Pļaviņu hidroelektrostacija (HES) nekādā mērā nevar ietekmēt situāciju Augšdaugavas novadā, jo tās ūdenskrātuve nesniedzas tik tālu, sacīja Latvenergo HES tehniskais direktors Andris Zēģele, komentējot Augšdaugavas novada pašvaldības aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju novadā.
Viņš skaidroja, ka Pļaviņu HES labākajā gadījumā var ietekmēt Daugavu līdz Sakas salas vidum, taču ne tālāk, jo Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmenis ir 72 metri virs jūras līmeņa, bet, piemēram, Daugavpils ir 90 metri virs jūras līmeņa. «Fizika neļauj mums neko ietekmēt šajā novadā,» uzsvēra Zēģele.
[Sakas sala jeb Vidsala ir sala starp Daugavu un tās atteku Saku lejpus Jēkabpils. Tā administratīvi ietilpst Jēkabpils novada Salas pagastā un ar savas platības 8,9 km² ir trešā lielākā sala Latvijā aiz Buļļu salas ar 13 km² un Doles salas ar 9,75 km² – BNN.]
Viņš arī norādīja, ka patlaban
ūdens pietece Daugavā ir liela, aptuveni 2800 kubikmetri sekundē,
taču tā nav bīstama. šāda pietece pēdējo reizi ir bijusi 2013.gadā. «Mēs šobrīd principā strādājam ar pilnu jaudu visos HES,» minēja Zēģele. Viņš piebilda, ka ūdens līmenis upē kāpj, tomēr no HES ekspluatācijas viedokļa nekas nav jādara.
Jau ir vēstīts, ka upju ūdens līmeņa straujās paaugstināšanās dēļ Augšdaugavas novada pašvaldības domes sēdē ceturtdien, 30.martā, pieņemts lēmums prasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju novada Bebrenes, Dvietes, Kalkūnes, Līksnas, Nīcgales, Pilskalnes, Sventes un Tabores pagastos.
Pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe skaidroja, ka situācija mainās pa stundām. Ja no rīta ūdenskrātuvēs bija vērojama ūdens līmeņa samazināšanās, tad jau dažas stundas vēlāk līmenis atkal sāka celties. Viņš norādīja, ka Pļaviņu hidroelektrostacija pašlaik notur ūdeni 8,2 metru līmenī, kaut arī varētu to samazināt līdz 7,6 metriem.
Šie 60 centimetri novadam ir kritiski svarīgi.
Ja valdība izsludinās ārkārtējo situāciju novadā, tad pašvaldība varēs lūgt valsts kompensācijas plūdu nodarīto seku likvidācijai, pretēja gadījumā sekas būs jānovērš uz pašvaldības budžeta rēķina. Jau pašlaik novadā ir applūduši vairāki ceļi Dvietē, Bebrene un Līksnā, kuriem būs nepieciešamas remonts.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem uz 30.martu, Daugavā ūdenslīmeņa kāpums turpinās un valsts austrumu daļā ir plaši applūdušas palienes un zemākās vietas. Daugavā Jersikas–Nīcgales posmā ir spēkā ir oranžais brīdinājums par augstu ūdenslīmeni. Šajā apgabalā prognozēta plašāku teritoriju applūšana gan Daugavas tuvumā, gan tās pieteku lejteces posmos. Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē arī to, ka var būt nepieciešama evakuācija.
AS Latvenergo Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde ir sagatavota darbam paaugstinātas pieteces apstākļos un ir gatava arī prognozētajam lielajam ūdens pieplūdumam, apliecināja pārstāvji. Ūdens pietece pārsniedz Ķeguma HES elektroenerģijas ražošanā izmantojamo ūdens daudzumu, un tādēļ straumes drošai novadīšanai sonedēļ atvērti vairāki stacijas ūdens pārgāznes aizvari.
Latvenergo skaidro, ka gada sākums ir apliecinājis, ka līdz šim par reto parādību uzskatītie
ziemas pali būs regulāra, varbūt pat ikgadēja realitāte,
kas iestiepsies līdz pat pavasara palu laikam. Tādējādi par palu periodu varēs uzskatīt laika periodu no decembra līdz aprīlim. Šobrīd Daugavā pavasara palu periodā ienāk ūdens masas no tās lielākā sateces baseina Krievijā un Baltkrievijā. Paredzams, ka šie būs vieni no lielākajiem paliem pēdējā desmitgadē, prognozē Latvenergo.
Lasiet arī: Jēkabpils dambja rekonstrukcijai tikšot piešķirti 12,5 miljoni eiro