Pēc vairākas dienas ilgušajiem tūristu zemūdenes Titan meklēšanas darbiem no jauna uzvirmojis jautājums par to, kurš sedz glābšanas darbu izmaksas par bagātiem piedzīvojumu meklētājiem, raksta Politico.
Kad Nevadas grēdā 2007.gadā pazuda Nevadas miljonāra Stīva Foseta (Steve Fossett) lidmašīna, tā nebija pirmā piedzīvojumu kārotāja izraisītā glābšanas operācija. Plaši spēki bija viņu meklējuši jau divreiz, dažādās vietās ar tūkstošiem jūdžu starp tām. Šie gadījumi radīja jautājumu: pēc tam, kad pamatīgās meklēšanas operācijas noslēgušās, kurš par to maksās?
Jūnija otrajā pusē noritējusī tūristu zemūdens Titan meklēšana, kas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā pazuda laikā, kad mēģināja nolaisties pie Titānika vraka, atkal pievērsusi uzmanību šim jautājumam. Vispirms sabiedrības uzmanība bija pievērsta meklēšanas darbiem, un daudzi cerēja, ka izdosies atrast pazudušos. Pēc paziņojuma par atrastajām Titan atlūzām cerības nomainīja sēras.
Un jautājums par operācijas izmaksām atkal ir kļuvis ļoti neērts.
Bostonas Universitātes Tūrisma vadības fakultātes dekāns un pētnieks Aruns Upneja (Arun Upneja) sacīja: “Dzīvību zaudējuši pieci cilvēki, un sākt sarunu par apdrošināšanu, visām glābšanas darbu izmaksām šķiet aukstasinīgi, tomēr, galu galā, izmaksas ir. Daudzi teiks – kādēļ sabiedrībai ir jātērē nauda glābšanas darbiem, ja šie ļaudis ir gana bagāti, lai varētu atļauties šīs riskantās aktivitātes?”
Tas ir jautājums, kas pievērš uzmanību, kamēr bagāti ļaudis tērē milzu summas, lai pievārētu virsotnes, kuģotu pāri okeānam un paceltos kosmosā.
ASV Krasta apsardze ir atteikusies sniegt aptuveno izmaksu novērtējumu Titan meklēšanas operācijai, kas, kā uzskata eksperti, piedzīvojusi imploziju nepilnus 500 metrus no pasaulē slavenākā kuģa vraka. Starp bojāgājušajiem ir gan britu miljardieris, gan tēvs un dēls no ietekmīgas pakistāņu ģimenes. Katrs ceļotājs par braucienu maksāja 250 tūkstošus dolāru.
Krasta apsardze norādījusi:
“Mēs nevaram noteikt glābšanas un meklēšanas operāciju finansiālo vērtību, jo krasta apsardze nepielīdzina dzīvību glābšanu izmaksām.”
Visticamāk, misijas izmaksas Krasta apsardzei sasniegs vairākus miljonus dolāru, tomēr federālā likumdošana liedz pieprasīt atlīdzību par glābšanas un meklēšanas darbiem. Tas gan nerisina jautājumu par to, vai bagātiem ceļotājiem vai uzņēmumiem būtu jāuzņemas atbildība sabiedrības un valdību priekšā par sevis pakļaušanu riskam.
ASV Valsts nodokļu maksātāju savienības prezidents Pīts Seps (Pete Sepp) sacīja, ka uz šo jautājumu grūti atrast atbildi, un piezīmēja, ka uzmanība valdības apmaksātām glābšanas operācijām tiek pievērsta jau kopš britu miljardiera Ričarda Brensona (Richard Branson) ceļojumiem ar gaisa baloniem. Seps bilda: “Tam nevajadzētu būt jautājumam tikai par valdības tēriņiem, vai varbūt pat ne galvenokārt par valdības tēriņiem, bet
nevar arī nedomāt par to, kā tiek pielietoti ierobežotie glābšanas dienestu resursi.”
