Pirms trim gadiem Saeima ignorēja vienu no Moneyval ieteikumiem Latvijas finanšu sistēmas attīrīšanai, atgādina TV3 raidījuma Nekā personīga sižets. Pagājušajā gadā, izmantojot šo caurumu, par vietējo uzņēmumu īpašnieku kļuvis Ukrainā meklēšanā izsludināts oligarhs Petro Diminskis.
Viņš savulaik bijis prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieks.
Kā ierasti, Nekā personīga sižets sākas iztālēm: ir 2019 gads, Latvijā pilnā sparā rit finanšu kapitālais remonts. Vēl nav pārliecības, vai izdosies izvairīties no finanšu izolācijas. Saeimā nonāk likumprojekts par Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzraudzību.
Tā ir maza finanšu tirgus niša un neizraisa īpašu deputātu vērību. Šādi fondi iegulda naudu uzņēmumu kapitālā un nekustamajā īpašumā. Tās ir riskantas investīcijas, ko nefinansē bankas un pensiju fondi. Zināmākie piesaista naudu no Eiropas rekonstrukciju un attīstības bankas, Latvijas valstij piederošā Altum. Mazāk zināmie – no šaura investoru loka.
Likumprojekta pieņemšanā ir steiga, jo pienācis pēdējais brīdis ieviest pirms diviem gadiem izsludinātu Eiropas direktīvu. Nozares asociācija aicina izmantot izdevību un samazināt birokrātiju ieguldījumu fondiem. Viņi skaidro, ka Latvijas uzņēmumi izvēlas reģistrēties Igaunijā, jo tur regulējums vienkāršāks un strādāt ērtāk. Viņus atbalsta gan Finanšu un Tieslietu ministrijas, gan Saeimas deputāti. Atvieglojumi neattieksies tikai uz atskaitēm, kur tieši fondi iegulda investoru naudu. Līdz ar izmaiņām vairs nebūs labas reputācijas vai jebkādu citu prasību fondu īpašniekiem.
Toreiz (20.06.2019) 13.Saeimas deputāts Reinis Znotiņš (Konservatīvie) skaidroja:
«Latvijai ilgu laiku bija nedraudzīgākais alternatīvo investīciju fondu regulējums, kur Latvija bija tā valsts Eiropas Savienībā, kas vislielākās uzraudzības maksas Eiropas Savienībā iekasēja, tātad regulators iekasēja vislielākās uzraudzības maksas. Ko tas nozīmē? Latvijas ekonomikai tas sarežģī investīciju piesaisti, inovāciju vides attīstību.»
Tad – par 54 balsis, pret nav, atturas 14 deputāti – šādi «uzabots» likums tika pieņemts. Eiropas Padomes (EP) ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam jeb Moneyval par to Latvijai aizrādīja.
[Moneyval ir šīs EP ekspertu komitejas oficiālais nosaukums. Tajā, tāpat kā EP, ir 47 dalībvalstis un tā ir padota EP ministru komitejai. Šīs institūcijas uzdevums ir «novērtēt, kā tiek ievēroti galvenie starptautiskie standarti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā un to īstenošanas efektivitāte, kā arī sniegt ieteikumus valsts iestādēm attiecībā uz nepieciešamajiem uzlabojumiem to sistēmās» – BNN.]
Tāpēc Finanšu ministrija 2020. gada otrā pusē parlamentā iesniedza jaunas izmaiņas, kas uzdotu FKTK pārbaudīt fondu īpašnieku naudas izcelsmi, vērtēt viņu reputāciju un liegtu, piemēram, krimināli sodītām personām tos vadīt vai iegādāties. Šie likuma grozījumi tā gada 17.septembra Saeimas balsojumā (par 32, pret 38, atturas 3 deputāti) tika noraidīti.
***
Jau tolaik Nekā personīga vēstīja par alternatīvo investīciju fondu EcoEnergy AIFP, kura Kipras ofšoros paslēptajā īpašnieku struktūrā pamanāmas Ukrainas kādreizējā prokrieviskā režīma oligarhu pēdas. Uzņēmuma ofisā Rīgā tad neviena nebija, un uz norādīto oficiālo telefona numuru neviens žurnālistiem neatbildēja.
