ASV Augstākās tiesas lēmums atcelt ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktos tirdzniecības tarifus un nedēļas nogalē izziņotie jaunie pagaidu tarifi rada jaunu nenoteiktību uzņēmumiem, norāda banku ekonomisti.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA pauž, ka ASV tarifu sistēmā valda pilnīga nenoteiktība, jo vecie tarifi ir atcelti, bet jaunie jau stājas spēkā. Šie jaunie tarifi ir pilnīgi atsevišķi no tiem, kurus ASV Augstākā tiesa noraidīja, jo tie balstās uz citu tiesisko pamatu un ir pagaidu rakstura. Tie būs spēkā tikai līdz 150 dienām, ja ASV Kongress tos neapstiprinās ilgākam periodam.
Ekonomists skaidro, ka Augstākās tiesas lēmums rada iespēju uzņēmumiem, ieskaitot ārvalstu importētājus, pieprasīt atmaksāt tarifus, kas samaksāti saskaņā ar nu jau nelikumīgajiem tarifiem. Aprēķini liecina, ka kopējās iespējamās atmaksas varētu sasniegt 175 miljardus ASV dolāru.
Tomēr tiesa nav devusi nekādas norādes par atmaksas mehānismu, un ASV Muitas dienests līdz šim nav publicējis vadlīnijas par to, kā iespējamās atmaksas tiks organizētas.
Kā norāda Purgailis, eksperti paredz, ka process būs sarežģīts un ieilgs tiesvedībās. Atmaksas parasti nenotiek automātiski, un uzņēmumiem jāiesniedz oficiāli pieprasījumi ASV muitai, kur arī jāpierāda, ka samaksātie tarifi attiecas tieši uz nelikumīgo režīmu.
Arī Eiropas Savienības (ES) un Latvijas uzņēmumiem teorētiski paveras iespēja pieprasīt atmaksāt agrāk samaksātos tarifus, taču šis process solās būt sarežģīts un ievilkties laika gaitā. Process būs juridiski un administratīvi sarežģīts, tāpēc uzņēmumi, kas pretendēs uz tarifu atmaksu, visticamāk, būs spiesti izmantot specializētu ASV tirdzniecības juristu atbalstu, kas var būt dārgs pakalpojums.
“SEB bankas” galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka ASV Augstākā tiesa ar sešām pret trim balsīm nolēma, ka būtiska daļa prezidenta Trampa tirdzniecības programmas – IEEPA tarifi – ir nelikumīgi.
“Tas ir trieciens Trampa administrācijai, taču ne negaidīts,” pauž Gašpuitis.
Kā norāda ekonomists, sagaidāms, ka administrācija meklēs citus veidus, kā iekasēt tarifus. Tas radīs jaunu nenoteiktību uzņēmumiem, bet mazinās riskus budžetam. Būtisks rezultāts ir tas, ka Augstākā tiesa ir skaidri noteikusi robežu tam, cik lielā mērā prezidents var pārņemt Kongresa pilnvaras.
Gašpuitis pauž, ka ASV Augstākā tiesa piektdien paziņoja spriedumu par prezidenta Trampa globālajiem tarifiem – tā sauktajiem fentanila tarifiem pret Ķīnu, Kanādu un Meksiku, kā arī “savstarpējiem” tarifiem pret pārējo pasauli. Tiesa atzina, ka tarifi, kas ieviesti, balstoties uz Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu (IEEPA), nav likumīgi. Tiesnešu viedokļi atšķīrās, taču galvenais arguments bija, ka IEEPA tarifi pārāk lielā mērā atņemtu pilnvaras Kongresam.
Gašpuitis norāda, ka tas ir nopietns zaudējums administrācijai, jo IEEPA tarifi bija viens no prezidenta iecienītākajiem ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem instrumentiem un būtiska viņa ekonomiskās programmas sastāvdaļa. Tarifi bija svarīgi arī pagājušā gada nodokļu samazinājumu finansēšanai – Trampa pirmā termiņa nodokļu samazinājumu pagarināšanai un jauniem atvieglojumiem, piemēram, dzeramnaudas un virsstundu neaplikšanai ar nodokli. Piemēram, domnīca “Tax Foundation” lēsa, ka nākamo desmit gadu laikā tarifi varētu dot gandrīz 1,8 triljonus ASV dolāru, kas tagad būs jāiegūst citādi. Tarifi tika izmantoti arī kā spiediena instruments tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, ES, Japānu, Lielbritāniju un Dienvidkoreju, kā arī citiem politiskiem mērķiem, piemēram, saistībā ar prasībām par Grenlandi.
