Muitas dati atklāj, ka Ķīna veikusi ieroču, lidrobotu un bruņutērpu piegādes Krievijai, izmantojot ceļus caur Turciju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, raksta Politico.
Saskaņā ar Politico rīcībā esošajiem muitas datiem, Ķīnas uzņēmumi, to vidū ar ar valdību saistīts uzņēmums, nosūtījuši organizācijām Krievijā 1000 šautenes, kā arī lidrobotu detaļas un bruņutērpus. Muitas datu apkopošanas rīka Import Genius sniegtā informācija liecina, ka sūtījumu notikuši laikā no 2022.gada jūnija līdz decembrim.
Viens no Ķīnas lielākajiem valsts pakļautībā esošajiem aizsardzības aprīkojuma ražotājiem North Industries Group Corporation Limited 2022.gada jūnijā nosūtīja šaujamieročus Krievijas uzņēmumam Tekhkrim, kam savukārt ir cieša saikne ar Krievijas valdību un armiju.
Šautenes CQ-A veidotas pēc M-16 parauga, tomēr tehniskajā specifikācijā tiek raksturotas kā «medību ieroči».
Tajā pašā laika ir saņemti ziņojumi, ka šos ieročus pielieto Ķīnas paramilitārā policija un bruņotie spēki Filipīnās, Dienvidsudānā un Paragvajā.
Krievijas uzņēmumi saņēmuši arī 12 kravas ar lidrobotu detaļām un vairāk nekā 12 tonnas ar bruņutērpiem. Šīs piegādes veiktas caur Turciju.
Lai gan muitas dati neliecina, ka Pekina pārdotu lielus ieroču apjomus tieši tādēļ, lai palīdzētu Maskavai karā, tie tomēr atklāj, ka Ķīna apgādā Krievijas uzņēmumus ar it kā civiliedzīvotāju patēriņam paredzētu ekipējumu, kas tajā pašā laikā lietojams arī kaujas laukā Ukrainā. Šī ir pirmā reize, kad pierādīts, ka Ķīna piegādā ieročus un bruņutērpus krievu uzņēmumiem. Tāpat Krievijā joprojām nonāk lidroboti un lidrobotu detaļas, lai gan vismaz viens ķīniešu uzņēmums solījis apturēt sadarbību ar Krieviju, lai izvairītos no tā ražotās tehnikas lietošanas kara vajadzībām.
Liecības par notikušajām piegādēm nākušas atklātībā laikā, kad ASV un Eiropas līderi brīdinājuši Pekinu neatbalstīt Krievijas agresiju Ukrainā. Amatpersonas ir arī noraizējušās, ka Ķīnā ražotais civilajām vajadzībām paredzētais aprīkojums var tikt izmantots Krievijas spēku apgādei Ukrainā laikā, kad Maskavai izmisīgi nepieciešams bruņojums.
Da-Jiang Innovations Science & Technology Co. (DJI) ir Ķīnas uzņēmums, kas pakļauts ASV Valsts kases sankcijām jau kopš 2021.gada. Sankcijas tika ieviestas, jo uzņēmums piegādāja Ķīnas valdībai lidrobotus, lai tā varētu novērot uiguru minoritāti. DJI 2022.gada nogalē, kā tranzītvalsti izmantojot AAE, nelielam Krievijas uzņēmumam piegādājis lidrobotu detaļas. Papildus lidrobotiem,
Krievija jau mēnešiem paļaujas uz citām valstīm, tostarp Ķīnu, lai varētu izmantot navigācijas iekārtas, iegūtu satelīta datus, transportlīdzekļu detaļas un citus izejmateriālus.
Šobrīd nav droša apliecinājuma, ka Krievija izmanto Ķīnas sūtītos ieročus kaujās, un Tekhkrim neatbildēja lūgumam komentēt. Toties kaujas laukā jau vairākus mēnešus novēroti DJI ražotie lidroboti. Arī Ķīnas uzņēmums komentārus nav sniedzis.
Ķīnas vēstniecība Vašingtonā norādīja, ka Pekina ir apņēmusies veicināt miera sarunas. Vēstniecības pārstāvis informēja: «Ķīna neradīja šo krīzi. Tā nav daļa no krīzes, un nav piegādājusi ieročus nevienai no iesaistītajām pusēm.» Savukārt Polijas vēstnieks Eiropas Savienībā Andžejs Sadoss (Andrzej Sadoś) norādīja, ka, ņemot vērā ļoti nopietnās iespējamās sekas, Politico iegūtā informācija nekavējoties ir jāpārbauda.
Rietumvalstu sankcijas apgrūtina importu, sākot no mikroshēmām līdz pat asaru gāzei, tomēr Maskava joprojām spēj iegūt karam nepieciešamās preces no «draudzīgajām» valstīm, piemēram, no Ķīnas un Persijas līča valstīm. Eksperti norāda, ka ir grūti izsekot tam, kā tehnoloģijas tiek izmantotas.
Pat gadījumos, kad nepieciešamās tehnoloģijas tiek ražotas tikai ASV, Eiropā vai Japānā, Maskava var izmantot slīpētus veidus, lai apietu sankcijas.
Viens no veidiem ir izmantot starpniekus valstīs, kuras vieno tirdzniecības saites gan ar Krieviju, gan ar rietumiem.
Import Genius informācija liecina, ka Krievija pērn decembrī pamanījusies importēt bruņutērpus apmēram desmit miljonu dolāru vērtībā. Bruņuvestes ražotas Turcijas uzņēmumā Ariteks, un lielākoties ievestas tieši no Turcijas.
Dubulta pielietojuma preces varētu būt veids, kā Ķīna nostiprina palīdzību Maskavai, tajā pašā laikā izvairoties no sankcijām pret tās amatpersonām. Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) marta sākumā medijiem sacīja, ka Ķīna izjutīs sekas, ja nolems piegādāt ieročus Ķīnai.
Tā kā dati par dubulti lietojamām precēm kļuvuši pieejami, tiek sagaidīts, ka rietumvalstis centīsies mazināt šīs pārvadājumu plūsmas.
Lasiet arī: Blinkens: Ķīna varētu piešķirt bruņojumu Krievijai
