Vairākas dienas ilgušie zemūdenes Titan meklējumi noslēdzās ar sliktām ziņām – zemūdene jūras dzelmē piedzīvojusi katastrofu, un visi pasažieri gājuši bojā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Zemūdene Titan, kurā atradās pieci pasažieri, sakarus ar atbalsta kuģi Polar Prince zaudēja 18.jūnijā, stundu un 45 minūtes pēc nolaišanās zem ūdens. 22.jūnijā, pēc piecas dienas ilgas meklēšanas operācijas, tika atrastas atlūzas, kas atbilst zemūdenei. Šobrīd tiek pieņemts, ka zemūdene piedzīvoja imploziju (uz iekšpusi vērsts sprādziens, ko izraisa ārējais spiediens) brīdī, kad pārtrūka sakari ar okeāna virspusi.
Uz Titan atradās britu uzņēmēji Hamišs Hārdings (Hamish Harding) un Šazada Davods (Shahzada Dawood) ar dēlu Suleimanu, franču pētnieks Pols Henrijs Nargolē (Paul-Henry Nargeolet) un OceanGate izpilddirektors Stoktons Rašs (Stockton Rush).
Rašs bija pieredzējis inženieris, kas iepriekš veidojis arī eksperimentālas lidmašīnas un strādājis ar dažādu zemūdeņu modeļiem. OceanGate dibināts 2009.gadā, un piedāvāja klientiem iespēju doties braucienos uz jūras dzelmi.
Pirmo reizi uz Titānika vraku brauciens piedāvāts 2021.gadā,
un tas katram piedzīvojumu kārotājam izmaksāja 250 tūkstošus dolāru. Cenā ietilpa arī tūristu nogādāšana uz bāzes kuģi apmēram 595 kilometrus no tuvākā krasta, un ieniršana dzelmē, lai skatītu vairāk nekā gadsimtu veco vraku, aizņēma astoņas stundas. Rašs personīgi piedalījās katrā Titan braucienā.
58 gadus vecais Hārdings vadīja Dubaijā strādājošu privāto lidmašīnu tirdzniecības uzņēmumu Action Aviation, un liktenīgais Titan brauciens nebija viņa pirmais adrenalīna meklēšanas mēģinājums. Hārdings vairākkārt apmeklējis Dienvidpolu, un 2022.gadā devās izbraucienā kosmosā. Turklāt uzņēmējs bija trīs Ginesa Pasaules rekordu īpašnieks, tostarp par ilgāko okeāna dzelmē pavadīto laiku, nolaižoties Marianas dziļvagas dziļākā vietā. BBC raksta, ka kādā intervijā Hārdings, jautāts par savu piedzīvojumu kāri, sacīja: “Manuprāt, tas ir labi aprēķināts risks, un es to apzinos, pirms mēs sākam.”
Pakistānas mēslojuma ražošanas konglomerāta Engro Corporation vicepriekšsēdētājs Davods darbojās arī SETI institūtā, kura galvenais darbības virziens ir ārpuszemes civilizāciju meklēšana. Viņa ģimene norādījusi, ka uzņēmējam patika izpētīt dažādas ekosistēmas, un viņš sniedzis uzrunas gan ANO, gan Oksfordas universitātē. Kopā ar Davodu uz Titānika vraku devās arī viņa 19 gadus vecais dēls Suleimans, kurš, kā NBC News sacījusi viņa tante, bijis pārbijies no došanās dzelmē, tomēr vēlējies iepriecināt tēvu.
Bijušais Francijas flotes nirējs
Nargolē bija pazīstams ar iesauku Misters Titāniks, jo uzskatīts, ka viņš pie vraka bijis vairāk reižu nekā jebkurš cits.
77 gadus vecais Nargolē vadīja zemūdens izpēti uzņēmumā, kuram pieder tiesības uz Titānika vraku.
Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka notikusi traģēdija, uzvirmojušas arī dažādas teorijas – to vidū arī sazvērestības teorijas, ka uzņēmēji un pētnieki vienkārši inscenējuši savu nāvi, kā arī teorija, ka jau sākumā bijis zināms, kas noticis, un meklēšanas operācija esot bijusi nepieciešama, lai novērstu mediju uzmanību no būtiskākām ziņām. Tomēr lielākā daļa jomas zinātāju runā par zemūdenes Titan neveiksmīgo dizainu un iespējamajām kļūmēm ekspluatācijā.
Leģendārās filmas “Titāniks” režisors Džeimss Kamerons (James Cameron) BBC norādīja, ka Titan konstruēšanā apieti svarīgi punkti, un tieši tas prasījis dzīvības. kamerons sacīja:
“Es ļoti aizdomīgi attiecos pret tehnoloģiju, kuru viņi lietoja. Es nebūtu kāpis tajā zemūdenē.”
Režisors nolaidies pie Titānika vraka 33 reizes, un norādīja, ka jau pēc pirmajām ziņām par zaudētājiem sakariem sapratis, kas noticis: “Ja vienlaikus pārstāj darboties gan zemūdenes elektronika, gan komunikācijas sistēmas, gan izsekošanas raidītājs – tās vairs nav.”
Režisors BBC pastāstīja, ka, tiklīdz pirmdien uzzinājis par pazudušo zemūdeni, sazinājies ar citiem dziļūdens niršanas kopienas pārstāvjiem, un, uzzinot faktus, vispirms nodomājis par imploziju.
Ceturtdien, 22.jūnijā, ASV flote informēja CBS News, ka laikā, kad Titan zaudēja sakarus ar bāzes kuģi, fiksēta akustiska anomālija, kas atbilst implozijai.
Kamerons bilda, ka notikušais ir “šaušalīga likteņa ironija”, un pielīdzināja zemūdenes bojāeju paša Titānika katastrofai: “Tagad mums ir vēl viens vraks, kura rašanos veicināja tie paši brīdinājumu ignorēšanas principi. OceanGate bija brīdināts.” 2018.gadā nosūtītā vēstulē sacīts, ka OceanGate eksperimentālā pieeja var novest pie negatīva iznākuma, no nelielām neērtībām līdz katastrofai. ASV tiesas dokumenti savukārt liecina, ka
kāds bijušais darbinieks arī centies brīdināt par iespējamām drošības problēmām.
2019.gadā uzņēmums norādīja, ka Titan dizains neiekļāvās ierastajā sistēmā, tomēr tas nenozīmē, ka zemūdene nav droša.
Kamerons sacīja, ka ikvienam, kurš dodas uz Titānika vraku, vajadzētu pilnībā apzināties riskus, jo vraka atrašanās vieta ir ļoti bīstama. Tajā pašā laikā viņš arī norādīja: “Piekrītiet riskam, bet nenonāciet situācijā, kad neesat informēti par konkrētā peldlīdzekļa riskiem. 21.gadsimtā riskam nevajadzētu būt. Mēs 60 gadus, kopš 1960.gada līdz šodienai, 63 gadus esam izvairījušies no nāves gadījumiem… Tāpēc visskumjākais ir tieši tas, ka šo varēja novērst.”
Lasiet arī: Turpina meklēt tūristu zemūdeni, kas devās uz Titānika vraku; dzirdēti klauvējieni