Fonda īpašnieks ir Kipras firma, kuras patiesais labuma guvējs līdz pagājušajam gadam bija Grieķijas pilsonis Andreas Tserni. Ukrainas mediji ir izpētījuši, ka uzņēmējs dzimis un audzis Ukrainā kā Andrejs Černijs. Uz viņa vārda 2016.gadā tika reģistrētas daļas Austrumukrainā bāzētā enerģētikas uzņēmumā Donbasenergo, kas iepriekš piederēja prokremliskā un Eiropā sankcionētā Viktora Janukoviča dēlam Oleksandram.
Pagājušajā gadā, jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, uzņēmumā notika izmaiņas. Fonda īpašniekiem – Kipras uzņēmumiem Vulkanit Limited un Ablemark Limited – mainījās patiesais labuma guvējs. Oktobrī par to kļuva Grieķijā dzīvojošs Ukrainas pilsonis Petro Diminskis (Petro Dyminskyy). Viņam Ukrainā piederēja degvielas rūpnīca un uzpildes staciju tīkls. Diminskis bija Janukoviča prokrieviskās partijas biedrs, pat tika no tās saraksta ievēlēts par Ukrainas parlamenta – Augstākas Radas – deputātu (2002–2006).
Ukrainas žurnālisti atklāja: kamēr Janukovičs bija pie varas, Diminskis caur to pašu Kipras ofšoru Ablemark
pretlikumīgi tika pie militārā poligona daļas un uzcēla uz tās atpūtas namiņu!
Diminskim bija izveidots pilns «oligarha komplekts», ieskaitot savu TV kanālu un futbola klubu [Karpati]. Viņš 2017. gadā izraisīja traģisku ceļu satiksmes negadījumu. Dažas dienas vēlāk miljonārs valsti pameta un kopš tā laika ir izsludināts meklēšanā. Pret viņu celta apsūdzība par 31 gadu vecas sievietes nonāvēšanu autoavārijā. Ukrainas Iekšlietu ministrijas paziņojums par izsludināto Diminska meklēšanu un viņa foto ir atrodami šeit.
[Atšķirībā no citiem Janukoviča līdzgaitniekiem, kuri sakņojās Ukrainas austrumos, Diminiskis savu biznesu izvērsa valsts rietumdaļā – vēsturiski nozīmīgajā Galīcijā, tāpēc agrāk uzskatīts par Rietumukrainas bagātāko cilvēku, pat dēvēts par «Ļvivas pelēko kardinālu» un «Galīcijas oligarhu» – BNN.]
Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes vadītāja Agnese Alaine raidījumam skaidro: «Kad šī sabiedrība 2017. gadā nāca uz reģistrāciju, tā pietiekami detalizēti tika izvērtēta, tai skaitā īpašnieki un informācija, kas ar tiem saistījās, vienkārši ņemot vērā tajā laikā spēkā esošo regulējumu. 2019. gadā bija grozījumi likumā, kas paredzēja būtiski samazināt prasības, kas attiecināmas uz reģistrētajiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Šīs prasības, kas noteica [pienākumu] ziņot vai skaņot īpašniekus vai patiesos labuma guvējus, likumā šādas prasības vairs nav paredzētas.»
Īpašnieku maiņai fondam nebija jāprasa atļauja. Arī par to, kas fondā iegulda naudu, informācija nav jāsniedz. Vienīgais, kas par fondu zināms, ir tam piederošās Latvijas firmas. Alternatīvajam investīciju fondam Latvijā pieder divi uzņēmumi – kokskaidu granulu ražotājs NewFuels un biomasas koģenerācijas stacija Energy Resources CHP.
Abi atrodas Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā, un atrašanās tajā uzņēmumiem nodrošina nodokļu atvieglojumus, kuru apjoms atkarīgs no tā, cik daudz investēts. Pilsētā stāsta, ka apsekot savus uzņēmumus Rēzeknē jaunais īpašnieks ieradies ar helikopteru.
***
Raidījuma veidotāji šā gada 2.martā intervēja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču.
«NP: Par Petro Diminski – vai viņu pazīstat vai sadarbojaties?
AB: Vēlreiz – Petro…?
NP: Diminskis, uzņēmējs, kuram ir uzņēmums Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā, no Ukrainas.
AB: Jā, es dzirdēju, ka viens no uzņēmumiem, laikam NewFuels, kas ražo granulas, īpašnieks mainījies, viņš bijis Rēzeknē, bet tajā dienā es nebiju uz vietas, mans vietnieks ar viņu tikās. Protams, ar investoriem mēs kontaktējamies. Mēs piesaistām investīcijas un runājam ar visiem, protams, kas ar likumu atļauts, ne vairāk.
