Darbaspējīgo iedzīvotāju skaita kritums palielinās spiedienu uz darbaspēka piedāvājumu, un tā nepietiekamība var kļūt akūta jau 2023. vai 2024.gadā. Tādas ir Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās prognozes līdz 2040.gadam, ko trešdien, 29.martā, uzklausīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā.
Ministrija norāda, ka iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040.gadam kļūs lēnāka, tomēr turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Tas ietekmēs kopējo darbaspēka piedāvājumu un uzturēs spriedzi darba tirgū – gan vidējā, gan ilgā termiņā. Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība var palielināt darba tirgus reģionālās atšķirības.
EM norāda, ka Latvijas tautsaimniecība ir spējusi pielāgoties Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, tomēr atsevišķu nozaru atgūšanās var būt ilgstoša. Vidējā termiņa ekonomikas izaugsmi var kavēt nenoteiktība ģeopolitiskajā situācijā, savukārt īstermiņā situācija darba tirgū saglabāsies nogaidoša.
Vienlaikus nodarbināto skaits tuvākā nākotnē var neatgriezties pirms Covid-19 krīzes līmenī – ekonomikas izaugsme būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, bet galvenās darba iespējas radīs «aizvietojošais pieprasījums». [Ar to domātas vakances, kas rodas, darbaspēkam novecojot un izejot no darba tirgus – BNN.]
EM prognozē, ka 73% no visām vakancēm veidosies, pateicoties aizvietojošajam pieprasījumam.
Gan vidējā, gan ilgākā termiņā palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, augs pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību. Automatizācijai visvairāk ir pakļautas vidējas kvalifikācijas un vienkāršās profesijas. Kā norāda EM, šiem cilvēkiem arvien vairāk nepieciešams pārkvalificēties, apgūt papildu prasmes.
Atbilstoši vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm sagaidāms iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un inženierzinātņu speciālistiem. Tikmēr augstākās kvalifikācijas darbaspēka
pārpalikums gaidāms ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitārās zinātnēs.
Tāpat sagaidāms iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību, kā arī darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. Vienlaikus darba tirgus prognozēs EM norāda, ka «darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība var palielināt darba tirgus reģionālās atšķirības».
Lasiet arī: Latvijas ekonomikas galvenais izaicinājums – jāaug ātrāk