TV3 raidījums Nekā personīga piedāvā plašāku apskatu par Baltkrievijā notiekošo: viens no opozīcijas līderiem atklāj, cik smags patiesībā varētu būt diktatora Lukašenko veselības stāvoklis; Latvijā vairākus gadus spiegojis elitārā radioinženieru vienībā apmācīts izlūks; pēc Krievijas kodolieroču izvietošanas “Baltkrievijas suverenitāte zūd mūsu acu priekšā”, saka eksperti.
Ukrainas karš ar bažām mums liek raudzīties Krievijas virzienā, kas ir galvenais drauds gan Latvijai, gan pārējai Eiropai. Kara fona dēļ mazinājies pasaules sašutums un uzmanība par to, kas notiek cita diktatora pārvaldītajā mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā, uzsver sižeta autori. Kopš asiņaini apspiestajiem protestiem pirms trim gadiem tur būtiski pieaugusi specdienestu vara. Tas kopā ar Krievijas kodolieroču izvietošanu un ne pārāk labo diktatora veselības stāvokli liek uzmanīgi raudzīties: kas Baltkrievijā var notikt tuvāko mēnešu laikā?
Žurnālists Jānis Krēvics atgādina, ka par Aleksandra Lukašenko veselības stāvokli pēdējo nedēļu laikā runā aizvien vairāk:
“Neveselīgs, ar nobindētu roku un pārvietojās ar grūtībām. 9.maija parādē Maskavā, ko rīkoja kara noziedznieks Vladimirs Putins, Baltkrievijas diktators izskatījās ļoti savārdzis. Pārsimt metru līdz mūžīgajai ugunij Sarkanajā laukumā viņš nespēja aiziet pats, bet tika pārvietots ar elektroauto. Lukašenko neieradās uz svinīgo mielastu, bet no parādes steidzami tika hospitalizēts Krievijas galvaspilsētas Centrālajā klīniskajā slimnīcā, kur it kā pēc neoficiālām ziņām atradies kritiskā stāvoklī. Pēc tam transportēts uz lidostu un atgriezās Minskā. Pirmo reizi, kad pēc ilgāka laika viņš atkal parādījās publiski, foto un video redzamais vairāk atgādināja vaska lelli, ne dzīvu cilvēku. Soctīklos izplatījās versijas, ka diktators varētu pat nomirt. Bet dažas nedēļas vēlāk viņš atgriezās. Šopiektdien [9.jūnijā] Lukašenko atkal aizbrauca satikt Vladimiru Putinu Krievijā.”
Viens no baltkrievu opozīcijas pārstāvjiem Valērijs Cepkalo, kuram aprīlī Baltkrievijas tiesa aizmuguriski piesprieda 17 gadu cietumsodu par “ekstrēmistu organizācijas” dibināšanu un valsts “diskreditēšanu”, sarunā ar Nekā personīga stāsta, ka viņam pazīstami medicīnas speciālisti atklājuši, kādā stāvoklī bijis diktators. Lai arī viņš ir brīnumainā kārtā nedaudz atkopies, diagnoze liecinot, ka nāve Lukašenko varot pārsteigt jebkurā brīdī.
Baltkrievijas opozīcijas politiķis Valērijs Cepkalo raidījumā stāsta:
“Diagnoze, par kuru man pastāstīja viens no ārstiem, kurš redzēja kādā stāvoklī viņš tika nogādāts Maskavas vārdā nosauktajā Centrālajā slimnīcā: viņam [Lukašenko] ir reta ģenētiska saslimšana. Tas rada problēmas ar trombu veidošanos.
Mums organismā ir fermenti, kas atbild par asins sarecēšanu. Ja mēs sagriežamies vai ko līdzīgu izdarām, tad šie fermenti sāk darboties, lai asins sarecētu. Kad sāk veidoties trombi, asinis vienkārši pārstāj sarecēt.
Kad viņu nogādāja slimnīcā, [lukašenko] asinis nāca burtiski no visurienes.
No ausīm, deguna, no smaganām. Caur ādu spiedās pilieni. Es pat nespēšu atkārtot šīs saslimšanas nosaukumu. Burtiski cilvēkam iekšā ir bumba ievietota, kas jebkurā brīdī var uzsprāgt un nostrādāt.
Skaidrs, ka uzreiz pēc tam, kad viņam veica asins pārliešanu – plazmu. Nedaudz patīrīja, viņš sajutās labāk. Bet pievērsiet uzmanību, ka vēl brīvdienās viņš nebija redzams. Pirmdien viņš parādījās un izskatījās slikti, bet otrdien bija enerģija, laba radās sajūta, ka zaudējis 10 kilogramus, salīdzinot ar to, kas bija pirmdien. Burtiski pa vienu dienu.
