Fiskālās disciplīnas padome (FDP), publiskojot tās jaunāko krīzes monitoringa ziņojumu par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju, norāda, ka tikai Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam valsts budžeta pieaugumam.
Tāpēc Latvijas ekonomikas nākotnes izaicinājums ir paātrināt savu izaugsmi. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt ES līdzekļus. Tajā skaitā – izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.
«Ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām,” uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
FDP atgādina, ka
ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā.
Tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisija prognozē, ka lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3%–2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.
FDP – vērtējot iespējamos riskus saistībā ar Saeimā galīgajā lasījumā nule pieņemto likumu Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam – norāda, ka šobrīd augstas nenoteiktības apstākļos
galvenais risks ir makroekonomisko rādītāju ievērojamas nobīdes.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) jaunākām prognozēm, reālais IKP šogad nepieaugs, inflācija sasniegs 10%. Latvijas ekonomika kopumā turpina balansēt uz recesijas riska robežas. Janvāris uzrāda produkcijas apjoma būtisku samazināšanos rūpniecībā, mazumtirdzniecības apgrozījuma minimālu pieaugumu un eksporta pieauguma tempu sabremzēšanos.
FDP uzsver, ka šajā situācijā produktivitātes kāpināšana ir lielākais Latvijas ekonomikas tuvākās desmitgades izaicinājums. Diemžēl darba samaksas pieaugums, kas 2022.gadā sasniedza 7,5%, nav sasaistīts ar produktivitātes pieaugumu.
Tieši pretēji – plaisa starp produktivitātes un darba samaksas pieaugumu paplašinās.
No vienas puses, ir izprotams nodarbināto spiediens uz darba devējiem pieaugošās dzīves dārdzības un atvērtā ES darba tirgus apstākļos. Taču no otras puses – ar produktivitāti nesaistīts darba samaksas pieaugums ievaino Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Tādēļ, lai pārrautu šādu «apburto loku», nepieciešami mērķēti un tālredzīgi ieguldījumi produktivitātes kāpināšanā.
Ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences un paredzamo darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši pieaug ieguldījumu nepieciešamība cilvēkkapitālā, kāpinot strādājošo darba prasmju līmeni un konkurētspēju, kā arī sekmējot labus sabiedrības veselības rādītājus, brīdina FDP.
Kā norāda padome, janvārī un februārī ir veiksmīgi izpildīts nodokļu iekasēšanas plāns. Kaut arī pēdējos gados FM nodokļu prognozēšana bijusi konservatīva, inflācijas mazināšanās un iespējamā recesija varētu ievērojami ietekmēt budžeta ieņēmumu samazināšanos. Tie iepriekšējā gadā auga būtiskās inflācijas iespaidā.
Komentējot valdības sākto darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.–2027.gadam, FDP atgādina: starptautiski pētījumi salīdzinoši augstu novērtē Latvijas nodokļu sistēmu, un nodokļu sistēmas stabilitāte un nemainība ir vērtības pašas par sevi – it sevišķi augstas nenoteiktības laikos. Padome respektē valdības deklarācijā noteikto uzdevumu uzlabot nodokļu sistēmu, tomēr vērš uzmanību, ka pirms izmaiņām būtu nepieciešams uzmanīgi novērtēt reformas īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās, fiskālās un sociālās ietekmes.
Rietumu ekonomikās procentu likmju kāpums uz augstas inflācijas fona varētu turpināties, samazinot globālo pieprasījumu, palielinot recesijas riskus un paaugstinot valsts parādu apkalpošanas izmaksas. Procenta likmju kāpumu min starp iemesliem Silicon Valley Bank (SVB) – vienas no lielākajām ASV bankām – maksātnespējai. Kaut arī šobrīd netiek prognozēta citu ASV banku maksātnespēja, cīņa ar inflāciju kļūst sarežģītāka un tiek prognozēts mazāk agresīvs procenta likmju kāpums. Arī Euribor nākotnes prognozes tiek pārskatītas uz leju, norāda Padome.
Attiecībā uz Latvijas fiskālo pozīciju FDP atzīst, ka tā šobrīd atrodas salīdzinoši labvēlīgā situācijā pie pieaugošām procentu likmēm. Valsts parāds ir salīdzinoši zems (ap 42% no IKP), valsts kredītreitings ir augsts, un kredītu apjoms nekustāmā īpašuma iegādei ir salīdzinoši zems. Valsts kase joprojām var refinansēt valsts parādu par samērīgām procentu likmēm (3,8% ienesīgums par 5 gadu obligācijām).
Padome arī informē, ka Eiropas Komisija ir publiskojusi komunikāciju dalībvalstīm ar rekomendācijām fiskālai politikai 2024.gadam. Kopumā ES dalībvalstu fiskālajām politikām 2024.gadā būtu jānodrošina vidēja termiņa parāda ilgtspējība un jāveicina ilgtspējīga un iekļaujoša ekonomiskā izaugsme. EK aicina valstu Stabilitātes programmās iekļaut fiskālos mērķus, kas nodrošinātu vispārējās valdības parādu ilgtspējīgā līmenī un nodrošinātu vispārējā valsts budžeta deficītu ne lielāku par 3% no IKP.
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima Padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku (Ülo Kaasik), bankas Citadele ekonomistu Mārtiņu Āboliņu un ekonomistu Ivaru Golstu.
Lasiet arī: Inflācija kritīs, pirktspēja nedaudz augs, prognozē Luminor