Kā skaidro Gašpuitis, administrācija jau norādījusi, ka tai ir alternatīvi mehānismi tarifu noteikšanai, un sagaidāms, ka tiks plašāk izmantoti nozaru tarifi, kas jau piemēroti tēraudam, automobiļiem un citām precēm.
Iespējams, tiks izmantots arī Tirdzniecības likuma 122. pants, kas ļauj uz laiku – līdz 150 dienām – noteikt līdz 15% tarifus, lai risinātu būtiskus tekošā konta deficītus. Tomēr tas būtu pagaidu risinājums ar ierobežotu tarifu apmēru. Tas rada arī jaunu nenoteiktību par to, kādi tarifi tiks ieviesti turpmāk. Sagaidāms, ka administrācija mēģinās kompensēt IEEPA tarifu atcelšanu ar citiem pasākumiem.
“Nav skaidrs, kas notiks ar jau samaksātajiem tarifiem un kā uzņēmumiem būs jārīkojas, lai saņemtu atmaksu. Tiek lēsts, ka IEEPA tarifi veidoja gandrīz 150 miljardus ASV dolāru no pagājušā gada ieņēmumiem no tarifiem. Ja šī summa būs jāatmaksā, tas radīs ievērojamu robu budžetā,” pauž Gašpuitis.
Kā norāda ekonomists, nav skaidrs arī tas, kā spriedums ietekmēs jau noslēgtos tirdzniecības līgumus. Piemēram, līgums ar ES, visticamāk, balstījās arī uz drošības politikas spiedienu, taču pēc konflikta par Grenlandi ASV administrācija varētu būt zaudējusi daļu ietekmes arī šajās jomās.
Gašpuitis uzsver, ka šis lēmums ir nozīmīgs arī tādēļ, ka tas nosaka skaidras robežas prezidenta pilnvarām un aizsargā konstitūcijā noteikto varas dalīšanas principu. Spekulācijas, ka konservatīvie tiesneši vienmēr atbalstīs Trampu, izrādījušās nepamatotas. Tas var sniegt nosacītu atvieglojumu gan ASV un ārvalstu uzņēmumiem, gan ASV tirdzniecības partneriem un sabiedrotajiem.
“Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka laikā kopš ASV prezidenta pienākumus sāka pildīt Tramps, ASV ekonomiskās politikas radītā nenoteiktība ir pieaugusi daudzās jomās, ārējā tirdzniecība ir guvusi vislielāko ievērību, bet nebūt nav vienīgā.
Pagājušās nedēļas piektdienā ASV Augstākā tiesa atzina, ka Tramps ir pārkāpis pilnvaras ar saviem līdzšinējiem lēmumiem. Taču tas nenozīmē, ka visi vai pat lielākā daļa tarifu tiks atcelti. Prezidents meklē citu juridisku pamatu tarifu noteikšanai. Tūlīt pēc tiesas lēmuma Tramps paziņoja, ka visam importam turpmāk būs 10% tarifs, kas tiek noteikts uz 150 dienām, pamatojoties uz 1974. gadā pieņemto Tirdzniecības likumu. Savukārt sestdien Tramps paziņoja, ka jaunais tarifs būs 15%.
Kā skaidro Strautiņš, jaunajiem tarifu ieviešanas un saglabāšanas centieniem bija neliela ietekme uz finanšu tirgiem, piemēram, dolārs attiecībā pret tirdzniecības partnervalstu valūtu grozu pazeminājās par 0,3%, bet ietekme uz “S&P 500” akciju indeksu varētu būt ap mīnus 0,5%. Šādas reakcijas iemesls ir jauns nenoteiktības pieaugums.
