Rumānijas galēji labējo politisko spēku seja, Džordže Simions (George Simion), pērn zaudēja cīņā par prezidenta krēslu, un pašlaik, brūkot centriskajai valdības koalīcijai, viņš saredz citu ceļu nākšanai pie varas, vēsta “Politico.”
Rumānijas lielās, proeiropeiskās partijas, cenšoties atrast izeju no krīzes, vienlaikus cenšas arī noturēt malā ultranacionālistu un eiroskeptiķi Simionu. Tomēr amerikāņu MAGA kustībai pietuvinātais politiķis vēlētāju aptaujās izvirzījies priekšplānā, un uzstāj, ka ir laiks dot arī viņa vadītajai partijai dot iespēju pārvaldīt Eiropas Savienības sesto apdzīvotāko valsti, kurā plānots arī izveidot lielāko NATO gaisa spēku bāzi pie Melnās jūras.
Simiona vadībā Rumānija varētu Briselei kļūt par neparedzamu partneri. Viņš nevēlas pakļauties Eiropas Komisijas nosacījumiem sabiedrisko izdevumu jomā, atteiktos piešķirt finansējumu Ukrainai un iestātos pret kopējo ES migrācijas politiku. Simions “Politico” sacīja: “Es ceru, ka mums būs varas pārmaiņas… Demokrātija ir par varas maiņu, tāpēc vajadzētu darīt to, kas ir demokrātiski, un ļaut mums vadīt… Ieklausīties tautas balsī.”
Pašreizējo Rumānijas krīzi radījusi nepieciešamība ieviest skarbus taupības pasākumus, lai mazinātu budžeta deficītu. Šķelšanās koalīcijas starpā sākās, kad centriski kreisā sociāldemokrātu partija (PSD) nolēma neatbalstīt centriski labējā premjerministra Ilija Bolojana (Ilie Bolojan) Nacionāli Liberālās partijas (PNL) rosināto pamatīgo tēriņu apgriešanu.
Simions pašreizējo koalīciju nodēvējis par pretdabisku četru valdošo partiju aliansi.
Lai izveidotu valdību, viņš esot gatavs runāt ar visiem.
Galēji labējais politiķis sevi cieši saista ar ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), un ir vairākkārt apmeklējis Vašingtonu, tostarp arī Trampa inaugurācijas ceremoniju 2025.gada janvārī. Simions sevi uzskata par galveno personu Eiropas augošajā labējā spārna kustībā, un regulāri rīko pasākumus, kas tiek dēvēti par “Make Europe Great Again.” Tāpat politiķis uztur ciešu saikni ar citiem labējo spēku līderiem, piemēram, Itālijas premjerministri Džordžiju Meloni (Giorgia Meloni) un Francijas politiķi Marinu Lepēnu (Marine Le Pen).
Simiona nacionālistiskā “Rumāņu savienība” (AUR) pašlaik ir aptauju vadībā. “Politico” aptauja “Poll of Polls” AUR ieguvusi 35% vēlētāju atbalstu, kas ir ievērojami vairāk nekā sociālistiem, kas ir otrajā vietā ar 20%.
Saasinātā situācija Rumānijas valdībā apdraud valsts spēju līdz noteiktajam datumam maijā apstiprināt svarīgus aizsardzības līgumus, lai varētu saņemt ES SAFE aizdevumus. Tāpat uz spēles pieeja 10 miljardiem eiro no ES atjaunošanas fondu līdzekļiem, kuri pieejami līdz augusta beigām.
Simions norādījis, ka ir atvērts koalīcijas sarunām,
tomēr esot visnotaļ pesimistiski noskaņots par to, ka pašreizējā parlamenta ietvaros varētu būt atrodams risinājums. Norādot uz labējo partiju popularitātes pieaugumu, politiķis sacīja, ka valstī var rīkot jaunas vēlēšanas, un var iegūt jaunu vairākumu, kas droši vien sekošot tendencēm Eiropā. Tomēr maz ticams, ka tiks rīkotas ārkārtas vēlēšanas. Tas nozīmētu, ka Bukarestes parlaments divas reizes pēc kārtas noraida potenciālo ministru kabineta sastāvu, kas, ņemot vērā centristu bažas par varas nonākšanu Simiona rokās, diez vai notiks.
Sagaidot, ka krīze ieilgs, Simions sacīja, ka ir gatavs vienoties ar jebkuru, kurš pie;nems viņa nosacījumus. To vidū ir parlamentāriešu skaita samazināšana un subsīdiju mazināšana politiskajām partijām. Pagaidām neviens viņa prasībām nepiekrīt, bet Simions piezīmēja, ka turpmākās krīzes nedēļas to varētu mainīt. Ja arī tad neviens ar Simionu nesadarbosies, viņš cer, ka tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā varētu notikt vēlēšanas.
Lasiet arī: Bulgārijas vēlēšanās ievērojamus panākumus gūst bijušais prezidents