Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība Rīgas Metropole aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nevirzīt tālā šobrīd sagatavotos priekšlikumus skolu tīklu optimizācijai, tostarp arī ieceri par skolu tīkla 7.-12.klašu posma pārņemšanu valsts pārziņā, jo tas var radīt negatīvas sekas ilgtermiņā, informē Rīgas Metropole pārstāve Inese Ozoliņa.
Pašvaldību apvienība rosina meklēt individuālus risinājumus un pieeju skolu tīkla sakārtošanai ņemot vērā Rīgas un Pierīgas situāciju, kas krasi atšķiras no pārējiem reģioniem.
Tāpat Rīgas Metropoles ieskatā aiz ministrijas definētā mērķa ” izglītības kvalitātes stiprināšanā” slēpjas vēlme rast iztrūkstošo finansējumu pedagogu algām, likvidējot skolas vai izglītības pakāpes aptuveni 100 izglītības iestādē.
Apvienība uzskata reformas mērķim ir jābūt “izglītības kvalitātes stiprināšana”, bet ar šī brīža iecerēm Rīgas Metropoles pašvaldības neredz, kā to varētu sasniegt un kā risināt ilgstošu problēmu – kvalificētu pedagogu trūkumu, teikts Rīgas Metropoles oficiālajā paziņojumā.
Rīgas Metropole līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone norāda, ka jau šobrīd jāņem vērā Rīgas un Pierīgas specifika – iedzīvotāju skaita pieaugums un skolu kapacitātes problēmas ierobežotās infrastruktūras un jaunu pedagogu piesaistes dēļ.
“Pierīgas pašvaldībām attiecībā uz izglītības iestāžu infrastruktūru jau šobrīd ir izsmeltas iespējas uzņemt lielāku skaitu skolēnu blīvi apdzīvotās vietās.
Prognozējamā 7.–12. klašu izglītības posma likvidēšana pagastu skolās radīs papildus “spiedienu” uz novada centru skolām, kur jau šobrīd ir ierobežota kapacitāte,” skaidro Miķelsone.
Viņa arī uzsver, ka piesolītais Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda finansējums līdz 1,8 miljoniem eiro vienai pašvaldībai ir nepietiekams jaunu skolu būvniecībai. Miķelsones ieskatā masveida skolu slēgšana radīs ietekmi uz skolu tīklu noslodzi Rīgā un Pierīgā. “Līdzšinējā skolu slēgšanas prakse nav risinājusi arī pedagogu trūkumu, jo tie dod priekšroku pārkvalificēties un strādāt tuvāk savai esošajai dzīvesvietai. Līdz ar to maldīgs ir arguments, ka skolu optimizācija risinās pedagogu iztrūkumu. Pēc šobrīd izstrādātajiem IZM kritērijiem daudzām pamatskolām Pierīgā ārpus novada centriem draud pārveidošana par sākumskolām (1.–6. klasēm).
Tas palielina risku izjaukt skolas iekšējo “ekosistēmu”, jo, piemēram, dabaszinātņu pedagogi strādā ne tikai 7.–9. klasē, bet arī 1.–6. klasēs,” pauž Miķelsone.
Arī Rīgas Metropole līdzpriekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks uzsver, ka nav saprotams, kā šī iecere plāno dalīt atbildības starp valsti un pašvaldībā. Ratnieks uzsver, ka pašvaldību likumā pašvaldībām ir noteikta funkcija izglītības nodrošināšanā. ” Līdz šim ir izstrādājušas savus plānošanas dokumentus sadarbībā ar iedzīvotājiem un ekspertiem, plānojot izglītības iespējas nākotnē un īstenojot infrastruktūras projektus. Tad šobrīd rodas jautājums, cik efektīvi pašvaldības varēs pildīt šo funkciju un kā tiks risināti jautājumi ar infrastruktūru, piemēram, skolu ēku uzturēšanā pēc jaunā klašu sadalījuma, un vai valsts uzņemsies arī riskus par pašvaldību ņemtajiem aizdevumiem izglītības iestādēm?” jautā Ratnieks un piebilst, ka pašvaldību apvienība vēlās “konstruktīvu dialogu, kā ar vienlīdzīgiem partneriem”.
Viņš arī norāda, ka līdz šim pašvaldības formāli piedalās sarunās, bet to viedoklis netiek saklausīts un uz problemātiskajiem jautājumiem atbildes netiek saņemtas.
Ņemot vērā, ka šie ir kritiski jautājumi un tālākā atbildība par IZM “eksperimentiem” gulsies uz pašvaldību “pleciem” Ratnieka ieskatā, ministrijai ir jāņem vērā pašvaldību individuālie priekšlikumi.
Pieejamā informācija par plānoto skolu tīklu reformu nesniedz pamatojumu finansiālajiem ieguvumiem, kā arī nav saprotams, kā reformā tiek iekļauti izglītības kvalitātes kritēriji, tomēr saredzamas pazīmes, ka ar skolu tīkla reformu IZM, iespējams, plāno risināt finansiālas problēmas sistēmā, nevis attīstīt izglītību kā kvalitatīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu pakalpojumu.
Rīgas Metropoles pārstāvji arī uzsver, ka pašvaldībām arī nav skaidrs, kā tiks nodrošināts mācību process, ņemot vērā izmaiņas klašu iedalījumā (1.-6.klases pašvaldību ziņā, bet 7.-12.klašu posmā valsts). Piemēram, šobrīd pedagogi nodrošināja mācību procesu pamatskolas ietvaros, bet, ja valsts pārdala skolas, tas radīs vēl lielāku sajukumu ar pedagogu slodzēm un pieejamību. Tāpat nav skaidrs arī par ēkām – kā tiks dalīta infrastruktūra, kurā mācīsies bērni 1.-6.klases posmā un kurā pārējie.
Tāpat pašvaldību apvienība aicina IZM pievērst uzmanību vēl vienam būtiskam aspektam -jauno pedagogu kvalifikācija un spēja ātri iesaistīties izglītības sistēmā ar atbilstošo pedagoģijas kvalitāti. Rīgas Metropoles ieskatā pedagogu trūkuma problēma ir daudz plašāka, jo jaunajiem pedagogiem trūkst profesionālo iemaņu, lai spētu nodrošināt mācības atbilstošā līmenī.
Pašvaldībām no vienas puses tiek prasīts uzlabot izglītības kvalitāti un sasniegt augstākus rezultātus, bet no otras puses valsts izglītības sistēma nespēj nodrošināt pedagogus ar attiecīgām zināšanām un prasmēm, norādīts Rīgas Metropole ziņojumā.
Lasiet arī: Mūrniece: Latvijā iespējams apmācīs vairāk Ukrainas karavīru, kā sākotnēji tika plānots
