Pilnā sparā turpinājās kaislības ap vēlēšanu IT sistēmas uzlabošanu un to, kā tās drošība vai nedrošība varētu ietekmēt rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Kas tik briesmīgs īsti ir noticis, ja ap parlamenta vēlēšanu procesu arvien vairāk parādās dažnedažādas sazvērestības teorijas, BNN jautā uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Visa šī ņemšanās tās sazvērestības teorijas arī ir radījusi,” saka politologs. “Pats galvenais vēlēšanās ir tas, ka cilvēki, kuri iet pie urnām, uzticas, ka process ir godīgs, caurskatāms, kontrolējams, katra balss ir saskaitīta un neviens nefalsificē rezultātus. Tagad sākas runas, vai vēlēšanas nevar falsificēt, vai tās organizē cilvēki, kuri nedomā par tādu iespējamību, tiek uzsvērts, ka vēlēšanas ir svētums, kuram ir jānotiek atbilstoši augstākajiem standartiem, un tā tālāk,” pauž Filips Rajevskis. Politologs norāda – ja atskatāmies uz piekto un sesto Saeimu, tad viss notika gaužām vienkārši: cilvēki gāja ar pasēm, iespieda zīmodziņus, sameta urnā biļetenus, vēlēšanu komisija tos izņēma, saskaitīja, aizpildīja protokolu, piezvanīja uz Centrālo vēlēšanu komisiju, paziņoja rezultātus un pēc tam otrreiz pārskaitīja. Neviens šo procesu neapšaubīja. Bija daži mēģinājumi ietekmēt — bija pazaudēti mandāti un cilvēki pasēdēja cietumā par mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas vai pirkt balsis. Bet kopumā Latvijā nepastāvēja tāda lieta kā sabiedrības neuzticība šim procesam.”
Uz BNN teikto, ka šobrīd cilvēkos šis bažas lielākā vai mazākā mērā ir, Filips Rajevskis atbild, te vainojama no komunikācijas viedokļa lielā vieglprātība un tehniski nenopietnā pieeja pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām, kuru rezultātā Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja zaudēja amatu. “Ir sākušies jautājumi – kā mēs skaitām, kas skaita, cik tas ir droši un tā tālāk. Tas pats par sevi ir ārkārtīgi slikts simptoms, ja cilvēki sāk interesēties par to, kā tad patiesībā notiek visa tā tehniskā vēlēšanu puse. Jo tajā mirklī, kad tu sāc iedziļināties šādās lietās, izrādās – jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni. Tu saproti, cik ļoti tomēr viss ir būvēts uz uzticēšanos cilvēkiem, kuri organizē šo procesu. Un mēs vienmēr esam uzticējušies: vēlēšanu iecirkņos tie pārsvarā ir skolotāji, bibliotekāri, laukos – lauku inteliģence, skolās, kur ir iecirkņi, tie paši skolu darbinieki un tā tālāk.”
Taujāts, kādēļ gan valdība jau pašā sākumā nevarēja vēlēšanu platformas izstrādi uzticēt valstij daļēji vai pilnībā piederošiem uzņēmumiem, kuriem ir atbilstoša kapacitāte, bet izvēlējās privāto sektoru, Filips Rajevskis saka, ka kādā mirklī nāk sapratne – ir lietas, kuras var dot taisīt “uz malu”, un ir, kuras nevar. “Vēlēšanu sistēmā ir tik jūtīgas un sensitīvas lietas no valsts drošības viedokļa, ka patiesībā tās no A līdz Z savās rokās jātur valstij. Žēl, ka pagāja tik ilgs laiks, kamēr apjēdza to, ka patiesībā valstī gan ir resursi, gan spēki šo uzņēmumu personā, gan iespējas šo sistēmu uztaisīt, neatdodot uz malu un nepakļaujot sistēmas veidošanu kaut kādiem ārējiem riskiem.”
Būtisks ir arī jautājums, vai kolīzijas ap vēlēšanu platformas izstrādi nerada riskus vēlākiem skandāliem par vēlēšanu nozagšanu vai rezultātu falsificēšanu. Filips Rajevskis atzīst, ka tādi riski ir. “Tajā mirklī, kā sākas runāšana ap un par vēlēšanām, balsu skaitīšanu un kā tad tas viss notiek, tas atver Pandoras lādi cilvēkiem, kuri teiks, ka tur taču viss ir falsificēts! Ja atceramies, pēc Covid-19 bija modē Satversmes oriģināla meklējumi un ar to saistītās konspirācijas teorijas. Tad kas var būt vienkāršāks kā sazvērestības teoriju radīšana par falsificētām vēlēšanām un pasaciņām, ka tās vēlēšanas ir nozagtas. Jo patiesībā vēlēšanu sistēma, lai cik tu viņu digitalizē, ļoti lielā mērā balstās uz to cilvēku godaprātu, kuri organizē vēlēšanu procesu.”
Atbildot uz jautājumu, vai nevar būt tā, ka visas šīs ažiotāžas rezultātā daļa vēlētāju, baidoties, ka viņu balsi nozags, uz vēlēšanām neies vispār, Filips Rajevskis atbild, ka šis tiešām ir milzīgs risks. “Tajā mirklī, kad parādās kaut kāda iespēja, ka cilvēki sāk neticēt sistēmai, palielinās iespēja, ka tas cilvēks nemaz negrib piedalīties šajā procesā. Tieši tādēļ, ka “manai balsij jau nav nozīmes, jo tas jau tāpat viss ir falsificēts”. Nedod Dievs, ļoti negribētos, ka tā notiktu. Tas atkal ir atkarīgs no politiķu godaprāta, cik lielā mērā viņi, teiksim tā, cilās šo jautājumu par vēlēšanu nozagšanu un kaut kādu tādu sazvērestības teoriju radīšanu.”
Lasiet arī: BNN fokusā | “airBaltic” krīze un VIP zāles stāsts: divi sitieni vienā nedēļā valdībai
Lasiet arī: BNN fokusā | Skandāls pēc skandāla: kāpēc miljonu IT projekti Latvijā nestrādā
BNN fokusā | “Mēs viņiem, viņi mums” – politologs par Latvijas izvēli Hormuza jautājumā
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!