Muguras sāpes mēdz skart lielu daļu cilvēku – gadījumi, kad mugura iesāpas pēkšņi un negaidīti, kas var traucēt mūsu ikdienai. Kā sev palīdzēt šādās situācijās un kādos gadījumos ir jāvēršas pie ārsta, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Priedniece norāda, ka muguras sāpēm varbūt dažādi iemesli. “Visbiežāk klienti aptiekā vēršas ar muguras sāpēm, kakla, krūšu un jostas daļā, kā arī ar muguras sāpēm pēc fiziskas piepūles, piemēram, pēc dārza darbiem, smagumu celšanas, ilga darba pie datora, arī pēc hroniskām sāpēm vai kondicionieru dēļ sapūstām mugurām,” stāsta BENU aptiekas farmaceite un piebilst, ka daudzos gadījumos cilvēks var palīdzēt sev pats, bet smagākos gadījumos ieteicams griezties pie ārsta.
Priedniece norāda, ka, ja muguras sāpes ir izraisījis viegls muguras sastiepums vai pārslodze, tad cilvēks palīdzēt sev var dažādos veidos, piemēram, lietojot gelus un ziedes.
“Ja sāp mugura, locītavas, muskuļi, notikusi trauma, sastiepums vai sporta traumas, ārīgai lietošanai pret sāpēm var lietot gelus, ziedes, plāksterus un aerosolus. Geliem un ziedēm, kuru sastāvā ir diklofenaks, ibuprofēns vai cits nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis, piemīt pretsāpju un pretiekaisuma iedarbība, skaidro Priedniece.
Zāles uz ādas ir jāuzklāj plānā slānī, tieši uz sāpošās vietas, ievērojot zāļu instrukcijā minēto lietošanas biežumu un ilgumu.
Taču, ja āda ir iekaisusi vai savainota, tad uz tās nedrīkst klāt pretsāpju ziedes. Tāpat ir jāizvairās no gela uzklāšanas plašiem ādas apvidiem.
Ja sāpes ir akūtas, pārpūles, saišu sastiepuma, izmežģījumu vai ekstremitāšu sasitumu dēļ pēc traumām, tad var lietot plāksterus pret sāpēm un iekaisumu.
Plāksteri arī satur diklofenaku vai ibuprofēnu, un tiem ir ilgstoša pretsāpju darbība. Plāksteru, kuri satur diklofenaku, darbība ilgst līdz 12 stundām, tas nozīmē, ka tos var uzlīmēt uz sāpošās vietas no rīta un vakarā.
Turpretī, plāksteri, kas satur ibuprofēnu, izdala zāļu vielu sāpošajā vietā 24 stundas pēc uzlīmēšanas. Tos lieto īslaicīgai sāpju ārstēšanai muskuļu pārpūles vai sastiepumu gadījumā, vienreiz dienā uz veselas ādas.
Arī pie hroniskām muguras, locītavu saslimšanām un pārslodzes radītu muskuļu sāpēm var lietot sildošās ziedes un gelus.
Taču šie līdzekļi jālieto uzmanīgi, lai tie nenokļūtu acīs vai uz gļotādām, jo var izraisīt stipru kairinājumu. Lai pārbaudītu ādas jutību, vēlams iepriekš uz ādas uzziest nelielu ziedes daudzumu.
Tāpat, lai novērstu muguras sāpes, var lietot arī bezrecepšu pretsāpju līdzekļus – tablešu, kapsulu, sīrupu un suspensiju veidā, kas satur, piemēram, paracetamolu, ibuprofēnu, naproksēnu, diklofenaku.
Priedniece atgādina, ka par iekšķīgai lietošanai paredzētiem pretsāpju medikamentiem ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par ieteicamo lietošanas devu. Dažos gadījumos papildus pretsāpju līdzekļiem iesaka lietot arī B grupas vitamīnus (B1, B6, B12), jo tiem piemīt pretsāpju iedarbība.
BENU aptiekas farmaceite arī atgādina, ka ar pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem muguras sāpju gadījumā vien nebūs līdzēts. Ir nepieciešama kompleksa muguras sāpju ārstēšana. Atbilstoši konkrētajai situācijai bez medikamentiem arī fizioterapija, fiziskas aktivitātes, fizikālās terapijas procedūras sāpju remdēšanai, ikdienas ieradumu maiņa un citas nepieciešamās darbības.
“Muguras sāpēm jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo tās var būt arī rādītājs nopietnākām problēmām par pārslodzi vai nelielu sastiepumu, ” skaidro Priedniece un piebilst, ka gadījumi, kad būtu steidzami jāapmeklē ārsts:
• Muguras sāpes pavada nejūtīgums, tirpšana, vājums vai sāpes parādās arī kājā vai rokā.
• Novērojami mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi vai urinācijas traucējumi.
• Parādās paaugstināta temperatūra vai izveidojusies tūska.
• Sāpes ir nakts laikā un ja sāpes ir tik lielas, ka nav iespējams pakustēties vai piecelties.
• Ja stipras sāpes parādās pēkšņi bez redzama iemesla, neatliekamā kārtā jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības un tāpat jārīkojas muguras traumu gadījumā.
Veicot dažādas profilaktiskas darbības un esot piesardzīgiem, ir iespējams mazināt muguras sāpju parādīšanās risku.
Lai izvairītos no muguras fiziskas pārpūles, darbi jāveic ergonomiski pareizi, kā arī smagumi jāpārvieto tā, lai mugura neciestu.
Darba vietai ir jābūt ergonomiski pareizi iekārtotai, un darba laikā ir jāievēro atpūtas pauzes, lai mugura netiktu pārslogota. Viens no muguras sāpju iemesliem ir sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids, tādēļ profilaksei ieteicamas regulāras fiziskas aktivitātes. Fiziskajām aktivitātēm jābūt piemērotām katra cilvēka veselības stāvoklim, fiziskajai sagatavotībai, vecumam un dzimumam.
Vēlams apmeklēt fizioterapeitu, kas parādīs atbilstošu vingrinājumu kompleksu muskuļu nostiprināšanai, kurš ir veicams ikdienā un palīdzēs izvairīties no muguras sāpēm. Jāseko, lai arī ikdienā netiktu pārslogota mugura ar smagumu celšanu un nešanu, ilgstošu statisku pozu un pārmērīgu fizisko slodzi. Tāpat jārūpējas par stresa mazināšanu, atpūtas un darba režīma ievērošanu, kā arī labu miegu.
Lasiet arī: Postošo salnu dēļ augļkopības nozare situāciju vērtē kā kritisku
