Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) aicinājuši rīkot jaunas pašvaldību vēlēšanas tajos Kosovas apgabalos, kurus pamatā apdzīvo etniskie serbi, rakstas Politico.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs (Aleksandar Vucic) un Kosovas prezidente Vjosa Osmani (Vjosa Osmani) ar Makronu un Šolcu tikās Moldovā, kur norisinājās Eiropas Politiskās kopienas samits.
Pēc aprīlī notikušajām pašvaldību vēlēšanām, ko boikotēja vairums Kosovas ziemeļu daļā dzīvojošo etnisko serbu, valstī atsākušās vardarbīgas sadursmes. Tās uzliesmoja, kad Kosovas varas iestādes nolēma valsts ziemeļu daļas pašvaldībās par mēriem iecelt etniskos albāņus, kuri amatā nonāca pēc vēlēšanām, kurās piedalījās mazāk par 4% balsstiesīgo. Makrons medijiem sacīja: “Kosovas ziemeļos pieaugsi spriedze pēc nožēlojamajām vēlēšanām, kad netika nodrošināta to pienācīga izpilde… Tas izraisījis vardarbības uzliesmojumus.”
Saskaņā ar Francijas prezidenta sacīto,
Vučičs un Osmani piekrituši apsvērt Francijas un Vācijas rosināto plānu spriedzes mazināšanai Kosovā.
Plānā ietvertas jaunas vēlēšanas Kosovas strīdīgajos apgabalos, kā arī Serbijas solījums iedrošināt etniskos serbus piedalīties vēlēšanās. Gaidāms, ka abu Balkānu valstu vadītāji pārrunās piedāvājumu un sniegs atbildi nākamnedēļ.
Šolcs aicinājis abas puses izturēties atbildīgi: “Šī patiesi ir ļoti nopietna situācija… Mums bija spraiga diskusija… Par izaicinājumiem. Tie prasa drosmi. Visiem iesaistītajiem ir jāizrāda drosme. Katram ir jāsniedz ieguldījums, kā atbildīgam politiskajam līderim.”
Pirms tam nekas neliecināja, ka Vučičs un Osmani varētu nonākt pie kompromisa: Kosovas prezidente apvainoja Vučiču tīšā situācijas destabilizēšanā, savukārt serbu līderis norādīja, ka Kosovai jāatceļ no amata “nelikumīgie mēri”. Abas puses šobrīd izjūt pamatīgu speidienu lai atrisinātu kārtējo krīzi starp Kosovas valdību, kurā dominē albāņi, un etniskajiem serbiem Ziemeļkosovā.
Lasiet arī: NATO izvietos miera uzturēšanas papildspēkus Kosovā
