Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasa izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) atkāpšanos no amata, līdz pirmdienas, 3.jūlija darba dienas beigām.
LIZDA lūgusi izglītības ministri par savu lēmumu rakstiski informēt līdz pirmdienas, 3.jūlija darba dienas beigām, lai arodbiedrība varētu lemt par turpmākām darbībām.
Aizvadītās nedēļas pēdējā darba dienā
LIZDA vērsusies pie Čakšas, uzskaitot virkni neprofesionālu neizdarību, nepieļaujamu lēmumu, neturētu solījumu nozares pārstāvjiem un pieprasot ministrei atkāpties no amata.
Demisijas pieprasījums zināšanai nosūtīts arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Saeimas frakcijām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, Latvijas izglītības vadītāju asociācijai, Rektoru padomei u.c.
LIZDA norāda, ka aizvadītā 7.jūnija padomes sēdē, kurā piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tika pieņemts lēmums prasīt ministriju, lai Ministru kabinetā (MK) līdz 30 jūnijām tiktu pieņemti grozījumi visos noteikumos, kas nosaka finansējuma sadali pedagogu darba samaksai.
Arodbiedrība norāda, ka tādējādi tiks nodrošināts finansējuma sadale atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem pa izglītības pakāpēm un, izglītības un zinātnes nozares darbinieku streika vienošanās izpildi.
“Ja grozījumi noteikumos līdz šī 30.jūnijam netiek pieņemti, tad LIZDA Padome lēma pieprasīt izglītības un zinātnes ministrei uzņemties atbildību un līdz šī gada 3.jūlijam atkāpties no amata,” teikts LIZDA paziņojumā.
Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz vairākiem argumentiem, pirmkārt, kopš pedagogu un izglītības darbinieku streika noslēguma (26.aprīļa) ir bijušas trīs sarakstes un četras tikšanās, ieskaitot 2023.gada 7.jūnija LIZDA Padomes sēdi, lai gūtu pārliecību par streika vienošanās izpildi, no IZM saņemto aprēķinu precizitāti un kvalitāti.
Otrkārt, kopš pedagogu un izglītības darbinieku streika vairākkārtīgi ir mainījušies aprēķini un ar MK lēmumiem piešķirto finansējumu ir nepieciešams pārdalīt starp izglītības pakāpēm, lai nodrošinātu streika vienošanās izpildi, ko apstiprina IZM 2023.gada 20.maija vēstulē Nr.4-10e/23/1433 Informācija par papildus nepieciešamā finansējum aprēķinu veikšanas metodi un secību.
Kā vēl vienu iemeslu, demisijas pieprasīšanai LIZDA min, ka nozares un pašvaldību pārstāvji nav pietiekami informēti par finansējuma apmēriem.
Arodbiedrība arī atgādina, ka IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš LIZDA Padomes sēdē apstiprināja, ka, lai nodrošinātu atbilstošu finansējuma sadalījumu streika prasību izpildei, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos, kas regulē finansējuma sadali pedagogu darba samaksai, un ka iesniegt MK noteikumu grozījumu projektu ir iespējams līdz šī gada 23.jūnijam.
LIZDA ieskatā, grozījumi MK noteikumos, kas regulē finansējuma sadali pedagogu darba samaksai, līdz 2023.gada 30.jūnijam nav izstrādāti, iesniegti un pieņemti MK, kas neļauj gūt pārliecību par izglītības un zinātnes nozares darbinieku streika vienošanās izpildi.
LIZDA norāda, ka vēl viens streika prasību jautājums, par ko nav panākta vienošanās ar IZM, ir pedagogu darba slodzes balansēšana turpmākajos gados. Tāpat arodbiedrība uzsver, ka atbildīgajām iesaistītajām iestādēm ir jāizvērtē grozījumu nepieciešamība normatīvajos aktos saistībā ar pedagogu slodzes balansēšanu, tai skaitā, vienojoties par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs un, ja nepieciešams, izglītības un zinātnes ministram līdz šī gada maija beigām iesniegt izskatīšanai MK attiecīgo normatīvo aktu grozījumu projektu.
“Taču līdz šim brīdim IZM nav radusi iespēju vienoties par kopīgu risinājumu turpmākai darba slodzes balansēšanai un attiecīgi grozījumi MK noteikumos nav iesniegti,” skaidro LIZDA pārstāvji.
Līdztekus, LIZDA vērš uzmanību uz nepārdomātu risinājumu piedāvāšanu, pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu, neprofesionālu procesu vadību tādos izglītības un zinātnes nozarei būtiskos jautājumos tostarp, skolu tīkla optimizācija un finansējuma pārdale Veselības ministrijai (VM), samazinot finansējumu IZM budžeta programmās, u.c.
“Skolu tīkla optimizācijas nosacījumi un kritēriji ir izvirzīti, vērtējot tikai izglītības iestāžu kvantitatīvos rādītājus (skolēnu skaitu) un sasniedzamības rādītājus (ceļā pavadītais laiks ar pašvaldības organizētu transportu), bet netika vērtēti izglītības iestāžu kvalitatīvie rādītāji (izglītojamo mācību sasniegumu dinamika, rezultāti valsts pārbaudes darbos, centralizētajos eksāmenos, mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konferencēs, konkursos, skatēs),”spriež LIZDA pārstāvji un piebilst, ka IZM un sadarbības partneru tikšanās, kurā IZM prezentēja iecerēto skolu tīkla reformu karti, tika organizēta tiešsaistes režīmā.
Tāpat LIZDA uzsver, ka pārdalot finansējumu VM, nav ņemts vērā tas, ka izglītība un zinātne ir pieteikta kā prioritārā nozare.
Neskatoties uz to, ka 2022.gada 14.decembra deklarācijā par Kariņa vadītās valdības iecerēto darbību uzsvērts, ka “īpaši jāinvestē augstākajā izglītībā un zinātnē, lai Latvijā panāktu dinamisku inovāciju attīstību, paplašinātu un nostiprinātu pamatu eksportam ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palielinātu nacionālo cilvēkkapitālu”.
LIZDA pārmet IZM, ka tā ir pieļāvusi samazināt finansējumu apakšprogrammā Valsts pētījumu programmas – par 5 213 282 euro un apakšprogrammā Augstskolas – 1 175 749 euro.
“IZM budžeta programmām samazinātais finansējums ir viens no lielākajiem finansēšanas avotiem apropriācijas pārdalē VM, tādejādi ignorējot ilgstoši nerisinātās izglītības un zinātnes nozares vajadzības, kas būtiski ietekmē izglītības un zinātnes kvalitāti un kam finansējums netiek nodrošināts nepieciešamā apmērā vai netiek nodrošināts vispār,” uzsvērts LIZDA paziņojumā.
LIZDA secina, ka izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai trūkst ieinteresētības un kompetences risināt izglītības un zinātnes nozares aktuālās problēmas, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības un zinātnes pastāvēšanu Latvijā, tādēļ arodbiedrība pieprasa ministrei uzņemties atbildību un līdz pirmdienas darba dienas beigām atkāpties no amata.
