Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava šonedēļ paziņoja, ka nepieciešams noteikt stingru algoritmu tādu nelegālo imigrantu identificēšanai un izraidīšanai, kuri pēc nelikumīgas robežšķērsošanas uzdodas par patvēruma meklētājiem. Mūsu Patvērumu meklētāju centri ir pārpildīti, bet viņi paši, Dombravas vārdiem runājot, ““ieņirdz” par Eiropas humānismu, brīvi pārvietojas apkārt ar nažiem, apkārtējo vidi ir pataisījuši par miskasti.” Vai mēs varam šos “patvēruma meklētājus” gluži vienkārši neielaist valstī un kāpēc viņi tā raujas šurp, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Tā īsti uzspiest, ka mums viņi tagad jālaiž iekšā, nevar. Mūsu robežas aizsardzība šajā jautājumā ir mūsu pašu atbildība – vai mēs laižam vai nelaižam viņus iekšā un ko ar šiem nelegālajiem imigrantiem darām tālāk,” uzsver politologs. “Tas, ka viņi ļaunprātīgi izmanto mūsu cilvēktiesību standartus, sociālās garantijas un tā tālāk, ir viennozīmīgi. Viņi uz šejieni nebrauktu, ja te būtu likumi, kas pret viņiem attiektos tāpat kā pašu valstīs. Viņiem tas nebūtu interesanti. Tur viņi nevar pat iedomāties, ka var dzīvot uz valsts rēķina un justies labi, jo neviens neliek strādāt, nekas nav jādara, lai kaut ko nopelnītu, un valsts tevi nodrošina. Nezinu, vai viņi “ieņirdz”, bet, viennozīmīgi, viņi ļaunprātīgi izmanto šo attieksmi, jo šiem nelegālajiem imigrantiem nav intereses ne integrēties, ne strādāt, viņiem ir vairāk interese šeit tikt tāpat vien un, galvenais, lai tikai viņus neizmet atpakaļ uz to vietu, no kurienes viņi ir atbraukuši,” teic Filips Rajevskis.
Nelegālie imigranti šurp sabraukuši Somālijas, Ēģiptes, Afganistānas, Pakistānas, Bangladešas. Vai tiešām visās šajās valstīs ir karš un draudi dzīvībai, ja jāmetas meklēt patvērumu uz pasaules viņu galu?
Politologs skaidro, tur vienkārši ir pilnīgi citi dzīves kvalitātes standarti, un tas ir tas, uz ko viņi orientējas. “Somālija vispār ir viena no visnepatīkamākajām valstīm pasaulē, vardarbīga un visādi citādi ļoti riskanta. Savukārt Ēģiptē vienkārši ir pilnīgi savādāka attieksme pret cilvēku, viņiem ir pārapdzīvotība, un, lai tu atrastu savu vietu un iegūtu tādu dzīves standartu, kā tu dzīvo šeit pat ar pabalstiem, ir ļoti nopietni jāstrādā. Protams, Āfrikā nav Eiropas dzīves standarta. Bet no otras puses nevar teikt, ka, piemēram, Ēģiptē uz ielām slaktētu cilvēkus. Ēģiptē cilvēki dzīvo, tur viss ir normāli, tur vienkārši valsts ir nedaudz nabadzīgāka, ar zemāku dzīves līmeni, un tas ir tas, no kā viņi bēg. Tur neviens ar viņiem neauklēsies, jo valda ir princips – kurš nestrādā, tam nebūs ēst.”
Taujāts, vai tas nozīmē, ka Jānis Dombrava nelegālās imigrācijas mazināšanā ir uz pareizā ceļa, Filips Rajevskis atbild apstiprinoši. “Domāju, tāds ir uzdevums Dombravam, un tas viņam ir arī partijas uzdevums, pasargāt Latviju no tā, lai mēs nepieļaujam tās kļūdas, ko pieļāvušas Rietumeiropas valstis, lai mums tomēr būtu droša dzīvei, droša valsts. Lai mēs vēl varam justies droši uz ielas un neuztraukties, ka migranti var kaut kādā veidā uzbrukt sievietēm vai bērniem. Jo viņiem jau ir pilnīgi citi kultūras standarti. Plus otra lieta – mums diezin vai jāuztur visi Ēģiptes iedzīvotāji. Ēģiptē ir simts miljoni iedzīvotāju, un, ja mēs gribētu visu Ēģipti pacelt līdz Eiropas standartam, tad domāju, nekādas naudas nepietiktu. Tur pašiem ēģiptiešiem jānodarbojas ar savas valsts celšanu.”
Politologs arī norāda, ka, piemēram, attiecībā uz patvēruma meklētājiem no Ukrainas viss bija skaidrs: “Mēs viņiem palīdzējām, bija kas integrējās, bija, kas aizbrauca atpakaļ, bet viņi nesēž nometināti nometnēs vienkārši gaidot, kad viņiem maksās pabalstu.”
Vēl viena šīs nedēļas aktualitāte ir VID ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes teiktais, ka ar politiskiem lēmumiem attiecībā uz e-cigaretēm ir veicināta kontrabanda” un šie politiskie lēmumi tika pieņemti “virsrakstu dēļ”. Atbildot uz jautājumu, kurā brīdī politiķi beigs pieņemt lēmumus virsrakstu dēļ un sāks domāt ar galvu, politologs saka – tas ir kārtējais stāsts par to, kad kāds bija iedomājies, ka viņš kaut ko aizliegs. “Tas ir tieši tāpat – vai, aizliedzot alkoholu, cilvēki pārstās dzert? Nedomāju vis. Viņi dosies to pirkt kaut kur citur. Viņi brauktu uz Igauniju, Lietuvu pirkt to alkoholu vai brūvētu paši, un dzertu tāpat. Tas pats attiecas arī uz produktiem, kuri pieejami Lietuvā un Igaunijā, bet nav pieejami Latvijā. Cilvēki nevis pārstāj tos lietot, bet dodas iegādāties citur. Ir arī visādi pakalpojumi, kad cilvēkiem tos pieved klāt un tā tālāk. Vissliktākais šajā situācijā ir tas, ka valsts to nekontrolē. Viņi nekontrolē ne produktus, kas tiek lietoti, ne to kvalitāti, jo tas viss ir nelegālajā tirgū. Atļaušos pat izteikt hipotēzi, ka viss šis aizliegums dod vēl lielākus riskus veselībai, jo tiek lietoti nelicencēti un viltoti produkti, par kuru reālo ietekmi uz veselību nav nekādas informācijas. Pelna nelegālais tirgus, valsts budžets no tā tikai zaudē.”
Lasiet arī:
Tiesās indieti par avārijas izraisīšanu, kuras rezultātā cietušajam amputēti apakšstilbi
Alpīnistam Mārtiņam Bilzēnam dienas laikā saziedo vairāk nekā 70 000 eiro
VIDEO | Ukrainas droni vienlaikus uzbrukuši divām lielām ķīmiskajām rūpnīcām Krievijā
Tiesā skata lietu par žurkas emocijzīmes lietošanu sarakstē
Nosauktas zodiaka zīmes, kam līdz jūnija beigām gaidāms īpaši labvēlīgs periods