Ziemeļu kaimiņvalsts parlaments – Valsts dome – trešdien, 12.aprīlī, beidzot deva viņai pilnvarojumu veidot jau faktiski sastādīto kabinetu. To veido divas liberālas partijas – reformisti un Igaunija 200 (Eesti 200) – un sociāldemokrāti.
Vēl pat nesākot darbu, Reformu partijas līderes Kajas Kallasas (Kaja Kallas) valdība jau izpelnījās politisko pretinieku asus uzbrukumus – koalīcijas sarunās trīs partijas vienojās, ka valsts un tautas vajadzību apmierināšanai jāceļ nodokļi. To nastas smagums atpaliekot no šodienas reālijām, skaidro Kallasa. Valsts budžetā ir liels deficīts, kas jāsamazina.
Vēlēšanu kampaņā par nodokļu palielināšanu iestājās tikai sociāldemokrāti, tādēļ sabiedrībā šādi lēmumi tiek uzskatīti par šokējošiem. Tagad labējai Reformu partijai tiek pārmesta gan vēlētāju mānīšana, gan atkāpšanās no tās ideoloģiskajiem postulātiem.
Kallasa medijiem atzinĀS: par to klusēts, lai neatbaidītu vēlētājus.
Viņai pašai šī bijusi ļoti smaga izšķiršanās, tomēr tas, ka šāds solis ir neizbēgams, Igaunijas valdībām bijis zināms jau kopš 2019.gada, un kādam tas ir jāsper.
Ar nākamo gadu apgrozījuma [jeb pievienotās vērtības] nodoklis – tagad tam ir 20% pamatlikme – palielināsies par 2%. No 2025.gada iedzīvotāju ienākumu nodoklis augs arī par 2 procentiem – līdz 22%. Turklāt tiks atcelta tā likmju pakāpeniskums. Savukārt ar nodokļiem neapliktā minimalā alga pieaugs līdz 700 eiro mēnesī.
Esot “atrasts risinājums”, kā celt skolotāju algas. Iecerēts augstskolās daļēji ieviest maksas studijas, arī doktorantūru. Izdevumi valsts aizsardzībai augs līdz 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Obligātais dienests pagarināsies līdz diviem gadiem [tagad 8 vai 11 meneši], lai iesauktie varētu labāk apgūt mūsdienu ieroču sistēmas. Tiek cerēts, ka daļa iesaukto garākam dienesta laikam piekritīs brīvprātīgi, par to saņemot kompensāciju.
Tiks likvidēta lauksaimniecību pārzinošā ministrija,
toties veidos ministriju, kas risinās reģionu problēmas. Valdība mazināšot mežu izciršanas apjomus. Jau no 2024.gada valsts skolās tiks nodrošināta izglītība tikai igauņu valodā. Pastāvīgi dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem tiks liegts piedalīties pašvaldību vēlēšanās. (Igaunijā balsot par savas dzīvesvietas vietvaru var visi pastāvīgie iedzīvotāji – arī nepilsoņi vai citu valstu pilsoņi; Latvijā – tikai pastāvīgi dzīvojošie ES dalībvalstu pilsoņi.]
Par jaunās valdības personālsastāvu varat lasīt šeit. Kallasa jau divreiz bija Igaunijas premjerministre, veidojot sev ES un NATO vadībās perspektīvas politiķes reputāciju – pusotru gadu (2021-2022) ilgā koalīcijā ar Centra partiju; pēc tās izjukšanas – vēl deviņus mēnešus kopā ar sociāldemokrātiem un konservatīvo partiju Tēvzeme (Isamaa).
Bija paredzēts, ka Kallasai valdības veidošanas pilnvaras tiks dotas jaunās Valsts domes pašā pirmajā sēdē – otrdien, 11.aprīlī. Dienu iepriekš valsts prezidents Alari Kariss (Alari Karis), atsakoties no agrāk ierastās divu nedēļu “pauzes”, paziņoja, ka nekavējoties piedāvās parlamentam viņu kā jaunās valdības veidotāju.
Taču opozīcija, izmantojot parlamenta procedūrā noteiktās deputātu tiesības izvaicāt kandidātu, šo ieceri tīšām nobremzēja. Kallasa notikušo, citējot Igaunijas Delfus, nosauca par pretinieku izrādītu “ņirgāšanās meistarklasi”.
Viņa “tik zemisku rīcību” no likumdevējiem neesot gaidījusi.
Jaunajai valdībai Valsts domē atbalstu izteica – no pavisam 101 – sēdē klātesoši 59 deputāti, pret balsoja 38 likumdevēji no trijām nesamierināmas opozīcijas partijām. Kā jau minēts, divas no tām – krievvalodīgos pilsoņus piesaistošā un Saskaņai viegli līdzīgā Centra partija, tāpat Tēvzeme – bija koalīcijas partneri Kallasas iepriekšējās valdībās.
Gluži loģiski abu frakciju politiķi kvēlo karstā naidā par tagadējo atraidījumu, asi kritizējot valdības ieceres kā noziedzīgas un tautu aplaupošas. Tikai trešā opozīcijas pārstāve – radikālpopulistiskā Igaunijas Konservatīvā tautas partija jeb EKRE – tiešām ir ideoloģiski nesamierināma Reformu partijas pretiniece, un šīs jūtas ir dziļi abpusējas.
Situācija Igaunijas politikā tagad kļūst jūtami līdzīga tai, ko vērojam savās mājās. Tikai jaunā Kallasas valdība – savas valsts galvas vēlēšanu intrigu neapgrūtināta – šķiet stabilāka un arī daudz pārliecinātāka par Krišjāņa Kariņa kabinetu. Varbūt ne visai Igaunijas sabiedrībai, bet tās politiskajai elitei – tāpat daļai biznesa un intelektuālās elites – acu priekšā ir ļoti motivējošais Ziemeļvalstu vispārējās labklājības modelis. Tas tika panākts tieši ar vēl smagāku nodokļu slogu.
Tāpēc, visticamāk, pat tik visiem netīkama lieta kā nodokļu celšana būs joma, kurā igauņi mūs kārtējo reizi apsteigs.
Lasiet arī: Igaunijas e-rezidenta statusu ieguvušas arī ar terorismu saistītas personas