NP: Viņš minēts kā viens no iespējamiem jūsu partijas atbalstītājiem. Vai arī par partijas atbalstīšanu ir bijušas sarunas?
AB: Nē, nav, viennozīmīgi nē.»
Baumas attiecas uz jauno partiju, ko gatavojas dibināt no Saskaņas atšķēlušies politiķi ar Rēzeknes mēru priekšgalā. Tās veidošanā piedalās arī viņa vietnieks Aleksejs Stecs, kuru arī intervē Nekā personīga:
«NP: Vai ar jauno īpašnieku Diminska kungu domē ir bijusi tikšanās?
AS: Nē, nē, mēs tikai kontaktējāmies ar Romānu Vdavičenko, kas ir uzņēmuma pārstāvis, viņš ilgu laiku bijis uzņēmuma pārstāvis.
NP: Kāda ir viņu loma Rēzeknē un kāda ir sadarbība domei ar šiem uzņēmumiem?
AS: Diezgan laba sadarbība. Varu minēt tikai vienu piemēru. Pavisam nesen viņi līdzfinansēja vienu no lielākajiem mūsu sporta attīstības projektiem, kas ir piepūšamā halle. Viņu līdzfinansējums bija 10 tūkstoši, ja nemaldos.»
NewFuels un Energy Resources sponsorē sporta pasākumus Rēzeknē, telpu futbolu – arī nacionālā līmenī. Pirms ievēlēšanas parlamentā Saeimas deputāte Viktorija Pleškāne no partijas Stabilitātei! uzņēmumā Energy Resources strādāja par darba aizsardzības speciālisti. Tas radījis augsni runām, ka partijai palīdzējis viņas bijušais darba devējs
Uz žurnālistu jautājumiem 1.martā atbild Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei!):
«NP: Vai Petro Diminski, tādu uzņēmēju, pazīstat?
AR: Nē, nē, noteikti nē.
NP: Nav viņš jūsu atbalstītājs? No Ukrainas, Petro Diminskis?
AR: Nē, noteikti nē. Varbūt tas būtu labi, pagaidām nē vismaz.»
Tiek izvaicāta arī Pleškāne:
«NP: Ar uzņēmēju Petro Diminski esat pazīstama?
VP: Saprotiet, es esmu zemākas klases speciālists, kas nepiedalās augstākās sēdēs. Es vienkārši pildīju savus pienākumus, kas attiecas uz darbiniekiem un vairāk sadarbojos ar darbiniekiem. Mums pat ofiss ar valdes priekšsēdētāju un vietnieku atradās Rīgā, es patstāvīgi biju Rēzeknē. Pie mums Rēzeknē viņš nebija.
Par šo uzņēmumu es varu izteikties tikai visu to labāko. Savā amatā es savienoju ofisa vadītāja [pienākumus] Rēzeknē, mums Rēzeknes uzņēmumā bija direktors, operatori, kas skaitās katlu mašīnisti, un es savienoju vairākus amatus. Mums bija sadarbība ar Ekonomikas ministriju un BVKB [Būvniecības valsts kontroles birojs – BNN]. Mēs bijā arī tie, kas saņēma OIK. Vairākas reizes mums bija pastiprinātas pārbaudes sakarā ar to skandālu. [..] Mums pat aizrādījumu nebija, jo viss bija austākajā līmenī.»
Rēzeknes mēra Bartaševiča jaunais politiskais spēks sauksies Kopā Latvijai. Ar nosaukumu Kopā nesen izveidots Krieviju atbalstošs politiskais spēks Bulgārijā, un ar tādu pašu nosaukumu šomēnes notikušajās parlamenta vēlēšanās startēja arī partija Igaunijā. Tās līderi Aivo Petersonu šonedēļ Igaunijas iekšējās drošības dienests arestēja saistībā ar aizdomām par sadarbību ar naidīgu valsti vai organizāciju.
