Veselības aprūpei šogad papildus nepieciešamie ap 160 miljoni eiro nodrošinātu tikai to, lai medicīnas pieejamība nekļūtu vēl sliktāka. To trešdien, 7.jūnijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzsvēra veselības aprūpes pārstāvji un opozīcijas deputāti.
Ar šo naudu pacienti varētu nepalikt bez medikamentiem, stacionēšanās iespējām un citiem pakalpojumiem. Tas tika teikts atbildē uz komisijas sēdē izskanējušo: citu ministriju, no kurām plānots ņemt daļu finansējuma, pārstāvji vaicājot, kādi uzlabojumi, izmantojot šo naudu, veselības aprūpē būs gaidāmi.
Pirms vēl šis diskusijas komisijas sēdē opozīcijas deputāts Edmunds Cepurītis (P) vērsa uzmanību, ka jau 2023.gada budžetā politiķis kopā ar Progresīvo kolēģiem bija iesniedzis priekšlikumus par papildu 124 miljonu eiro paredzēšanu, ko koalīcijas vairākums Saeimā neatbalstīja. Cepurītis atzīmēja, ka jau
pērn bija redzams, ka cenu pieauguma dēļ ar veselības budžetā plānotajiem līdzekļiem nepietiks.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka (JV) pauda, ka par papildu finansējuma piešķiršanu valdības sēdē gaidāma diskusija ar Ministru prezidentu un ministriem, kuri gribēs redzēt pretī rezultātu par papildu naudas piešķiršanu.
FM no Veselības ministrijas (VM) sagaidītu lielāku iesaisti, iniciatīvu finansējuma pārstrukturēšanā, sacīja Ploka. Kā piemērs, ko varētu vērtēt – vai ir jābūt tādai situācijai, ka lielajās universitāšu slimnīcās situācija ar finansējumu ir akūta, bet dažu pašvaldību slimnīcas strādā ar peļņu.
Gan pacientiem, gan arī pārējām ministrijām, no kurām arī nāks papildu nauda, jāsaprot, ka finansējums aiziet mērķēti, kur tas nepieciešams, atzīmēja FM parlamentārā sekretāre.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece uz to atbildēja, skaidrojot, ka VM papildus prasītos ap 160 miljoniem eiro nebūs iespējams ieguldīt kādu lietu uzlabošanā, jo šī nauda nepieciešamība, lai vispār saglabtu pieejamu veselības aprūpi.
Līdzīgi deputāts Cepurītis norādīja, ka viņu samulsinājis FM parlamentārās sekretāres paustais saistībā ar pamatojumu papildu finansējumam. Politiķis uzsvēra, ka nauda nepieciešama, lai nepietrūktu kompensējamo medikamentu un citu pacientiem ierasti pieejamu lietu. Opozīcijas politiķis atzīmēja, ka jau 2022.gada beigās bijis skaidrs, ka tikai ar šogad budžetā piešķirto finansējumu pasliktināsies veselības jomas kvalitāte.
Cepurītis skaidroja, ka runa ir par vajadzību piešķirt jau iepriekš paredzamu trūkstošo finansējumu, ka nav runas par kādu jaunu prioritāšu paredzēšanu.
Savukārt Ploka skaidroja, ka tikai atstāsta, kādas sarunas ir ar citu nozaru ministriem. Dažādu sfēru ministri tikšanās reizēs ar FM pārstāvjiem norāda, ka nāksies atteikties no kādām savas jomas prioritātēm, jo viņu ministriju līdzekļus nāksies pārdalīt veselībai.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs akcentēja, ka situācija ir tik slikta, ka runa nav par kaut kā uzlabošanu, bet par to, lai nepaliktu vēl sliktāk – lai neveidotos vēl ilgākas rindas un pakalpojumu pieejamība nekļūtu vēl apgrūtinātāka.
Lasiet arī: KM radusi iespēju veselības nozarei novirzīt 1,2 miljonu eiro ietaupījumu