Divas procesam pietuvinātas personas informējušas, ka Islande apsver iespēju rīkot balsojumu, lai jau tik ātri kā augustā atsāktu sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, raksta “Politico.”
Islande lēmumu pieņēmusi laikā, kad bloka paplašināšanās šķiet arvien reālāka. Brisele strādā pie plāna, kas ļautu Ukrainai iegūt daļēju dalībvalsts statusu jau 2027.gadā, un uzņemšanas sarunu līdere Melnkalne janvārī noslēdza kartējo sarunu daļu. Reikjavīkas valdošā koalīcija solījusi sarīkot referendumu, lai līdz 2027.gadam atsāktu sarunas par iestāšanos blokā, un ģeopolistikā spriedze, Vašingtonas lēmums piemērot Islandei lielus ievedmuitas tarifus, un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) draudi anektēt Grenlandi likuši domāt par procesa iekustināšanu vēl ātrāk. Sarunas par Islandes dalību ES tika iesaldētas 2013.gadā.
Gaidāms, kas Islandes parlaments izziņos balsojuma norises datumu tuvākajās nedēļās, “Politico” informēja divas personas, kas vēlējās palikt anonīmas. Islandes un ES politiķi pēdējā laikā bieži tikušies kā Reikjavīkā, tā Briselē. Ja islandieši nobalsošot par sarunu atsākšanu, Islande varētu kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti pirms citām kandidātvalstīm.
ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa (Marta Kos) “Politico” sacīja, ka sarunas par paplašināšanos mainās – tagad tās arvien vairāk ir par drošību, piederību un rīcībspējas saglabāšanu pasaulē, kurā tiek dalītas ietekmes sfēras. Kosa janvārī Briselē tikās ar Islandes ārlietu ministri Torgeduru Katrīnu Gunarsdotiru (Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir).
Savukārt Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) janvārī tikās ar Islandes premjerministri Kristrunu Frostadotiru (Kristrún Frostadóttir), un pēc tam sacīja, ka
Islandes un ES sadarbība sniedz stabilitāti un paredzamību naidīgā pasaulē.
Fon der Leiena Islandi apmeklēja pērn jūlijā, ar Frostadotiru tikās Stokholmā arī rudenī, un plānots, ka EK prezidente martā atkal dosies vizītē uz arktisko reģionu. Sarunas par sadarbības stiprināšanu un iespējamu virzības atsākšanu uz iestāšanos ES sākās jau pirms Trampa atgriešanās prezidenta krēslā.
Draudīgas vēsmas no ASV puses (to vidū arī Islandes vēstnieka amata kandidāta joks par Islandi kā 52.štatu) pastiprinājis sajūtu, ka ar sarunām jāpasteidzas. Kāda ES amatpersona norādīja, ka Islande Trampa runā Pasaules ekonomikas forumā Davosā tika pieminēta četras reizes, un tas noteikti licis pievērst uzmanību situācijai.
Islande pieteicās dalībai 2009.gada ekonomiskās krīzes augstākajā punktā, kad bija bankrotējušas visas trīs valsts lielās komercbankas. Tomēr 2013.gada decembrī valdība iestāšanās sarunas iesaldēja – valsts ekonomika bija strauji atkopusies, un tobrīd ekonomisti brīdināja par iespējamu eirozonas sabrukumu. 2015.gada martā Reikjavīka lūdza, lai tai vairs nebūtu dalībvalsts statuss. Tomēr desmitgades laikā ģeopolitiskā situācija ir ievērojami mainījusies.
Islande atrodas stratēģiski svarīgā punktā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā,
tai nav savas armijas un tā drošības jautājumos paļaujas uz dalību NATO un 1951.gadā noslēgto divpusējo līgumu ar ASV.
Jaunā realitāte un ekonomiskās priekšrocības, ko sniegtu iestāšanās ES varētu uzlabot sabiedrības attieksmi pret pievienošanos blokam, un aptaujas rāda, ka atbalsts pieaug.
Tomēr ceļā uz iestāšanos ir arī politiski šķēršļi. Bijušais Islandes prezidents Gudni Johannesons (Guðni Jóhannesson) “Politico” sacīja, ka viens no lielākajiem šķēršļiem varētu būt zvejas tiesības. Zveja ir viena no galvenajām Islandes nozarēm, un iepriekš sarunās bija nopietna problēma. Ar norisēm pazīstama ES amatpersona sacīja, ka tas vienmēr bijis problēmjautājums sarunās. Tomēr šobrīd ir liela atšķirība, un tas ir breksits. Lielbritānija un Islande vienmēr ķīvējušās par zvejas tiesībām, un laikā no 1950. līdz 1970.gadiem abas valstis vairākkārt iesaistījās arī vardarbīgās sadursmēs, kas tika nodēvētas par Mencu kariem. Arī sarunu laikā par Islandes iestāšanos ES starp valstīm valdīja nopietna spriedze, un Lielbritānijai bija problēmas ar skumbriju daudzumu, ko nozvejoja islandiešu zvejas kuģi. Strīds arī radīja situāciju, kad ES draudēja ar tirdzniecības sankcijām Islandei. Tā kā Lielbritānija vairs nav bloka sastāvā, zvejas tiesības arī vairs nav tik nopietns šķērslis.
Ja islandieši nolems atjaunot iestāšanās sarunas, tās varētu ātri virzīties uz priekšu. Islande jau ir Eiropas Ekonomiskās zonas un Šengenas zonas sastāvā, kas nozīmē, ka tā jau ievēro daudzus ES likumus. Pirms sarunu iesaldēšanas Islande bija pabeigusi 11 no 33 sarunu kārtām. Melnkalne, kas pašlaik no kandidātvalstīm tikusi vistālāk, 11.kārtu pabeidza tikai pēdējo mēnešu laikā. ES amatpersona norādīja, ka teorētiski sarunu pabeigšana varētu prasīt tikai gadu. Praksē tas ir sarežģītāk: pēc sarunu noslēgšanas Islandē vēl jārīko referendums par pievienošanos ES. Atkarībā no tā, cik ilgu laiku aizņems referenduma sarīkošana, un kāda būs ģeopolitiskā situācija, gads varētu būt pārāk optimistiska prognoze. Islandei dalība ES ir vairāk drošības nekā ekonomiskais jautājums – tai ir piektais augstākais IKP uz iedzīvotāju pasaulē, līdz ar to iespēja iestāties ES nav tik pievilcīga kā citām valstīm, kas uz to tiecas.
Lasiet arī: Plāni Ukrainas uzņemšanai ES: paralēli reformām un apejot Ungārijas veto