Ceturtdien, 23. martā apritot pirmajām 100 dienām Krišjāņa Kariņa otrās valdības darbā, Ministru kabineta (MK) Komunikācijas departamenta konsultante Santa Jirgensone ir apkopojusi šajā laikā paveikto.
Jaunā valdība – Latvijas Republikas 41.Ministru kabinets – tika apstiprināta aizvadītā gada 14. decembrī. Ministru prezidents, raksturojot jau paveikto un iezīmējot valdības turpmākos uzdevumus, saka:
«Valdības pirmo 100 dienu darba galvenais uzdevums bija šā gada valsts budžeta izstrāde, lai turpinātu jau uzsākto darbu pie plašas ekonomikas transformācijas, būtisku pārmaiņu īstenošanas veselības aprūpē un izglītībā, veicot slimnīcu līmeņošanu un skolu tīkla sakārtošanu.
Veselības un izglītības un zinātnes ministres ir apliecinājušas, ka strādā pie šo pārmaiņu īstenošanas plānu sagatavošanas, un tuvākajā laikā par to lemsim valdībā. Saeima valdības izstrādāto budžetu ir apstiprinājusi, Valsts prezidents šonedēļ to ir izsludinājis, un tas stājies spēkā. Valdība turpina darbu, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»
Noslēguma fāzē ir darbs pie valdības rīcības plāna izstrādes, turpinās tā saskaņošana ar sociāliem un sadarbības partneriem, kā arī nozares ministriem. Plānots, ka valdībā to apstiprinās aprīļa sākumā, ziņo MK pārstāve.
Izskatot ministriju priekšlikumus, valdība ir vienojusies 2023. gada valsts budžetā
kā prioritātes noteikt valsts drošību un ārpolitiku, izglītību, enerģētiku, klimatu un vidi, konkurētspēju un dzīves kvalitāti,
lai caur šīm jomām īstenotu ekonomikas transformāciju.
Šīs valdības pirmo 100 dienu laikā darbu sākusi Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums – kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem – līdz gada beigām sagatavot Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam projektu.
Tālāk seko – no plašā «labo darbu» uzskaitījuma – daži konkrētākie valdības veikumi vai svarīgākie tuvākas nākotnes solījumi.
Turpinās darbs pie valsts austrumu robežas stiprināšanas: turpmākajos trīs gados robežas infrastruktūras attīstīšanai plānoti 77,6 miljoni eiro, no kuriem 23,8 miljoni eiro tiks paredzēti jau šajā gadā. Līdzekļi tiks ieguldīti arī iekšlietu dienestu amatpersonu atalgojuma palielināšanai, jaunām un modernām dienesta telpām un VUGD speciālajiem transportlīdzekļiem. Valsts drošības stiprināšanas pasākumiem šogad papildus plānots finansējums 55 miljonu eiro apmērā.
Valdība finansējumu izglītības nozarei 2023. gada budžetā ir palielinājusi par vairāk nekā 180,4 miljoniem eiro, no kuriem 61,6 miljoni eiro paredzēti pedagogu algu palielināšanai un slodžu sabalansēšanai. Kopumā 2023. gadā pedagogu atalgojuma palielināšanā tiks ieguldīti 124,3 miljoni eiro. Par 31,9 miljoniem eiro palielināts arī augstākās izglītības un zinātnes finansējums. Savukārt 59 miljoni eiro paredzēti augstākajai medicīnas izglītībai.
Lai iedzīvotāji pieredzētu uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā, 1,35 miljardus eiro no valsts budžeta valdība lēmusi ārstniecības nodrošinājumam – ģimenes ārstu praksēm, veselības aprūpes centriem, slimnīcām, laboratoriskajiem izmeklējumiem un ārstu speciālistu sniegto konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu apmaksai, neatliekamās un arī plānveida medicīniskās palīdzības nodrošinājumam, kompensējamajiem medikamentiem un citām vajadzībām.
124 miljoni eiro paredzēti specializētajai veselības aprūpei, savukārt 11,3 miljoni – slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu uzraudzībai. 32,3 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai, bet budžetā papildu piešķirtie 85,8 miljoni eiro pamatā plānoti onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam.
Kopumā no šī gada budžeta ceļu būvniecībai un uzturēšanai tiks novirzīti 341,9 miljoni eiro, izbūvējot vai uzlabojot autoceļus 632 km garumā.
Tāpat MK mediju relīze sabiedrībai lepni ziņo, ka «Šai valdībai uzsākot darbu, notikušas izmaiņas valsts pārvaldē, kā arī ieviesti jauni diskusiju un lēmumu pieņemšanas formāti.» Kā «būtiski jauninājumi» tiek piesauktas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide un Ministru kabineta tematiskās komitejas: «Tajās elastīgāk tiks risināti starpnozaru jautājumi, nosakot atbildīgos resorus un savstarpēji koordinējoties.»
Lasiet arī: Kariņš turpina tēlot grupu diskusiju moderatoru, pārmet Ikstens
