Minhenē plānota politiķu un militāro līderu tikšanās ar Ukrainas amatpersonām, lai kopīgi risinātu jautājumus par drošību Ukrainā, kur armija cenšas atvairīt uzbrukumus frontes līnijai un uzlidojumus pilsētām, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Krievijas armiju papildinājuši desmitiem tūkstoši rezervistu, kas tika iesaukti decembrī, un jaunais uzbrukums, par ko tiek runāts jau kādu laiku, sāk ieņemt noteiktu apveidu. 16.februārī Krievija apšaudīja visu Ukrainas teritoriju, un trāpījusi tās lielākajai naftas pārstrādes rūpnīcai. No vismaz 36 Krievijas izšautajām raķetēm notriektas 16, kas, saskaņā ar Ukrainas armijas teikto, ir mazāk nekā parasti. Uzlidojumā izmantotas arī raķetes, ko Ukrainas armijai nav iespēju pārtvert, līdz ar to jautājums par steidzamu bruņojuma piegādi no rietumiem kļūst arvien aktuālāks.
Minhenes Drošības konferencē piedalīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) un ASV viceprezidente Kamala Harisa (Kamala Harris). Pērn sanāksme notika dažas dienas pirms kara sākuma. Tobrīd pie Ukrainas robežām tika pulcēti Krievijas karavīri, un rietumvalstis aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nesākt iebrukumu un brīdināja par sekām, ja tas tomēr notiks. Šogad ir jāmēģina tikt galā ar Putina lēmuma sekām, kad Eiropā plosās smagākā karadarbība kopš 2.pasaules kara.
Krievijas pārstāvji nepiedalīsies konferencē, savukārt tiek gaidīts, ka ieradīsies Ukrainas augstākās amatpersonas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16.februāra vakara uzrunā uzsvēra, ka šobrīd galvenais ir noturēt pozīcijas un sagatavoties pretuzbrukumam.
Ukrainas armijas vadība informējusi, ka 16.februārī Krievija apšaudījusi teju 30 apdzīvotas vieta Ukrainas dienvidos un austrumos. Maskava nav sniegusi nekādu informāciju.
Krievija joprojām koncentrējas uz Bahmutas ieņemšanu, un šajās kaujās lielu lomu spēlē algotņi Vāgnera grupa, kuras rindās lielā skaitā karo arī cietumos savervētie noziedznieki. Lielākā daļa no Bahmutā pirms kara dzīvojušajiem 70 tūkstošiem iedzīvotāju to pametuši, un pilsētā pozīcijas izvietojuši uraiņu karavīri.
Ukrainas 80.gaisa spēku vienības preses virsnieks Tarass Dzjoba par krievu uzbrukumiem sacīja: «Viņi sūta daudz karavīru. Nedomāju, ka tas ir ilgtspējīgi. Ir vietas, kur ķermeņi vienkārši krājas kaudzēs. Tur ir tranšeja, kur… Viņi vienkārši atstāj savus ievainotos un kritušos.»
Vāgnera grupas īpašnieks Jevgēņijs Prigožins norādījis, ka Bahmutas ieņemšana algotņiem varētu prasīt nedēļas vai pat mēnešus.
Tas esot atkarīgs no Ukrainas armijas cilvēkresursu daudzuma un vāgneriešu apgādes.
Minhenes Drošības konferencē atsāksies ilgstošās diskusijas par to, cik daudz Eiropai vajadzētu sevi nodrošināt ar militāro tehniku un aprīkojumu, un cik daudz tā var paļauties uz ASV. Tikmēr Moldovas policija ziņo, ka pie Ukrainas robežas atkal atrastas raķešu atlūzas.
Baltkrievija, kas kara sākumā ļāva izmantot savu teritoriju, lai ievestu Krievijas karavīrus Ukrainā, paziņojusi, ka iesaistīsies karadarbībā tikai tad, ja tai uzbruks.
Lasiet arī: Krievija ziņo par panākumiem; NATO palielina palīdzību Ukrainai
