Satiksmes ministrija (SM) ziņo, ka 2023.gada budžetā 341,9 miljonus eiro jeb 46% no kopējā finansējuma ir paredzēts ieguldīt valsts autoceļu nozarē – autoceļu būvniecībai un uzturēšanas darbiem.
Šogad plānots izbūvēt valsts autoceļus 632 kilometru kopgarumā, prioritāri nodrošinot reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras uzlabošanu un tādējādi veicinot iedzīvotāju mobilitāti reģionos.
«Finansējums autoceļu sakārtošanai ilgstoši nav bijis pietiekams, un
arī šogad budžetā plānotie līdzekļi nerisinās visas problēmas.
Vienlaikus mums ir iedzīvotājiem jānodrošina kvalitatīvi autoceļi, kas savieno pagastus ar novadu centriem. Reģionālie un vietējie autoceļi ir mana prioritāte, un pakāpeniski tiks veikta to sakārtošana. Šogad šim mērķim papildus tika piešķirti 11,5 miljoni eiro, nākamgad plānots ieguldīt 15 miljonus eiro, 2025.gadā – 17 miljonus eiro,» rēķina satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Kopumā valsts autoceļu būvdarbu veikšanai 632 kilometru kopgarumā plānots ieguldīt 193,1 miljonu eiro. Lielāka daļa no šīs summas jeb 131,5 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums, savukārt 61,6 miljoni eiro – Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums.
Šogad būvdarbi plānoti 379 km reģionālo autoceļu, kopumā ieguldot 76,5 miljonus eiro finansējumu, tajā skaitā – 30,7 miljonus eiro no ES Atveseļošanas fonda. Vietējo autoceļu 141 kilometra būvniecībā ieguldīs 40,9 miljonus eiro, taja skaitā – 9,6 miljonus eiro no Atveseļošanas fonda. Savukārt 111 kilometru galveno autoceļu būvniecībai paredzēts 75,7 miljonu eiro finansējums, tajā skaitā – 21,3 miljoni eiro no ES Kohēzijas fonda.
Tiltu un pārvadu būvniecībā paredzēts veikt darbus 19 objektos, ieguldot kopumā 11,5 miljonus eiro. Arī šajā jomā lielāks uzsvars tiks likts uz reģionālo un vietējo autoceļu sakārtošanu. Sešos būvobjektos uz reģionālajiem autoceļiem plānoti darbi par 3,46 miljoniem eiro, savukārt 11 būvobjektos uz vietējiem autoceļiem – par 6,92 miljoniem eiro.
Šogad būtiski uzlabojumi plānoti tiltiem pār GaujU
– pārbūvēs trīs esošos tiltus, tiks pabeigta jauna tilta būvniecība vecā metāla tilta vietā uz vietējā autoceļa V330 Dukuri–Rāmnieki.
«Lai veicinātu drošu mikromobilitāti», SM šogad gājēju un velosipēdistu ceļu – gar valsts autoceļiem – būvniecībai ieplānoja 4,7 miljonus eiro. Šajā gadā tiks uzsākti būvdarbi velo ceļa izveidei A11 autoceļa posmā no Liepājas līdz Bernātiem, tiks izbūvēti gājēju–velosipēdistu ceļi P93 autoceļa posmā no Ānes un Teteles ciematiem līdz Jelgavai, P14 autoceļa posmā no Cēsīm līdz krustojumam uz Līvu ciematu, gar autoceļu P103 Elejā un P76 autoceļa posmā no Salas līdz Jēkabpilij.
Tāpat ceļu satiksmes drošības uzlabošanai plānots īstenot vairākus būvprojektus uz valsts autoceļiem, to skaitā – uz galvenā autoceļa A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki), reģionālā autoceļa P37 Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene un vietējā autoceļa V772 Apšusala–Vilkukrogs mezglā.
Gada otrajā pusē plānots pabeigt un ekspluatācijā nodot ceļu būvē pirmo publiskās un privātās partnerības projektu – Ķekavas apvedceļu. Tas autovadītājiem dos iespēju samazināt ceļā pavadīto laiku un vienlaikus uzlabos satiksmes drošību. Savukārt citos A7 autoceļa posmos, lai būtiski mazinātu kravas transporta ietekmi uz pilsētvidi Bauskā un Iecavā, plānots uzsākt Bauskas un Iecavas apvedceļu projektēšanu.
Budžetā paredzēts finansējums 139 elektrouzlāžu staciju darbības nodrošināšanai, kas «veicinās ilgtspējīgu mobilitāti» un nodrošinās iespēju veikt elektroauto uzlādi visā Latvijā.
SM 2023.gada budžetā nozaru attīstībai kopumā plānoti 740,3 miljoni eiro, to skaitā – 308 miljonu eiro ES fondu finansējums. SM prioritātes šim gadam paliek nemainīgas – finansējums paredzēts valsts autoceļu infrastruktūras uzlabošanai, iedzīvotāju mobilitātes vajadzību nodrošināšanai un Rail Baltica projekta īstenošanai.
Lasiet arī: BNN intervija | Jānis Vitenbergs: Ministrs nevar strādāt atrauti no nozares
