Neskatoties uz to, ka valdības deklarācijā, attiecībā uz veselības nozari par virsmērķi ir izvirzīts apņēmšanās, ka «valdība apņemas nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas darbību», realitāte, ar kuru saskarās medicīnas iestādes ir cita, uzsver Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti (AS).
Barloti skaidro, ka starp valdības izvirzitajiem mērķiem ir arī apņemšanās «turpināt palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei», «palielināt primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā», «sekmēt ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai». « Taču te vērts atgādināt senu patiesību – papīrs pacieš visu, jo medicīnas iestādes šobrīd saskaras ar pavisam citu realitāti, skumji apjaušot, ka 2023. gadā krīze medicīnā var tikai saasināties,» spriež Barloti.
Viņa uzsver, ka «medicīnas nozare Latvijā tiek badināta jau gadiem» – garās rindas pie speciālistiem, uz izmeklējumiem, pastāvīgs medicīnas personāla trūkums, ielaistas slimības, novecojušas medicīniskās iekārtas.
«Hroniska naudas trūkuma sekas var turpināt uzskaitīt vēl un vēl. Turklāt tikai tagad esam sākuši atgūties no vēl viena satricinājuma – Covid-19 pandēmijas. Signāli no valdības mājas par plānoto veselības budžetu šim gadam liek noprast – medicīna arī turpmāk būs
pabērna lomā,» norāda Barloti un piebilst,ka vērtē pozitīvi veselības ministres priekšlikumu novirzīt citu ministriju ietaupītos finanšu līdzekļus veselības nozares stirināšanai.
Iepriekš jau ziņots, ka aizvadītā mēnēša noslēdzošajā valdības sēdē veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) izvirzījusi priekšlikumu- naudu, kas gada laikā ministrijām paliek pārī, varētu novirzīt veselības jomas stiprināšanai.
«Manuprāt, šāds solis būtu ļoti apsveicams, jo sistemātiskās problēmas Latvijas veselības aprūpē, par ko runāts jau gadiem, šobrīd sasniegušas kritisku punktu.
Paldies zemkopības ministram Didzim Šmitam, kurš atgādināja par valdības deklarācijā rakstīto – «turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, tā mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai»,» uzsver Barloti.
Viņasprāt, no publiskajā telpā izskanējušās valdības retorikas ir skaidrs, ka «nekādas lielas izmaiņas budžetā nav paredzētas», un atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) atzinumu – «budžeta izdevumi ir sasnieguši maksimālos griestus».
Tāpat Barloti skaidro, ka atliek vien cerēt, ka kādreiz valdībai būš vienota izpratne un sapratne par veselības nozares vajadzībām. «Uz doto brīdi cilvēki, kuri nosaka Latvijas nākotni, nevēlas mainīt savus uzskatus, jo pati sistēma par sevi mainīties nespēj,» spriež Jelgavas poliklīnikas vadītāja.
Patlaban 2023.gada valsts budžetā veselībai kopā paredzēti 1,6 miljardi eiro. Pieskaitot Eiropas Savienības (ES) fondu veselībai paredzēto finansējumu 166,67 miljonu eiro apmērā, veselības finansējums šī gada budžetā sasniedz 1,8 miljardus eiro.
«Šobrīd skaidri iezīmējas, ka visām veselības iestādēm plānotais budžets 2023. gadā ievērojami samazināts.
Piemēram, Jelgavas poliklīnikai viena no izdevumu pozīcijām – valsts apmaksāts speciālistu apmeklējums – nauda sarukusi par 97 000 eiro salīdzinājumā ar 2022. gadu,» stāsta Barloti.
Viņa norāda, ka lielajām slimnīcām budžeta samazinājums sasniedz 15 miljonus eiro. «Diemžēl tas nozīmē to, ka valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība 2023. gadā samazināsies – pie ārstiem tikt būs vēl problemātiskāk. Mēs iegūsim ar dažādām neārstētām kaitēm sirgstošu sabiedrību,» skaidro Jelgavas poliklīnikas vadītāja.
Viņasprāt tas ir absurds, ka valsts izvēlas labāk maksāt naudu slimības lapās nevis ieguldī līdzekļus kvalitātīvā un pieejamā veselības aprūpes sistēmā. «Slima sabiedrība nav spējīga veicināt ekonomisko izaugsmi, tikai radīt izdevumus,» pauž Barloti, un piebilst: «Esam nostādīti fakta priekšā – lūk, nauda, ar šādu summu arī iztieciet.»
Lasiet arī: Veselības ministre: Gada budžets neatbilst iepriekš noteiktajām sabiedrības veselības pamatnostādnēm
