Latvija gaidāmajā Eiropadomē uzsvērs vajadzību ātrāk īstenot Eiropas Savienības (ES) aizsardzības projektus Austrumu flanga stiprināšanai, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kas pieejams Tiesību aktu portālā.
Latvijas ieskatā ir būtiski, lai iespējami drīz tiktu īstenoti gan ES līmeņa aizsardzības projekti (EDPCI) Austrumu robežas stiprināšanai, proti, “Austrumu flanga novērošana” jeb “Eastern Flank Watch”, gan dronu un pretdronu spēju projekts “Decoder”.
Eiropadomē, kas notiks Briselē, Beļģijā, 18. jūnijā un 19. jūnijā, ES valstu vai valdību vadītāji vērtēs iepriekšējo Eiropadomju secinājumu īstenošanas progresu un izpildi, “Eiropas aizsardzības gatavības 2030 ceļa kartes” ieviešanas gaitu, kā arī pārrunās turpmāko atbalstu Ukrainai, tajā skaitā miera centienu procesā, Ukrainas integrāciju ES un spiediena uzturēšanu pret Krieviju.
Latvijas ieskatā ES ir jāturpina visa veida atbalsts Ukrainai, jāstiprina Ukrainas ekonomikas un sabiedrības noturība un valsts spējas aizstāvēties. Vienlaikus Latvija iestāsies par spiediena palielināšanu pret Krieviju, tās starptautisko izolāciju, ieskaitot sportu un kultūras jomu, un Krievijas ekonomikas iegrožošanu. Tāpat Latvija atbalsta iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu, atverot visus klasterus.
Eiropadomes diskusijās par Tuvajiem Austrumiem iecerēts pievērsties Irānas un ASV miera sarunām un situācijai Hormuza šaurumā, Gazā, Rietumkrastā un Libānā. Latvija plāno uzsvērt, ka stabilitāte Tuvo Austrumu reģionā ir stūrakmens globālajai drošībai un nedrīkst pieļaut, ka Irāna turpina apdraudēt iedzīvotājus, civilo un rūpniecisko infrastruktūru, kā arī ierobežot starptautiskos tirdzniecības ceļus.
Ņemot vērā nepieciešamību mazināt ES ekonomiskās atkarības un risināt pieaugošo tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, Eiropadomē plānots turpināt diskusiju par ES globālās konkurētspējas stiprināšanu. Gaidāms, ka ES dalībvalstu līderi pievērsīsies arī Vienotā tirgus iekšējiem aspektiem, kā arī krīzes Persijas līča reģionā ietekmei uz energoresursu cenām un kritisko izejvielu piegāžu ķēžu traucējumiem.
Latvija atbalsta pragmatisku attiecību uzturēšanu ar Ķīnu, uzsvaru liekot uz asimetrisko ekonomisko attiecību līdzsvarošanu. Tāpat Latvija atbalsta pasākumus, kas veicina kritisko izejvielu piegāžu dažādošanu, mazinot atkarību no viena vai ierobežota skaita trešo valstu piegādātāju. Latvijas ieskatā līdztekus ES globālās konkurētspējas mērķu īstenošanai ir jāturpina darbs pie Vienotā tirgus pilnveidošanas un jānodrošina godīgas konkurences apstākļi gan iekšēji, gan globāli.
Eiropadomē paredzētas diskusijas par ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam, paveikto migrācijas jomā un nelegālo narkotiku apkarošanā. Darba kārtībā iekļauti jautājumi arī par 2026. gada Eiropas semestra pavasara pakotni, atbalstu Armēnijai, sekojot 7. jūnijā notikušajām vēlēšanām un Krievijas centieniem ietekmēt to iznākumu. Tāpat darba kārtībā iekļauts jautājums par Ebolas vīrusslimības uzliesmojumu Kongo un Ugandā.
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologa skats: Latvijai nav jāuztur visi Ēģiptes iedzīvotāji