Protams, mēs nepārzinām visas mūsdienu medicīnas iespējas, mēs nezinām kā iespējams cilvēku tik īsā laikā “nolikt uz kājām”. Kā tiek izmantots adrenalīns, hormoni, vēl kaut kas, bet principā es uzskatu, ka medicīna spēj ļoti daudz. Bet ārsts, ar kuru kontaktējos, teica, ka tā ir ļoti slikta saslimšana un var būt arī kā priekšvēstnesis onkoloģiskiem procesiem, kas notiek organismā un citas lietas. Tātad – cilvēka organismu uzturēt var, bet tas jau vairs nav vesels organisms.”
Cepkalo prognozē, ka par varu pēc diktatora nāves, kas ātrāk vai vēlāk notiks, varētu cīnīties vairāki klani un grupējumi. Kā varas maiņa varētu notikt, šajā gadījumā prognozēt neesot iespējams.
Opozīcijas politiķis turpina:
“Es varu izcelt vairākus grupējumus. Ekonomiskais bloks un premjerministrs Romans Golovščenko. Lukašenko favorīte Nataļja Kačanova. Un cilvēki, kas saistīti ar spēka struktūrām. Un tas, kuru viņi atbalstīs patiesībā, arī rada lielākas izredzes viņam. Nevis nomainīt Lukašenko, jo aizstāt viņu būs grūti, bet katrā ziņā pildīt pienākumus pāreja perioda laikā. Grūti aizstāt viņu tāpēc, ka visa sistēma ir radīta vienam cilvēkam. Un jebkurš cits cilvēks, kurš atnāks, nespēs sistēmu uzturēt tādā stāvoklī kā tā pastāv šobrīd.”
Kamēr Lukašenko ir dzīvs, viņam noturēšanās pie varas ir nodrošināta bezgalīgi. Pēc 2020.gada asiņaini apspiestajiem ielu protestiem, izveidota “Pilsoņu asambleja”, kam dota neierobežota vara un tā darbojas paralēli parlamentam. Par tās galvu iecelts Lukašenko, kurš šo amatu saglabās arī pēc tam, kad beigsies negodīgajās vēlēšanās saņemtais valsts vadītāja mandāts. Asambleja var izsludināt trauksmes stāvokli un kara likumu, ierosināt impīčmenta procedūru prezidentam, ja amatā nonāks Lukašenko netīkama persona, izraudzīties vēlēšanu komisijas vadītāju un arī apstrīdēt vēlēšanu rezultātu. Šī situācija nodrošinājusi, ka represīvie orgāni nonākuši ļoti tuvu varai un viņi noteiks to, kurš vadīs valsti pēc Lukašenko.
Šajā valstī notiekošo skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova:
“Faktiski tas, ko mēs tagad redzam, ir, ka varas vardarbīgās struktūras tagad ir ļoti tuvu varai. Šībrīža Baltkrievijas premjerministrs konkrēti ir no šīs te varas struktūrām, no drošības dienestiem. Un viņš jau ir publiski aizstājis Lukašenko vienā gadījumā. Kas faktiski nozīmē, ka varas līdzsvars ir nopietni sašķobījies, tehnokrātiem ir mazāk varas. Mēs runājam tiešām par šīm drošības institūcijām, kas lielā mērā varētu aizstāt Lukašenko gadījumā, ja viņa veselība tiešām būtu tāda, ka viņš vairs nespēj pildīt savas pilnvaras.”
Viņas teikto papildina Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukēvičs:
“Droši vien tas ticamākais scenārijs ir: ja arī kaut kas notiek ar Lukašenko, Kremlis šo izdevību izmantos. Mēģinās savu varu nostiprināt uz kaut kāda savienības projekta bāzes. Tādējādi šī Baltkrievijas suverenitāte, par ko mēs jau pirms tam runājām – ka viņa mazinās –, viņa mazināsies vēl tālāk. Otrs scenārijs ir, ka tā saglabājās baltkrievu rokās, bet šobrīd mēs īsti neredzam, un mums nav skaidrs, kas varētu būt tie pēcnācēji pēc Lukašenko. Un vismazākais scenārijs diemžēl ir, ja mēs runājam par Baltkrievijas demokratizāciju. Mēs redzam, ka spēka struktūras Baltkrievijā un Krievijā ir pietiekami spēcīgas, lai to varu tomēr censtos noturēt. Un jāņem arī vērā, ka arī šī spēka struktūras gan militārā segmentā Baltkrievijā lielākoties mācījušās Krievijā, viņiem ir kontakti Krievijā, droši vien arī ciešāka sadarbība. Līdz ar to arī viņiem ārpolitiskais orientieris ir ļoti pārliecinošs.”
Drošības dienestu un arī Baltkrievijas armijas saplūšana ar Krievijas bruņotajiem spēkiem uzņem apgriezienus. Eksperti norāda, ka arī specdienesti Baltkrievijā šobrīd faktiski uzskatāmi par Krievijas filiāli. Tāpēc daudz rūpīgāk jāvērtē arī baltkrievu vēlme un interese izspiegot kaimiņvalstis.
