Izmaiņas likumdošanā liegs apmēram 1300 Igaunijā dzīvojošiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem turēt savā īpašumā šaujamieročus, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Īsi pirms četru gadu termiņa noslēgšanās Igaunijas parlaments apstiprināja labojumus Ieroču aprites likumā. Tie nosaka, ka personām, kas uzturas Igaunijā, bet nav ne ES, ne NATO dalībvalstu pilsoņi, tiks anulētas ieroču nēsāšanas atļaujas, un arī jaunas netiks izsniegtas.
Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lānemets (Lauri Läänemets) norādīja, ka izmaiņas veiktas saistībā ar valsts drošības apsvērumiem. Tiem, kurus skars izmaiņas, līdz marta vidum jāpārdod vai kā citādi jāatbrīvojas no šaujamieročiem. Ministrs sacīja: «Šī brīža drošības situācija nosaka, ka jārīkojas, lai proaktīvi novērstu draudus iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Šobrīd Igaunijai draudīgu valstu pilsoņiem nedrīkst būt ieroča nēsāšanas atļauja vai ierocis.»
Iekšlietu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Veiko Kommusārs (Veiko Kommusaar) norādīja, ka situācija Eiropā pieprasa aktīvu rīcību, un tādēļ likumā par šaujamieročiem izdarīt vairāki labojumi. Viņš sacīja: «Visvairāk tiek runāts par to, ka ieroču nēsāšanas atļaujas turpmāk tiks izsniegtas tikai ES un NATO valstu pilsoņiem. Mēs arī papildināsim to noziegumu sarakstu, pēc kuru izdarīšanas vairs nebūs iespējams iegūt ieroča nēsāšanas atļauju. Šis ierobežojums attieksies uz visiem, neatkarīgi no tautības.»
Lai gan aizliegums turēt īpašumā ieroci galvenokārt attiecas uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tas skars arī nepilsoņa pases īpašniekus – tas ir, personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Igaunija, bet viņi nav ne Krievijas, ne Igaunijas, ne kādas citas valsts pilsoņi. Lielākā daļa nepilsoņu ir krievvalodīgie.
Tiek uzskatīts, ka Igaunijā ieroča nēsāšanas atļauja ir apmēram 1300 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī nepilsoņa pases īpašniekiem. Kopumā šīm personām pieder apmēram 3000 ieroču. Izmaiņas stājas spēkā 15.martā.
Kommusārs aicināja ieroču īpašniekus, kurus skar likuma izmaiņas, jau laicīgi domāt par ieroču pārdošanu, nevis nogaidīt līdz pēdējam brīdim.
Viņš arī piebilda, ka likums noteikti netiks vēlreiz mainīts, arī pēc Rīgikogu vēlēšanām ne.
Tāpat likumā iekļauti labojumi, kas nosaka, ka turpmāk pieteikšanās ieroča nēsāšanas atļauja notiks tikai elektroniski. Lānemets sacīja, ka tas padarīs procesu ātrāku un precīzāku nekā šobrīd pastāvošais elektroniskās sistēmas un fiziskas reģistrācijas hibrīds. Tomēr pieteikuma iesniedzējiem tik un tā būs jāierodas klātienē, lai piedalītos intervijās.
Lasiet arī: Izmaiņas Krievijas vēstniecībā Tallinā kavē pieteikšanos Igaunijas pilsonībai
