Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un finanšu ministrs Arvils Ašeradens meklēs iespējas, kā ar publiskās un privātās partnerības (PPP) palīdzību īstenot lielos ceļu infrastruktūras projektus, vēsta Vitenberga padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.
Tāpēc abi valdības locekļi trešdien, 1.martā, izlēma kopā doties izbraukumā, lai apskatītu Ķekavas apvedceļa būvniecības gaitu un «lai runātu par PPP modeli citu nākotnes infrastruktūras objektu attīstībā», teikts mediju relīzē.
Ķekavas apvedceļš ir pirmais PPP infrastruktūras projekts Latvijā. Tā izbūve ir svarīga savienojamībai ar Baltijas valstu galvaspilsētām, kā arī izšķiroša, lai atslogotu apdzīvot vietu satiksmi un uzlabotu iedzīvotāju drošību uz ceļiem.
Ķekavas Apvedceļu satiksmei plāno atklāt šī gada rudenī,
un šī projekta veiksmīgais īstenošanas process PPP modelī kalpos kā labs paraugs turpmākajiem projektiem.
«Kā nākamais projekts, uz ko ar cerībām raugos PPP virzienā, ir Bauskas apvedceļš. Par šo projektu ir runāts gadu desmitiem, bet līdz šim uz priekšu nekas nav pavirzījies. Manā skatījumā PPP ir sevi labi attaisnojis, lai varētu lemt arī par Bauskas apvedceļa izbūvi šāda modeļa ietvaros. Cilvēki to gaida jau ļoti sen,» relīzē uzsver Vitenbergs.
Tam piekrīt arī Ašeradens: «Ķekavas apvedceļa būvniecība pēc PPP modeļa ir labs piemērs, kā ar caurspīdīgu procesu, labu pārvaldību un augstajiem kvalitātes standartiem nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo infrastruktūru.
Latvijā ir daudz vajadzību, ko varētu risināt ar šī modeļa palīdzību, piemēram, sociālās infrastruktūras būvniecība.
PPP plašāka izmantošana veicinātu investīciju piesaisti un ekonomikas transformāciju, kas ir šīs valdības prioritāte.»
Ķekavas apvedceļa – tai skaitā ceļa pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras – tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji. Būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas. Tā tiek solīta līdz šī gada beigām.
Projektu finansē Ziemeļu Investīciju banka un Eiropas Investīciju banka. Tā prognozētās izmaksas jeb «bruto pieejamības maksājuma kopsumma», noslēdzot līgumu 2021.gada augustā, bija ceturtdaļmiljards (250 132 500, bez PVN) eiro.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas valsts ceļi vēsta, ka Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei taja sasniedzot vidēji ap 17 000 automašīnām diennaktī, atsevišķos ceļa posmos ir pat 25 278 vienības. Turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu.
Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu.
Tāpat Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Pēc apvedceļa būvdarbu beigām autovadītāju rīcībā būs: 4 joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā) 12,22 km garumā; 2 joslu ceļš (ar vienu brauktuvi un 1 joslu katrā braukšanas virzienā) 5,36 km garumā, paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi 20,7 km garumā; divi tuneļi; seši tilti un pārvadi; deviņi apļveida krustojumi, divi gājēju tilti un tuneļi.
Lasiet arī: BNN intervija | Jānis Vitenbergs: Ministrs nevar strādāt atrauti no nozares
