Pilsoņu iniciatīvu par Latvijas palikšanu Stambulas konvencijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plāno skatīt tikai 12. novembrī, lai arī par izstāšanos balsojums plānots jau divas nedēļas agrāk, informēja iniciatīvas pārstāve Megija Jaunsleine.
Kā atzīmē Jaunsleine, 10. oktobrī pilsoņu iniciatīva par Latvijas dalības Stambulas konvencijā turpināšanu tika oficiāli iesniegta Saeimā ar 11 409 “Manabalss.lv” platformā savāktiem parakstiem. Kopš iesniegšanas to atbalstījuši vēl gandrīz 6000 cilvēku, un parakstu skaits turpinot pieaugt.
Tomēr neskatoties uz šo plašo sabiedrības iesaisti un jautājuma aktualitāti, Saeima nolēmusi iniciatīvu skatīt tikai 12. novembrī, izcēla Jaunsleine. Jaunsleines vērtējumā, šāds lēmums neatbilst situācijas nopietnībai, jo Stambulas konvencija ir būtiska sieviešu un bērnu drošībai Latvijā.
Ņemot vērā plašo sabiedrības atbalstu iniciatīvai un pieaugošo neapmierinātību ar dažu politisko spēku virzīto priekšlikumu par Latvijas izstāšanos no konvencijas, kas tieši vēršas pret vardarbību pret sievietēm, kā arī gaidāmo protestu 29. oktobrī pie Saeimas, iniciatīvas pārstāvji uzstāj, ka Saeimai ir pienākums uzklausīt sabiedrības balsi un rīkoties atbildīgi.
Stambulas konvencijas ievērošana stiprina Latvijas apņemšanos aizsargāt sievietes, bērnus un ģimenes no vardarbības, veicina sabiedrības drošību un uzticēšanos valstij, akcentē Jaunsleine.
Kā vēstīts, Saeimas Ārlietu komisija otrdien vēl nelēma par likumprojekta, kas paredz Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas virzīšanu skatīšanai parlamentā otrajā, galīgajā lasījumā, jo nepaspēja izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus.
Likumprojekta otrajam lasījumam bija saņemti 17 priekšlikumi, un otrdienas sēdē komisija paguva izskatīt piecus no tiem.
Visi priekšlikumi, kurus bija sagatavojuši “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” politiķi, tika noraidīti. Darbu pie priekšlikumu skatīšanas komisija turpinās rīt, bet likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā plānots skatīt ceturtdienas, 30. oktobra, Saeimas sēdē.
Kā ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un ZZS balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” un “Progresīvie”.
Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no “Progresīvo” un “Jaunās vienotības” frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.