Šonedēļ piedzīvojām kārtējo dronu incidentu un uzkāpām uz tiem pašiem grābekļiem. Ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā pie austrumu robežas ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, un izrādījās, ka mēs tam kārtējo reizi neesam gatavi. Izslavētās pretdronu sienas nav, toties ir novēlots šūnu apraides ziņojums par gaisa apdraudējumu Rēzeknē un novadā. Par ko šī situācija liecina un vai aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (PRO) nebūtu laiks pašam ar godu atkāpties, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Tiek gari un plaši runāts, ka mums ir sensori, kuri rāda dronu ielidošanu, ka mums ir dronu siena un mēs esam dronu lielvalsts, bet realitātē šurp ar zināmu frekvenci atlido droni, kurus izlaižam cauri. Jautājums ir, vai kaut kas mainās ar katra drona ielidošanu? Nekas nemainās, ja nu vienīgi atrunas no aizsardzības ministra puses. Tomēr šajā gadījumā viņam ir politiska atbildība kā cilvēkam, kurš teicis, ka mums šī dronu siena ir. Mēs varam viņu saukt par dronu sienas būvētāju, kurš neko nav uzbūvējis. Nu, nav mums tādas dronu sienas!”
Uz BNN repliku, ka saskaņā ar Egila Helmaņa teikto ukraiņi esot piedāvājuši Latvijai programmu, kura ziņo par dronu pārvietošanos gaisa telpā, bet mēs, pretstatā igauņiem, to neesam paņēmuši, politologs atbild, ka mums ir svarīgi attīstīt savas spējas un savu ražošanu. “Mēs paši arī esam dronu ražotāji, tāpēc neteiktu, ka mums katrā situācijā momentā jāskrien pie ukraiņiem. Bet šajā situācijā tomēr domāju, ka te ir politiska atbildība cilvēkam, kurš ir teicis, ka mēs varam visi justies droši, jo tajā retorikā, kura ir raksturīga Sprūdam, viss notiek, viss ir labi, jūtieties droši, guliet mierīgi. Un tagad jau mums ir drons trāpījis tukšā naftas bāzē. Labi, ka tā nebija pilna!”
Opozīcijā esošās partijas pēc dronu incidenta jau otro reizi šajā pavasarī prasīs Sprūda demisiju, jo dronu incidentu atkārtošanās raisot bažas par valsts aizsardzības spējām.
Vai aizsardzības ministram jāatkāpjas, vai arī jāturpina strādāt? Filips Rajevskis uzskata, ka Sprūdam jāatkāpjas. “Pagājis krietns laiks, kopš pirms teju diviem gadiem te ielidoja tas “draudzīgais drons”, bet Sprūds atļaujas teikt, atļaujas teikt, ka neviena valsts nespēj notriekt 100 procentus dronu. Mēs toties esam valsts, kura nevar notriekt nevienu. Tā ir atruna, ka neviena valsts nevar notriekt 100 procentus bezpilota lidaparātus. Mēs runājam par valstīm, kurām uzbrūk simtiem dronu, un tad, loģiski, kaut ko notriec, kaut ko nenotriec. Mums atlido uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi lidroboti, ar vienu roku pat ir par daudz, bet mūsu dronu sienas būvētājs tikai stāsta, ka mēs nevaram tos notriekt! Nedod Dievs, ja ir dronu uzbrukums, kad atlido, teiksim, 20–25 ar reālām bumbām bruņoti, uz reāliem mērķiem tēmēti droni. Ko tad mēs darīsim?”
Taujāts, vai Sprūda demisijas pieprasījumam nesekos kādi pretpasākumi no “Progresīvo” puses, politologs saka, ir ļoti iespējams, ka no šīs partijas sekos prasība tūlīt pat ņemt nost no amata kādu ZZS ministru, piemēram, Armandu Krauzi. “Nav šaubu, ka viņi mēģinās manipulēt. Bet te ir jautājums par kopumā valdības atbildību, jo es uzskatu, ka tā ir ne tikai “Progresīvo”, bet arī premjeres atbildība. Tiek pieļauts, ka mūsu aizsardzība ir caura kā siets un mēs nespējam notriekt nevienu dronu, kas ielido mūsu gaisa telpā. Taču mēs maksājam, mēs esam pirmrindnieki, arī NATO pirmrindnieki ar 5% no IKP aizsardzības budžetā, un mēs gribam loģisku rezultātu — lai tie droni tiktu notriekti, nevis kristīti par labdabīgiem, neapdraudošiem un tā tālāk.”
Atbildot uz BNN jautājumu par ko liecina tas, ka uz dronu incidentiem aizsardzības sektors publiskajā telpā galvenokārt reaģē ar stāstiem par to, kā šī krīze tiks risināta, Filips Rajevskis ir skarbs. “Tas tikai liecina to, ka mēs neesam gatavi, un ministrs runā nepatiesību, sakot, ka mums ir dronu siena un mēs esam gatavi. Mēs nekam neesam gatavi, un ministrs vienkārši melo sabiedrībai un nodokļu maksātājiem.”
Vai šī situācija ietekmēs “Progresīvo” vēlētāju noskaņojumu? Politologs uzskata, ka nē. “Zinot viņu vēlētāja sociāldemogrāfisko profilu, kamēr viņam pašam uz galvas neuzkritīs drons, tikmēr viņš balsos par “Progresīvajiem”, jo viņam ideoloģiski ir svarīgas citas lietas.” Savukārt taujāts, vai šāda veida situācijas var pārvilkt svītru šīs partijas iecerēm piesaistīt sev jaunus vēlētājus, politologa atbilde ir apstiprinoša. “Pēc tās retorikas, kura ir raksturīga šīs partijas premjera amata kandidātam Andrim Šuvajevam, mēs redzam, ka viņi, lai paplašinātu savu vēlētāju bāzi, tēmē uz “Vienotības” vēlētāju. Tomēr domāju, ka ar tādām performancēm kā dronu caurums viņiem varētu būt sarežģīti piesaistīt tādu centrisku, pragmatisku vēlētāju.”
Ne mazāk interesanta ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītāja Ainara Latkovska (JV) atbilde uz TV3 žurnālista jautājumu vai viņš uzticas Aizsardzības ministrijas vadībai. Proti, NDK priekšsēdētājs pauda, ka uz šo jautājumu viņam ir grūti atbildēt, jo negribot melot. Lūgts komentēt šo situāciju, Filips Rajevskis atbild: “Es gribu redzēt, kā viņš balsos [par Sprūda demisijas pieprasījumu] pēc šīs reakcijas. Ja viņš negrib melot, sakot, ka uzticas, tad es gribu redzēt, kā viņš balsos, lai nemelotu. Sabiedrība gaida rezultātu. Sabiedrība gaida gan atbildību, gan arī reālu darbību. Šoreiz ar atrunu par valdības stabilitāti ģeopolitiskajā sarežģītajā situācijā varētu būt par maz, lai noņemtu ministram atbildību par šo neizdarību.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Vai Latvijā vēlēšanām vairs uzticas? Eksperts brīdina par bīstamu tendenci
Lasiet arī: BNN fokusā | “airBaltic” krīze un VIP zāles stāsts: divi sitieni vienā nedēļā valdībai
Lasiet arī: BNN fokusā | Skandāls pēc skandāla: kāpēc miljonu IT projekti Latvijā nestrādā
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!