičius).
Grāmatas autori norāda, ka ne pats Nausēda, ne viņa administrācija grāmatas tapšanas laikā nav atsaukušies lūgumiem pēc komentāriem.
