Finanšu ministrija (FM) ziņo, ka tā, uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2023.–2026.gadam sagatavošanu, ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2026.gadam.
Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī (pieaugums – 0%), bet 2024.gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2% apmērā. Gada vidējo inflāciju 2023.gadam FM prognozē 10% līmenī.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 8,5%,
savukārt nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks. Bezdarba līmeņa prognoze 2023.gadam ir samazināta par 0,2 procentpunktiem – līdz 7,1%.
Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022.gada decembra sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2023.gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2024.gadam IKP pieaugums prognozēts par vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada decembrī.
Divos nākamajos gados – 2025. un 2026.gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 2,9% un 2,8% apmērā.
Ekonomikas izaugsmes prognozes paaugstināšana 2023.gadam saistīta ar nedaudz labāku Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, kā arī 2022.gadā kopumā, IKP pieaugot par 2%. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, un pēdējo mēnešu laikā nedaudz uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023.gadam.
Vienlaikus Krievijas sāktā kara un augošo izmaksu ietekme uz ražošanas attīstību var izpausties ar lielāku laika nobīdi, nekā sākotnēji sagaidīts, un 2024.gadā ekonomikas izaugsme būs nedaudz lēnāka nekā prognozēts iepriekš.
Gada vidējo inflāciju 2023.gadam FM prognozē 10% līmenī, kas ir būtiski zemāks cenu kāpums nekā 2022.gadā, kad inflācija sasniedza 17,3%. Tomēr, salīdzinājumā ar decembra sākumā prognozēto, inflācijas prognoze ir paaugstināta par 1,5 procentpunktiem, ko noteica augstāki gada beigās fiksētie siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes tarifi, kā arī spēcīgāki inflācijas otrās kārtas efekti. 2024.gadā inflācija turpinās pazemināties, cenu pieaugumam veidojot 2,2%, bet pēc tam stabilizējoties 2,5% līmenī.
Mēneša vidējā darba samaksa šogad turpinās strauji palielināties, ko ietekmēs gan cenu līmeņa pieaugums, gan būtiskais minimālās darba samaksas kāpums no 500 līdz 620 eiro, gan valsts budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, tostarp aizsardzības un izglītības nozarēs. FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 8,5%, bet nākamajos gados tās pieauguma temps kļūs lēnāks, pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 4-5% līmenī.
Līdz ar sagaidāmajiem nedaudz labākiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem bezdarba līmeņa prognoze 2023. gadam ir samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 7,1%, bet turpmākos gados bezdarbs turpinās pazemināties. To noteiks straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita mazināšanās, no 2024.gada radot nelielu tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita kritumu.
FM prognozes par ekonomikas attīstību kopumā ir nedaudz piesardzīgākas, taču ļoti tuvas Eiropas Komisijas (EK) 13.februārī publiskotajām prognozēm, kas paredz, ka Latvijas IKP 2023. gadā palielināsies par 0,1% un 2024.gadā – par 2,7%. Vienlaikus EK 2023.gadam Latvijai prognozējusi arī nedaudz lēnāku patēriņa cenu pieaugumu, gada vidējo inflāciju paredzot 8,7% apmērā.
Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes,
FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek krasa karadarbības eskalācija,
kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, un norāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos. Būtiskākie negatīvie riski joprojām ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kā arī ar straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību.
Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Starptautiskā Valūtas fonda, EK, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes šā gada februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Visas Eiropas Savienības valstis katru gadu aprīlī iesniedz EK Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas nosacījumiem.
Lasiet arī: Arī pieņemtajā budžetā Rajevskis nesaredz valsts attīstību
