Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējas nonākt valdībā redz gan tad, ja partiju apvienība izlemtu atbalstīt Jaunās vienotības (JV) virzīto kandidātu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), gan arī pie balsošanas par Apvienotā saraksta (AS) virzītā kandidāta Ulda Pīlēna ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, liecina politikas kuluāros izskanējusī informācija.
Izskan dažādās versijas par to, kāda varētu būt šādas valdības “jaunā forma” pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas. Piemēram, no JV puses izskanējušo cerību uz 80 balsīm Rinkēvičam kuluāros interpretē arī kā iespēju veidot plašu koalīciju.
Kā ziņots, no otras puses Rinkēviča atbalstīšanas gadījumā iespēja ZZS nonākt valdībā tomēr tiek arī apšaubīta. Piemēram, JV pārstāvji iesaka neuzķerties uz dažādām sazvērestības teorijām, kas tiekot izplatītas saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām.
Tāpat joprojām nav zināms, kā ZZS nolems rīkoties balsojumā par Valsts prezidentu.
ZZS frakcija vienojusies lēmumu par savu rīcību Valsts prezidenta vēlēšanās pieņemt vēlēšanu dienā, kas būs maija pēdējā diena.
Šodien, 17.maijā ZZS tiekas ar Apvienotā saraksta (AS) virzīto kandidātu Uldi Pīlēnu, un nākamnedēļ plānota tikšanās ar Progresīvo virzīto Elīnu Pinto.
Kā ziņots, vaicāts par JV koalīcijas partnera – AS – zemkopības ministrs Didža Šmita laikrakstā Diena pausto, ka Rinkēviča ievēlēšanai par Valsts prezidentu JV tagad meklējot atbalstu pie ZZS sadarbības partijas Latvijai un Ventspilij! līdera Aivara Lemberga, JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis medijiem norādīja, ka nevar to komentēt.
Reizē Latkovskis atzīmēja, ka, tuvojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, daudzu prātus ir pārņēmušas “visneiedomājamākās sazvērestības teorijas un aizdomu plīvurs par visu un visiem”.
Raksturīgi politiķiem, izskanot “neticamākās kombinācijas un pārgalvīgi sapņi”, kas caurvijas ar satraukumu par pašlaik ieņemto amatu saglabāšanu, atzīmēja politiķis.
Jau vēstīts, ka Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs Lembergs noliedz, ka būtu deleģējis kādu sarunām ar JV par atbalstu ārlietu ministra Rinkēviča kandidatūrai Valsts prezidenta vēlēšanās.
Savukārt Šmits intervijā Dienai apgalvo, ka pirms Rinkēviča izvirzīšanas kandidēšanai uz Valsts prezidenta amatu JV politiķi esot tikušies ar Lemberga pārstāvjiem un saņēmuši garantijas par atbalstu Rinkēvičam. Vismaz viena šāda tikšanās esot notikusi Ārlietu ministrijā pie Rinkēviča.
“Ja JV nekādu darījumu nebūtu slēgusi, mēs diezgan droši to zinātu jau sen, jau šodien, un viņi neļautu izplatīties šādai baumai AS, NA un vispār politiskajā laukumā,” laikrakstam sacījis Šmits.
Iepriekš jau vēstīts, ka maija pēdējā dienā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām ir izvirzīti trīs kandidāti – koalīcijā ietilpstošā AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns, premjera partijas JV biedrs, ārlietu ministrs Rinkēvičs un opozīcijas partijas “Progresīvie” izraudzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto. Trešais koalīcijas partneris – NA – bija plānojis Valsts prezidenta amatam virzīt pašreizējo prezidentu Levitu, bet Levits no kandidēšanas atteicās, redzot, ka viņa ievēlēšanai koalīcijas balsu nepietiks.
Koalīcijas politiķi pašlaik neredz iespēju vienoties par vienu kandidātu uz Valsts prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu.
Lasiet arī:Veselības aprūpei ir jāatvēl lielāks budžeta “pīrāga” gabals, uzskata Kariņš