Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss (Kuldar Leis) noraidījis izskanējušo informāciju, ka Latvija plānotu naudas taupīšanas nolūkos atsevišķos “Rail Baltica” posmos atstāt vecās sliedes, kas neatbilst Eiropas standartam, raksta “ERR News.”
Plānots, ka visās trīs Baltijas valstīs Eiropas platuma sliežu ceļi, kas savienos Tallinu ar Polijas robežu, būs pabeigti nākamajā piecgadē. Tagad parādījušās baumas, ka Latvija meklējot veidus, kā ietaupīt līdzekļus, un neoficiāli esot izskanējis ierosinājums saglabāt posmā starp Skulti un Salaspili esošā platuma sliežu ceļu, kas atbilst Krievijas standartam. Tas nozīmētu, ka nepieciešams iegādāties vilcienus, kas var pārvietoties pa abu veidu sliedēm.
“Rail Baltica” iesaistītie no Igaunijas puses norādījuši, ka tāds ierosinājums ar partneriem nav apspriests. “Rail Baltica Estonia” vadītājs Anvars Salometss (Anvar Salomets) 6.decembrī raidījumam “Aktuaalne kaamera” gan sacīja, ka viņš nevar izslēgt iespēju, ka kaut kur Latvijā dzelzceļa entuziasti domā ārpus rāmjiem, un daži ierosinājumi varētu robežoties ar fantāziju pasauli: “Nevar izslēgt, ka tādas idejas pastāv, bet par to nav bijušas sarunas ar partneriem, un, saprotams, nav arī vienošanās par šādu risinājumu.”
Arī ministrs atbalsoja Salometsa komentārus, un norādīja, ka viņam nav ne jausmas, no kurienes Latvijas mediji ņēmuši šādu informāciju. Leiss sacīja, ka visa galvenā trase visās trīs Baltijas valstīs tiks būvēta ar Eiropas standarta platuma sliedēm, un tā ir projekta būtība.
Viņš piebilda, ka 5.decembra vakarā runājis ar Latvijas satiksmes ministru, kurš apstiprinājis, ka oficālā nostāja nav mainījusies.
Latvija plāno “Rail Baltica” finansēšanai izmantot aizdevumu, un apsver sadarbību ar privāto sektoru. Tomēr daudzi jautājumi vēl nav atrisināti, un noteikti turpināsies centieni atrast veidus, kā ietaupīt. Salometss norādīja, ka Latvijā būvniecības darbi ir sākušies, tomēr uzsvēra, ka būtu nepieciešams paātrināt tempu.
Igaunija plāno, ka visas galvenas trases būvniecības darbi būs uzsākti jau līdz nākamajai vasarai. Salometss sacīja, ka tempa saglabāšana no valdības prasīs nopietnus finansiālus lēmumus, un pagaidām pietrūkst 100 līdz 150 miljoni eiro. Viņš teica, ka pagaidām vēl nav nodrošināts viss vajadzīgais finansējums 2027.gadam, un par to tiks runāts nākamajā vasarā un rudenī. “Lai saglabātu tempu, jānodrošina finansējums. Tehniskā kapacitāte mums ir,” piebilda Salometss.
Infrastruktūras ministrs norādīja, ka jau pēc gada, kad tiks apstiprināts budžets 2027.gadam, būs iespējamspiešķirt trūkstošo finansējumu. Ministrs uzsvēra, ka tādā ziņā viss virzās uz priekšu normālā gaitā, un ir svarīgi līdz 2028.gadam tā turpināt, lai varētu iegūt tālāko Eiropas Savienības finansējumu.
Lasiet arī: Slepeni termiņi un augošas izmaksas: SM skaidro “Rail Baltica” haosu