Pirmo reizi sabiedrības uzmanības krustugunīs glābšanas izmaksas nonāca 1998.gadā, kad Fosets centās aplidot zemeslodi ar gaisa balonu, un iekrita okeānā 500 jūdzes no Austrālijas krastiem. Austrālijas Karaliskie gaisa spēki uzņēmēja meklēšanai nosūtīja Hercules C-130 kravas lidmašīnu. Francijas armijas lidmašīna Fosetam nolaida 15 personām paredzētu glābšanas plostu, pirms viņu uzņēma garām braucošā jahta. Tolaik kritiķi norādīja, ka rēķins būtu jāapmaksā pašam Fosetam. Viņš šo ideju noraidīja.
Vēlāk tajā pašā gadā ASV Krasta apsardze iztērēja vairāk nekā 130 tūkstošus dolāru, lai izglābtu Fosetu un Brensonu pēc tam, kad viņu gaisa balons iekrita jūrā netālu no Havaju salām.
Brensons sacīja, ka ir gatavs segt izdevumus, ja Krasta apsardze to prasīs. Tā neprasīja.
Deviņus gadus vēlāk, 2007.gadā, Foseta lidmašīna pazuda Nevadā. Štata zemessardze izvērta vairākus mēnešus ilgus meklēšanas darbus, un atrada vairāku citu lidmašīnu atlūzas, bet miljonāru atrast neizdevās. Toreiz štats informēja, ka misija nodokļu maksātājiem izmaksājusi 685,998 dolārus, un 200 tūkstošus dolāru nosedza privāts ieguldījums. Kad tābrīža gubernatora kanceleja sacīja, ka pieprasīs atmaksāt iztērēto naudu, Foseta atraitne atteicās to darīt, norādot, ka jau ir iztērejusi vienu miljonu dolāru privātajai meklēšanai.
Riskanti piedzīvojumi ir visnotaļ ierasta pārtikušo cilvēku izklaide. Arī pandēmija pievērsa pastiprinātu uzmanību kalnos kāpšanai, pārgājieniem un citām āra aktivitātēm. Savukārt mobilie sakari daudziem radījuši sajūtu, ka problēmu gadījumā palīdzība ir viena zvana attālumā.
Daudzviet ASV ir spēkā likumi, kas paredz, ka
gadījumos, kad uz ceļiem ir tīši ignorēti brīdinājumi, par meklēšanas un glābšanas darbiem maksā cietušais.
Arizona apsver līdzīga likuma ieviešanu pārgājienu cienītājiem, jo nesagatavotu tūristu glābšana izmaksā milzīgas summas. Pret to iestājas glābēji un brīvprātīgie palīgi.
Lai uzkāptu Everestā, ir jāiztērē tūkstošiem dolāru atļauju un ekspedīcijas izmaksu segšanai. Katru gadu, cenšoties sasniegt virsotni, iet bojā vairāki cilvēki, un katru reizi vietējās amatpersonas uzsāk glābšanas darbus. Nepālas valdība pieprasa, lai kāpējiem būtu glābšanas apdrošināšana, tomēr operāciju apmērs var pamatīgi atšķirties. Upneja norādīja, ka dažārt tie ir vairāki desmiti tūkstošu dolāru.
Itin bieži atklātos ūdeņos ir jāglābj turīgi kuģotāji, kas vēlējušies uzstādīt rekordus.
Pēc tam, kad 1997.gadā 1400 jūdzes no Austrālijas apgāzās britu miljonāra Tonija Ballimora (Tony Bullimore) jahta, palīgā devās Austrālijas glābēji. Tolaik Austrālijas aizsardzības ministrs sacīja: “Mums ir starptautisks juridisks pienākums. Mums, saprotams, ir arī morāls pienākums doties un glābt cilvēkus, vienalga, vai tie ir meža ugunsgrēki, cikloni, vai negadījums jūrā.”
Lasiet arī: Titan meklējumi noslēgušies ar traģiskām ziņām; jomas zinātāji izsaka pieņēmumus
