Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien, 14.martā, ar 486 balsīm par, 132 – pret, 10 deputātiem atturoties, pieņēma grozījumus tā sauktajā Kopīgo centienu regulā, ziņo EP preses sekretārs Latvijā.
Tie katrai ES dalībvalstij nosaka apjomu, par kādu ik gadu jāmazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas autotransportā, ēku apsildē, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un no mazām rūpniecības iekārtām. Kopīgo centienu regula šobrīd attiecas uz aptuveni 60% no visām ES emisijām. Tagad tā samazina radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju maksimālo līmeni, kas dalībvalstīs pieļaujams līdz 2030.gadam.
Pārskatītais tiesību akts paaugstina 2030.gada SEG emisiju samazinājuma mērķi no 30% uz 40% – salīdzinājumā ar 2005.gada līmeni. Tas pirmo reizi katrai ES dalībvalstij nosaka konkrētu SEG samazinājuma mērķi.
Latvijai šis mērķis ir 17%.
Dalībvalstu vidū tie atšķiras no 10% līdz 50%, un katrai dalībvalstij noteiktā 2030.gada mērķa pamatā ir IKP uz vienu iedzīvotāju un izmaksu lietderības rādītājs. Dalībvalstīm būs arī jānodrošina, ka tās nepārsniedz tām piešķirto SEG emisijas gada kvotu.
Ar regulas grozījumiem ES dalībvalstīm ir sniegta elastība, lai tās varētu izpildīt savus mērķus un vienlaikus nodrošināt sociāli taisnīgu pāreju uz zaļu ekonomiku, kā arī novērstas nepilnības, kas līdz šim ļāvušas apiet prasības. Dalībvalstīm būs ierobežojumi attiecībā uz to, cik lielu emisiju apjomu tās drīkstēs pārnest no iepriekšējā gada vai aizņemties no nākamā gada, ziņo EP preses sekretārs.
Tiek ierobežota arī kvotu tirdzniecība ar citām dalībvalstīm.
Lai veicinātu dalībvalstu atbildības uzņemšanos, Eiropas Komisija informāciju par valstu darbībām darīs publiski viegli pieejamu, kā to lūdzis EP.
Tiesību akta teksts oficiāli jāapstiprina ES Padomei, tad tas tiks publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā pēc 20 dienām. Kopīgo centienu regula ir daļa no Eiropas zaļā kursa aktu paketes, kas ir ES plāns, kā saskaņā ar Eiropas Klimata aktu līdz 2030.gadam samazināt SEG emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990.gada rādītājiem.
Lasiet arī: Norvēģu nodokļi apmaksājot kampaņas pret ilgtspējīgu degvielu un kurināmo