Ungārija plāno iestāties pret turpmākajām Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, un vēlas arī izmantot veto tiesības, neļaujot piešķirt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kamēr Maskava turpina slepkavot Ukrainas civiliedzīvotājus, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Kijiva un sabiedrotie 24.februāri pieminēs ceturto gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un ukraiņu prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā britu raidorganizācijai BBC norādīja, ka Kreivijas diktators Vladimirs Putins jau sācis 3.pasaules karu, un pasaulei uz to jāatbild ar spiediena izdarīšanu. Zelenskis sacīja, ka jautājums tagad ir par to, cik lielu teritoriju Putins sagrābs, un kā viņu apturēt. Ukrainis uzsvēra, ka Maskava vēlas uzspiest pasaulei citādu dzīvesveidu, un mainīt dzīves, kādas cilvēki sev izvēlējušies.
Krievija atkārtoti noliegusi, ka gribētu izvērst plašāku konfliktu ar rietumiem, un paziņojusi, ka agresija Ukrainā ir vērsta uz pašaizsardzību pret to, ko nodēvējusi par naidīgajiem un agresīvajiem rietumiem. Kijiva un tās sabiedrotie rietumvalstīs savukārt norādījuši, ka Putins īsteno imperiālistisku teritoriju sagrābšanu.
ASV cenšas panākt miera noslēgšanu, bet progresu joprojām nav izdevies sasniegt. Krievija izvirzījusi prasību, ka Ukrainai jāatsakās no visas Donbasa teritorijas, bet Zelenskis to atkārtoti noraidījis.
Tikmēr Ungārija apņēmusies bloķēt 20.sankciju paketi pret Krieviju,
un stāšoties ceļā arī aizdevuma izsniegšanai Kijivai, vainojot to pie krievu naftas piegādes pārrāvuma.
Pēc nedēļas nogalē uzliesmojušā strīda starp Ungāriju, Slovākiju un Ukrainu ES ārlietu ministri pulcējušies Briselē, un nesaskaņas par naftas piegādēm apdraud bloka plānus. “Reuters” rīcība nonākusi vēstule, kurā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orbán) Eiropas Padomes vadītājam Antoniu Koštam (Antonio Costa) rakstījis, ka cauruļvada “Druzhba” darbības pārrāvums ir naidīga darbība, kas apdraud Ungārijas enerģētikas sektoru. Ungārs vēstulē minējis, ka iestāsies pret aizdevumu Ukrainai līdz brīdim, kad tiks atjaunotas naftas piegādes.
Orbāns, par spīti Krievijas agresijai, centies saglabāt siltas attiecības ar Kremli, un, tuvojoties vēlēšanām, apvainojis oponentus centienos ieraut valsti karā.
ES Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Kaja Kallas) informēja, ka 23.februārī diez vai izdosies panākt vienošanos par jauno sankciju paketi, bet sagaidāms, ka diskusijas turpināsies, līdz tas notiks.
Vācijas un Polijas ārlietu ministri aicinājuši Ungāriju pārdomāt tās nostāju.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radoslaw Sikorski) žurnālistiem sacīja, ka no Ungārijas sagaidītu daudz lielāku solidaritātes izrādīšanu, atsaucoties uz Padomju savienības iebrukumu Ungārijā 1956.gadā. Viņš sacīja, ka solidaritātes vietā valdošā partija ar propagandas palīdzību pamanījusies radīt naidīgu noskaņojumu pret agresijas upuri, un tagad cenšas to izmantot priekšvēlēšanu kampaņā. Sikorskis uzsvēra, ka tas ir šokējoši.
Krievijas agresija Ukrainā nogalinājusi desmitiem tūkstošus ukraiņu, un vairāk nekā pieci miljoni cilvēku bijuši spiesti meklēt patvērumu no kara citvviet Eiropā. Karš arī nopostījis simtiem Ukrainas pilsētu un ciematu.
Lasiet: Kijiva nosoda Ungārijas un Slovākijas izvērsto enerģētikas šantāžu