Jaunākie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati iepriecina – gan lielie skaitļi, gan detaļas, vēsta komercbankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. “Turpmāk –uz augšu,” viņš sola savā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu analīzē.
Pērn rudenī – kas bija tumšākais ekonomikas nākotnes gaidu brīdis – tika paredzēta IKP samazināšanās šajā gadā, tai skaitā pirmajā ceturksnī – vairāk nekā par 3%. Tagad, kad statistiķi mums ir parādījuši gada sākuma saimniecisko norišu kopainu, tomēr izrādās, ka IKP ir audzis par 0,8%.
Par augšupeju jau vēstīja provizoriskie IKP dati aprīļa beigās. Taču tad šķita, ka šis kāpums noticis tikai iekasēto produktu nodokļu dēļ (+8,2%), bet pievienotā vērtība varētu būt pat samazinājusies. Šodien izrādās, ka augusi arī pieaugusī vērtība (+0,7%), ar nodokļiem nav noticis nekas īpašs (+3,1%).
Pēc “ātro” datu publicēšanas Eiropas Komisija paaugstināja šī gada izaugsmes prognozi līdz 1,4%, kas šobrīd ir visoptimistiskākā starp dažādu institūciju izziņotajām. CSP publicētie datu precizējumi un detaļas liek domāt, ka šī gada tautsaimniecības kopaina turpinās
vēl uzlaboties, un
vasarā varētu parādīties prognozes par IKP pieaugumu apmēram par 2%.
Nozaru dinamikas aina ir pēdējā laikā tipiski raiba. Celtniecības ozares dati jau vēstīja, ka gada sākumā tā ar joni izkļuvusi no ilgstošas nīkuļošanas, IKP dati to apstiprina (+17%). Visstraujāk augošā nozare bija sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana (+27,3%), bet te straujais kāpums tūlīt krasi apsīks, jo nozare ir aizpildījusi pandēmijas radīto tukšumu. Turpmāk tās attīstība notiks ar lielāku piepūli. Līdzīga aina ir mākslā un izklaidē (+19,5%).
Turpretim tirdzniecība (-10,3%) jau otrajā ceturksnī varētu atgriezties pie izaugsmes –
tad salīdzinājuma bāze būs daudz izdevīgāka. Jo pērn ap šo laiku Krievijas izraisītā kara radītā jaunā realitāte jau sasniedza vairumtirdzniecību, kas lielā mērā ir eksporta nozare.
Lielākā pozitīvā ietekme uz izaugsmi bija informācijas un sakaru pakalpojumiem (+12,2%), kas pārmaiņus ar komercpakalpojumiem galvenā ekonomikas motora lomu pildīja arī pērn. Tas nav pārsteidzoši, taču
ļoti neparasts un grūti izskaidrojams ir pieaugums par 12,9% izglītībā,
kuras ietekme līdz ar to ir bijusi ļoti līdzīga celtniecības devumam. Lielāko negatīvo ietekmi ar krietnu pārsvaru radīja tirdzniecība.
Interesanti, ka informācijas un sakaru devums kopējā pievienotajā vērtībā tagad ir lielāks nekā transporta un uzglabāšanas nozarei, kas ilgstoši bija starp ekonomikas galvenajiem balstiem ar padsmitos procentu mērāmu īpatsvaru. Tagad tas saruka līdz 6,1%.
Sagaidāms, ka otrajā ceturksnī Latvijas IKP pieaugums ievērojami paātrināsies, galvenokārt tāpēc, ka pazudīs tirdzniecības negatīvā ietekme. Savas ekonomikas līdera dotības vēl vairāk nostiprinās informācija un sakari, bet diemžēl varētu pieaugt apstrādes rūpniecības un transporta radītais balasts.
Arī notikumi IKP datu izlietojuma aspektā ir visnotaļ interesanti. Šogad lielākās cerības ir saistītas ar investīcijām. Pirmajā ceturksnī tās ir attaisnotas pat ļoti spilgti – ieguldījumi pamatlīdzekļos gada griezumā auguši par 11,3%. Privātais patēriņš noturējās virs ūdens (+0,3%), kas ir panākums brīdī, kad mājsaimniecību labklājību visnegatīvāk ietekmēja enerģijas cenu kāpums.
Apstākļi otrajā ceturksnī jau ir daudz labāki – ziema ir pagājusi, un enerģijas cenas krīt. Preču un pakalpojumu eksports samazinājās par 0,7%, arī
šogad kopumā reālie ienākumi tirdzniecībā ar pārējo pasauli daudz nemainīsies.
Savukārt ienākumu aspektā (ko rēķina naudas, nevis reālā izteiksmē, atšķirībā no ražošanas un izlietojuma) pārliecinoši dominē algu fonda kāpums par 15,2%. Gada sākumā pat šādi papildu ienākumi strādājošo ģimenēm nozīmēja pirktspējas kritumu. Otrajā ceturksnī par darba devēju kopumā samaksāto visdrīzāk jau varēs nopirkt nedaudz vairāk, bet gada otrajā pusē sabiedrības vairākuma pirktspējas kāpums jau būs straujš.
Lasiet arī: Ekonomisti neprognozē drīzu uzlabošanos apstrādes rūpniecībā
