Ķīna apsver iespēju piegādāt Krievijai ieročus un munīciju, lai tā varētu turpināt karu Ukrainā, turklāt zināms, ka Ķīna jau sniedz Krievijai atbalstu, kas nav saistīts ar bruņojuma piegādi, raksta BBC.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken) norādīja, ka jaunākā informācija liecina, ka Pekina varētu piegādāt agresoram arī ieročus. Viņš piebilda, ka tas Ķīnai radītu nopietnas sekas. Ķīna noliegusi paziņojumus,ka Maskava esot lūgusi militāro palīdzību. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins (Xi Jinping) ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais, un nav publiski nosodījis karu Ukrainā. Dzjiņpins cenšas saglabāt neitralitāti un aicina uz mieru.
Ķīnas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka necietīs ASV «bakstīšanu ar pirkstu» par tās attiecībām ar Krieviju.
Blinkens Minhenes Drošības konferencē tikās ar Ķīnas diplomātu Vangu Jī (Wang Yi), un pēc tam medijam CBS pastāstīja, ka ir izteicis bažas par iespējamību, ka Ķīna piegādās ieročus Krievijai. Viņš sacīja:
«Līdz šim esam redzējuši, ka Ķīnas uzņēmumi sniedz cita veida atbalstu Krievijas karam Ukrainā. Šobrīd mūsu bažas balstās uz informāciju, kas liecina, ka Ķīna apsver bruņojuma piegādi.»
Blinkens nepaskaidroja, kāda informācija ir saņemta.
ASV ir piemērojušas sankcijas kādam Ķīnas uzņēmumam, kas tiek apsūdzēts par Ukrainas satelītattēlu nodošanu krievu algotņiem Vāgnera grupai. Blinkens norādīja, ka Ķīnā atšķirība starp valsts un privātajiem uzņēmumiem praktiski nepastāv.
Attiecības Vašingtonas un Pekinas starpā jau ir kļuvušas vēl saspringtākas, kopš ASV februāra sākumā savā gaisa telpā notrieca iespējamo Ķīnas spiegošanas balonu. Tomēr, ja Ķīna nolems piegādāt Krievijai ieročus, tās attiecības ar ASV var sairt.
Blinkens arī informēja, ka ASV ir noraizējušās par to, ka Ķīna palīdz Krievijai apiet tai piemērotās sankcijas. Tās tika ieviestas, lai bremzētu Krievijas ekonomiku un samazinātu spēju finansēt karu. Tikmēr Krievijas tirdzniecības apmērs ar Ķīnu pieaug, un Āzijas valsts ir kļuvusi par vienu no lielākajiem Krievijas gāzes, ogļu un naftas noieta tirgiem.
NATO valstis, tostarp arī ASV, Ukrainai piegādā dažādus ieročus un militāro tehniku. Janvārī rietumvalstis vienojās arī par tanku nodošanu Ukrainas rīcībā. Šobrīd Kijiva lūgusi arī iznīcinātājus, tomēr neviens no sabiedrotajiem vēl nav ziņojis par to piegādi. Blinkens norādīja, ka nevajadzētu koncentrēties tikai uz viena tipa ieročiem.
Viņš piebilda, ka rietumiem ir jāparūpējas, lai Ukrainai būtu viss, kas nepieciešams pretuzbrukumam.
Krievija šobrīd cenšas virzīties uz priekšu Ukrainas austrumu reģonos.
Blinkens izteicis savas bažas pirms Ji vizītes Maskavā. Ķīnas diplomāts norādījis, ka Ķīna nedz stāv malā, nedz pielej eļļu kara liesmām. Saskaņā ar Ji teikto, Ķīna plāno publiskot dokumentu, kurā skaidros savu pozīciju, un tajā būs arī teikts, ka ir jāciena visu valstu teritoriālā nedalāmība. Ji sacīja: «Es iesaku visiem, īpaši mūsu draugiem Eiropā, mierīgi apdomāt, ko varam darīt, lai beigtu šo karu.»
Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajani (Antonio Tajani) norādījis, ka Ķīnas prezidents 24.februārī plāno uzstāties ar uzrunu par mieru. Saskaņā ar Tajani teikto, Dzjiņpins aicinās domāt par miera izlīgumu bez Krievijas nosodīšanas.
Lasiet arī: Ukrainai jānotur pozīcijas; Minhenē tiekas rietumvalstu līderi