“Citur pasaulē tirgi ir reaģējuši atkarībā no tā, vai jaunā, salīdzinoši “plakanā” tarifu sistēma šīm valstīm būs izdevīga. Tā noteikti būtu izdevīgāka Ķīnai un Brazīlijai, kurām Tramps iepriekš centās ieviest īpaši neizdevīgus noteikumus,” pauž Strautiņš, norādot, ka savukārt ES un Japānai jaunā kārtība varētu būt mazāk izdevīga, bet starpība nav liela, efektīvā likme ES vidēji pieaugtu par 0,8 procentpunktiem, Japānai vēl mazāk. Ietekme uz atsevišķām ES dalībvalstīm ir atkarīga no tā, ko tās eksportē.
Pēc 150 dienām politikas turpināšanai būs vajadzīga Kongresa atļauja.
Taču ir zināms, ka tiks meklētas arī citas juridiskas iespējas turpināt tirdzniecības ierobežojumus. ASV administrācijas pārstāvji jau signalizē citām valstīm, ka tām ir jāpieturas pie tirdzniecības līgumiem, kas tika noteikti pēc tam, kad uz partnervalstīm tika izdarīts spiediens ar sākotnējiem tarifu ieviešanas lēmumiem.
Kā norāda Strautiņš, ir zināms, ka līdz šim vairāk nekā 90% no tarifu radītā finansiālā sloga ir uzņēmušies ASV uzņēmumi. ASV valdība ir iekasējusi ievērojamas summas – vairāk nekā 100 miljardus dolāru, bet lielas ietekmes uz inflāciju līdz šim nav, tāpat kā uz ASV importa cenām.
“Tas nav milzu pārsteigums, arī līdzšinējie precedenti rāda, ka importējošie uzņēmumi acumirklī visdrīzāk nepaaugstina cenas, bet nogaida. Šādi rīkoties tos motivē centieni aizsargāt savu tirgus daļu,” pauž Strautiņš, piebilstot, ja tarifi paliks spēkā, agri vai vēlu tie atspoguļosies preču cenās ASV. Patlaban daudzi ASV uzņēmumi cer uz kompensācijām, ir jau iesniegtas vairāk nekā 1000 prasības tiesā, tai skaitā no viena no lielākajiem mazumtirgotājiem “CostCo”.
Strautiņš norāda, ka līdzšinējās politikas finansiālā ietekme uz Latvijas uzņēmumiem ir dažāda. Runājot par daļu no inženierijas produktu eksporta, ražotāju pieeja ir bijusi nesamazināt pārdošanas cenu, cerot, ka pircējs ASV uzņemsies papildu izmaksas. Turpretim skujkoku dēļu eksportētāji no Latvijas un arī Eiropas kopumā ir samazinājuši cenas, lai nezaudētu pārdošanas apjomu. Šādu pieeju veicināja mazais būvniecības apjoms ASV.
“Ir cerība, ka pavasarī, būvniecībai aktivizējoties, radīsies dēļu deficīts un Eiropas ražotāju tirgus vara pieaugs. Tīri tehniski par tarifu samaksāšanu ir atbildīgs importētājs, bet to, kas ir faktiskais tarifu radīto izmaksu sedzējs, nosaka situācija tirgū,” pauž Strautiņš.
Jau vēstīts, ka ASV Augstākā tiesa piektdien atzina par nelikumīgiem muitas tarifus, ko Tramps, atsaucoties uz Starptautisko ārkārtējo ekonomisko pilnvaru likumu, noteica importam no dažādām pasaules valstīm. Spriedums neietekmē nozaru nodevas, ko Tramps atsevišķi noteicis tērauda, alumīnija un dažādu citu preču importam.
Pēc Augstākās tiesas lēmuma izsludināšanas Tramps piektdien parakstīja rīkojumu, kas viņam ļāva apiet Kongresu un noteikt 10% nodokli importam uz ASV. Taču šis tarifs būs spēkā tikai 150 dienas, ja vien tā termiņš netiks pagarināts likumdošanas ceļā. Pēc tam Tramps paziņoja, ka šis nodoklis būs 15% nevis 10%.
Lasiet arī:
Pabriks cer, ka potenciālā varas maiņa Krievijā ir “par solīti tuvāk”
Izglābti uz dreifējoša ledus gabala jūrā iepūsti cilvēki
No “Stabilitātei” valdes izslēgti vēl divi locekļi
Kontakti jau pastāv slepenā līmenī – ko par NLO saka pareģi un gaišreģi
ASV Slepenā dienesta darbinieki Trampa īpašumā nošauj bruņotu vīrieti