Dažas dienas pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas Valsts drošības dienests un Militārais izlūkošanas drošības dienests aizturēja kādu vīrieti, kurš mēģināja slepus filmēt un fotogrāfēt Latvijas armijas bāzi Ādažos.
Nekā personīga noskaidroja, ka viņš, Andrejs Maksimenko, ir profesionāli apmācīts spiegs, kurš
ar līdzīgām darbībām Latvijā un Polijā nodarbojies vismaz kopš 2013.gada.
Iespējams, braucis arī uz citām valstīm.
Baltkrievijā līdz aizturēšanai 33 gadus vecais Maksimenko strādājis par angļu valodas privātskolotāju. Baltkrievu GRU jeb Militārās izlūkošanas dienests viņu savervējis uzreiz pēc obligātā militārā dienesta beigām 2013.gadā. Viņš dienējis 153.īpašās nozīmes radioinženieru brigādē (153-я Кенигсбергская ордена Красной Звезды отдельная радиотехническая бригада особого назначения), ko var uzskatīt par vienu no slepenākajām baltkrievu armijas daļām.
Žurnālisti stāsta, ka šīs brigādes speciālisti “dzird visu, kas notiek 5000 kilometru attālumā, tāpēc viņus dēvē par Baltkrievijas ausi”. Tajā neņem dienēt tos, kuri nezina svešvalodas, un pat miera laikā visi ir kaujas gatavībā. Šī brigāde ir vienīgā šāda veida vienība Baltkrievijas bruņotajos spēkos un atrodas Galvenās izlūkošanas pārvaldes struktūrā.
Andrejs Maksimenko pēc savervēšanas regulāri iebraucis Latvijā, izmantojot viņam izsniegto tūrista vīzu. Zināms, ka viņš slēpti filmēja un fotografēja stratēģiski svarīgus objektus, piemēram, armijas daļas, dzelzceļu, elektroenerģijas un gāzes apgādes infrastruktūru (ir zināma viņa pastiprināta interese par kādu Augstspriegumu tīklu saimniecībā esošu sadales apakšstaciju).
Tieši tāpat baltkrievu spiegs savācis ziņas kā arī foto un video materiālus par Rīgas lidostu, ostu un vairākiem satiksmes mezgliem. Ņemot vērā, ka šīs ziņas nodotas Baltkrievijas un visticamāk tālāk arī Krievijas specdienestiem, tas tiem ļautu labāk plānot diversijas mūsu teritorijā. Iespējams, ka Šengenas zonā izsniegtā tūrista vīza Andrejam Maksimenko ļāvusi braukt vēl arī uz citām rietumvalstīm.
Krievu un baltkrievu specdienestu saplūšana nav vienīgais, kas rada draudus tuvējām kaimiņvalstīm. Nesenais lēmums Krievijai tur izvietot savus kodolieročus faktiski nozīmē, ka Lukašenko režīms daļu no savas valsts drošības sektora atdevis Kremlim. Kaut gan
viņš pats to Putinam lūdzis jau pirms vairākiem gadiem.
Šīs Kremļa “vilcināšanās” būtību skaidro Elizabete Vizgunova:
“Krievijai tas arī nav bijis viegls lēmums, jo ļoti ilgstoši tā uzstāja, ka NATO pieeja kodolieročiem – šis ir tulkojums angļu valodas jēdzienam “nuclear sharing” – ir pret visiem starptautiskā likuma principiem. Nu tagad krievi it kā to kopē, tāpat daloties ar kodolieročiem ar Baltkrieviju, lai nodrošinātu savu un vienotās valsts teritoriālo integritāti. Mums tas īsti droši vien tādā drošības aprēķinā neko nemaina, izņemot, ka mēs skaidri saprotam, ka Baltkrievijas suverenitāte faktiski izzūd mūsu acu priekšā. Es domāju, ka šī te Baltkrievijas un Krievijas integrācija būs tāda milzīga traģēdija tam, ko mēs saprotam ar mūsu reģiona vēsturi.”
Šobrīd turpinās Baltkrievijas režīma hibrīdoperācijas mūsu pierobežā. Pēc jaunākajām ziņām šī gada pirmajos piecos mēnešos novērsta ap 3800 cilvēku nelikumīga robežas šķērsošana. Ja pirms dažiem mēnešiem Robežsardze brīdināja, ka šīm personām Baltkrievijas drošībnieki piedāvājuši saņemt arī ieročus, ko varētu pielietot robežas šķēršošanas mēģinājumos, pēdējā laikā šāda prakse nav notikusi.
Lasiet arī: Baltkrievijas opozīcija gatavojas Lukašenko aiziešanai