No Saskaņas aizgājušie politiķi komentē, ka viņus neapmierina partijas pārāk liberālais virziens. Ieraksts ar Saskaņas biedru diskusiju ar Bartaševiču liecina, ka pretrunu iemesls varētu būt arī atšķirīga nostāja pret karu Ukrainā un Krieviju. Tajā dzirdams, ka Bartaševičs, izvirzot savu kandidatūru partijas vadītāja amatam, piedāvā Latvijai kļūt par neitrālu valsti un prasīt drošības garantijas no Krievijas.
Nekā personīga turpina izvaicāt Stecu:
«NP: Kāda ir personīgi jūsu nostāja, vai piekrītat viņam vai uzskatāt, ka viņš kļūdījās?
AS: Pirmkārt, visa tā saruna bija izrauta no konteksta, tur jāskatās visa tā saruna kopumā, un tikai pēc tam jāizdara secinājumus. Bet vairāk nekā jau bija komentēts jau plašsaziņas līdzekļos, es nevaru. Jo diezgan plaša diskusija jau bija, ka tas viss bija izrauts no konteksta, no vairākiem cilvēkiem tas izskanēja. Neko vairāk es piebilst nevaru.
NP: Jūs šiem apgalvojumiem, ka jāprasa drošības garantijas no Krievijas, tam personīgi piekrītat?
AS: Kuriem apgalvojumiem? Tiem, kuri bija izrauti no konteksta? Bet mēs esam NATO dalībvalsts un ES dalībvalsts, kādas papildu garantijas mums jāprasa?»
***
Februārī, kara gadadienas priekšvakarā, Rēzeknes pilsētas domes opozīcija Bartaševiču mēģināja gāzt, taču tam nepietika balsu. Neveiksmīgo ieceri skaidro Rēzeknes deputāts Juris Guntis Vjakse (Apvienotais saraksts):
«Mūsu tā lielākā pretenzija bija par trim, četriem punktiem. Pirmkārt, par sabiedrības šķelšanu šajā ne vienkāršajā laikā, kad mums būtu jāsaprot, kur mēs esam ģeotelpiski, sirdīs, pārliecībās. Otrais bija par krievu valodu kā speciāli izceltu valodu, kurai 21 tūkstotis tiek iebudžetēts budžetā, lai apmācītu fakultatīvus bērniem. Nekas nav pret to, bet ir slikta ziņa, ka daudzi gan bērni, gan skolotāji ne tik labi zina latviešu valodu, mūsu valsts valodu. Mēs vairākkārt gan pagājušajā gadā, gan šogad lūdzām paredzēt budžetā naudu latviešu valodas fakultatīvam, tieši apguvei gan skolotājam, gan bērniem.»
Opozīcijas deputāti uzskata, ka Rēzeknes valstspilsētas domei ir skaidri jādefinē nostāja pret karu Ukrainā. Tā arī nedrīkst ignorēt latviešu elektorāta pārstāvju ierosinājumus. Stāsta pilsētas domes deputāts Jāzeps Korsaks (Nacionālā apvienība):
«Par viņa saimnieciskajām darbībām mēs vēl runāsim un analizēsim, un tiem, kuri uzskata, ka viņš ir labs saimnieks, mēs parādīsim, kādas būtiskas kļūdas un nepilnība viņš ir darījis. Šeit bija runa par viņa politiskajiem uzskatiem. Par pieminekli, kurš sen jau bija jānojauc, nevēlēšanos to darīt, meklēšanu dažādos veidos sakūdīt tautu, lai darītu visu, lai «Aļošas» pieminekli nenovāktu.
Ja apskata kovidkrīzi, viņa izteicienos bija arī sekojoši: gaidīsim Sputnik, tas ir labs preparāts, viņš sagādās. Bija arī izteiciens, ka mēs varētu dabūt līgumu ar Krieviju pa taisno gāzi lētāk un labāk.»
Bartaševičs ir Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs jau 14 gadus. Šo gadu laikā Rēzeknei bija noslēgti vairāki sadarbības līgumi ar Krievijas pilsētām, bet pašvaldība no sava budžeta finansēja veterānu biedrību PRO LAKCA, kas rīko 9. maija pasākumus pilsētā. [Šī organizācija kopā ar biedrību Rēzeknes Krievu kopiena 2021.gada jūnijā klāstīja prokremlisko ziņu vietnē sputniknewslv.com savus plānus uzstādīt Rēzeknē pieminekli padomju kosmonautam Jurijam Gagarinam – BNN.]
Lasiet arī: NA politiķim cieša saikne ar «sankcionēto oligarhu» Avenu
